Publicēts: 01.01.2013.
Krista Kalnbērziņa
KRISTA KALNBĒRZIŅA
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes
daļas vecākā ekonomiste


Latvijā - mazā un ļoti atvērtā tautsaimniecībā - risks, ka deflācija ieilgs, ir daudz mazāks nekā lielā, uz iekšēju pieprasījumu balstītā tautsaimniecībā. Turklāt deflācija ļaus Latvijā samazināt pēdējo gadu nesamērīgās attīstības sekas ekonomikā un līdzsvarot tālāko attīstību.

Pēc vairāku gadu straujas tautsaimniecības attīstības Latvijā iestājies ekonomiskās aktivitātes atslābums - recesija. Inflāciju ir aizstājusi deflācija. Šajā rakstā mēģināsim atbildēt uz jautājumiem, kas ir deflācija, kā tā noris Latvijā, kā deