Eiropas Savienība ierobežo krīzes ietekmi ekonomikā

JŪLIJA PASTUŠENKO Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste

Paredzot strauju bezdarba pieaugumu, ES izstrādātas programmas, lai veicinātu darbaspēka tirgus normālu funkcionēšanu, pilnveidotu darba algu noteikšanas mehānismu, izvairītos no pārmērīgi daudzu darbinieku atlaišanas, kā arī paplašinātu iespējas pārkvalificēties.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm sagaidāms, ka globālās krīzes izraisīto seku rezultātā šogad Eiropas Savienības IKP kopumā varētu sarukt par 2%. Neapšaubāmi, ka tik izteikta ekonomikas lejupslīde negatīvi ietekmēs darbaspēka tirgu un valstu finanses. Ņemot to vērā, jau pagājušā gada decembrī Eiropas Padome aicināja dalībvalstis veicināt ekonomisko aktivitāti. Vairums ES dalībvalstu paredz 2009. un 2010. gadā veikt vairākas reformas, kas palīdzētu pārvarēt tautsaimniecības krīzi. Tiek īstenoti arī vairāki finanšu sektoru stabilizējoši pasākumi, bet šajā rakstā apskatīti tie, kas tiešā veidā ietekmē ekonomikas reālo sektoru. Dažos gadījumos sagaidāmā fiskālā stimula lielums varētu pat pārsniegt 2% no savas valsts IKP (sk. attēlu). Tiek prognozēts, ka kopumā šie pasākumi varētu apturēt IKP kritumu par 0.75 procentu punktiem. Jāpiebilst, ka valstis, kurām ir būtiski pieaugusi parāda finansēšanas riska prēmija (piemēram, Latvija), atturējās no reformām, kam ir budžeta deficītu palielinošs raksturs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2009. un 2010. gadā plānotās reformas nosacīti var sadalīt četrās kategorijās:

• rūpniecības un uzņēmumu atbalstam;
• darbaspēka tirgus normālas funkcionēšanas nodrošināšanai;
• investīciju veicināšanai;
• mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanai.

Rūpnieciskā sektora atbalsta pasākumi

Daudzas dalībvalstis īsteno plānus, lai palīdzētu uzņēmējiem krīzes apstākļos. Tiek nodrošināta atvieglota pieeja finansējumam, tajā skaitā piešķirot subsidētus aizdevumus vai valsts garantijas. Tādējādi tiek uzlabota ražotāju īstermiņa konkurētspēja, turklāt tas netiešā veidā palīdz saglabāt darba vietas. Var teikt, ka tas ir atbalsta līdzeklis, kā uzņēmumiem izdzīvot šajos grūtajos laikos.

Dažās dalībvalstīs paredz atbalstīt arī kādu specifisku sektoru. Piemēram, Vācijā un Francijā, kur auto industrija ir ļoti nozīmīga nozare, tiek piemēroti fiskāla rakstura pieprasījumu stimulējoši pasākumi. Bieži vien šie projekti ir saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību (CO2 emisijas samazināšanu).

Piemēram, ja Francijas iedzīvotājs pērk jaunu automašīnu, kuras CO2 gāzes emisija ir mazāka par 130 g/km, viņam ir tiesības saņemt prēmiju no 200 līdz 1000 eiro. Savukārt par jaudīgas automašīnas iegādi, kuras CO2 emisija pārsniedz 160 g/km, pircējam būs jāsamaksā valsts nodeva no 200 līdz pat 2600 eiro. Francijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka katru gadu 30% pircēju par nopirktajām mašīnām saņems prēmijas, bet 25% tiks aplikti ar šo valsts nodevu.


* Nulles vērtības nozīmē, ka šo valstu fiskālo pasākumu ietekme uz budžetu ir neitrāla vai deficītu samazinoša.
Avots: Eiropas Komisija.

Savukārt Vācijas valdība, lai stimulētu mašīnbūvi, īsteno īpašu pārdošanas stimulēšanas programmu, kas arī ir saistīta ar apkārtējās vides aizsardzību. Ja, iegādājoties jaunu mašīnu, īpašnieks piekrīt atteikties no savas vecās automašīnas (vecākas par 9 gadiem), viņš no valsts saņem prēmiju 2500 eiro apmērā. Tiek prognozēts, ka to varētu izmantot apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Šādi valsts centieni ne tikai veicina pieprasījumu, bet palīdz arī saglabāt nodarbinātību šajos sektoros.

Atsevišķi var minēt arī nefinanšu atbalstu, ko valsts sniedz ražotājiem, piemēram, samazinot administratīvo slogu vai paplašinot publisko pakalpojumu klāstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam. Francijā ir izveidotas īpašas mājas lapas, kurās rodama plaša informācija uzņēmējiem - atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kā arī piedāvāti gatavi risinājumi dažādām problēmām.

Valdības paredz MVU piešķirt arī finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Piemēram, Vācijas shēma paredz īpašu kredītlīniju - tiek piešķirtas subsīdijas aizdevumu līgumiem, kas noslēgti no 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Kredītlīnijas kopapjoms ir eiro 100 miljardi. Šāda veida iniciatīva tiek īstenota līdztekus pasākumiem banku sektorā.

Darbaspēka tirgus normalizēšanas uzdevumi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm ES darbaspēka tirgu tuvāko divu gadu laikā sagaida būtiskas pārmaiņas: nodarbinātības pieaugums netiek prognozēts, un vienlaikus gaidāms straujš bezdarba kāpums. Tāpēc vairākās dalībvalstīs ir izstrādātas programmas, lai veicinātu darbaspēka tirgus normālu funkcionēšanu, pilnveidotu darba algu noteikšanas mehānismu, izvairītos no pārmērīgi daudzu darbinieku atlaišanas, kā arī paplašinātu iespējas darbiniekiem pārkvalificēties. Nodarbinātības saglabāšana ir viens no veidiem, kā pasargāt privāto patēriņu no dramatiska krituma.

Šajā sfērā darāmo nosacīti varētu sadalīt šādās grupās:

• Pagaidu darbalaika samazināšana un elastīgu darbalaika nosacījumu ieviešana. Tas ir viens no labākajiem veidiem, kā nepieļaut darbinieku masveida atlaišanu. Darba stundu pielāgošana produkcijas ražošanas vajadzībām ne tikai mīkstina krīzes sociālās sekas, bet arī palīdz uzņēmumiem samazināt izmaksas, kas būtu radušās saistībā ar darbinieku atlaišanu un atkal pieņemšanu darbā, un dod iespēju firmām paturēt ražošanas procesam ļoti svarīgo cilvēku kapitālu. Piemēram, Vācijā īsāka darba laika alternatīva tiks kompensēta, subsidējot 2009. un 2010. gadā darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas.
• Nodokļu nastas, ar kuru tiek aplikts darbaspēks, samazināšana. Tas ne tikai palielina pieprasījumu pēc darbaspēka, bet arī nostiprina mājsaimniecību pirktspēju. Vispārējas sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumus jau īsteno vai arī tie tiek plānoti Zviedrijā un Rumānijā, savukārt Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Maltā un Itālijā īsteno mērķtiecīgus nodokļu samazinājumus (pārsvarā mazkvalificēto darbinieku, kam ir zemas algas, segmentā). Parasti līdztekus šai rīcībai mērķtiecīgi maina arī bezdarba pabalstu sistēmu. Piemēram, Bulgārijā, Francijā un Somijā pārskatīja bezdarbnieku pabalstus, lai veicinātu darbaspēka aktivitāti. Vācijā uz laiku samazināja apdrošināšanas iemaksas bezdarbnieku pabalstiem, tādējādi samazinot apliekamo ienākumu slogu. (Vācijā pastāv obligāta bezdarba apdrošināšana - ap 6.5% no bruto mēneša algas tiek iemaksāts šādas apdrošināšanas fondā, līdz šim darbinieka un darba devēja iemaksas bija sadalītas proporcionāli.)
• Darba tirgus transformācija. Tiek paplašinātas kvalifikācijas celšanas iespējas un pastiprināta valsts aģentūru loma, kas palīdz labāk pielāgot darbinieku kvalifikāciju mainīgām tirgus prasībām. Piemēram, Vācijā un Grieķijā paredzēts paplašināt pārkvalificēšanās iespējas veciem cilvēkiem un mazkvalificētiem darbiniekiem. Daudzās valstīs (Beļģijā, Spānijā, Ungārijā, Slovākijā) tiek arī uzlabots aģentūru darbs, kurās bezdarbniekiem sniedz padomus darba meklēšanā.

Investīciju stimulēšana

Investīciju stimulēšanas plāni ES dalībvalstīs iekļauj valsts investīcijas tiešā finansējuma veidā dažādos projektos vai līdzfinansēšanu, nodokļu un kredītu procentu maksājumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, aizdevumus un subsīdijas noteikto investīciju tipa veicināšanai u.c. Gandrīz 40% no šāda veida pasākumiem paredzēti infrastruktūras un R&D (Research and Development - Pētījumi un attīstība) projektiem, bet ceturtā daļā - energoefektivitātes projektiem.

Šāda veida projekti var pozitīvi ietekmēt arī citas dalībvalstis, radot pievienoto vērtību ES līmenī. Tā, piemēram, Lietuva, Slovēnija un Ungārija piedalīsies dzelzceļu modernizācijas projektā TEN-T tīkls, kas radīs pievienoto vērtību vairākām dalībvalstīm. Savukārt, palielinot enerģijas izmantošanas efektivitāti dzīvojamās ēkās ar bezprocentu eko- aizdevumu palīdzību (piemēram, Francijā), tiek paredzēts risināt arī tās problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ekoloģiju.

Francijas valdība pretkrīzes plānā paredz piešķirt bezprocentu aizdevumus mājsaimniecībām, ja aizdevums tiek izmantots veco mājokļu rekonstrukcijai enerģijas taupības nolūkos (jumta, sienu, logu izolācijas darbi, moderno apkures sistēmu instalācija utt.). Nauda tiek piešķirta ar komercbanku starpniecību, aizdevumu maksimālais termiņš ir 10 gadu, summa - līdz 30 000 eiro. Tādējādi tiek stimulēta gan sabiedrības interese par enerģijas taupīšanu un dota iespēja iedzīvotājiem nākotnē samazināt izdevumus par komunālajiem rēķiniem, gan nodrošinātas papildu darba vietas celtniecībā.

Mājsaimniecību pirktspējas uzlabošana

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm 2009. gadā ir sagaidāms privātā pieprasījuma kritums. Tādējādi lēmumi un rīcība, kas sekmē mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un uzlabo pirktspēju, palīdz veicināt privāto pieprasījumu un arī nodrošina nepieciešamo atbalstu zemu ienākumu grupām, jo tās visvairāk izjūt krīzes sekas. Pārsvarā runa ir par nodokļu izmaiņām, tas ir, galvenokārt par ienākuma nodokļa samazināšanu, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā un Luksemburgā, arī Latvijā, tāpat arī par dažādu sociālo izmaksu samazināšanu (to daļu, ko maksā darba ņēmēji). Ir pasākumi, kuru mērķu grupa ir cilvēki ar zemiem ienākumiem - pensionāri un daudzbērnu ģimenes. Šo pasākumu īpatsvars budžeta izdevumos gan nav liels.

Pašlaik ir vēl par agru vērtēt, cik lielā mērā iecerētie pasākumi veicinās Eiropas Savienības valstu ekonomikas iziešanu no krīzes. Tomēr kopumā šie nodomi un rīcība tiek vērtēti pozitīvi, īpaši, ja konkrēto pasākumu īstenošanas mērķis ir ne tikai tūlītējs materiālais ieguvums, bet rūpes par nodarbinātības saglabāšanu un ekoloģiju.

* Raksta sagatavošanā izmantoti Eiropas Komisijas un preses materiāli.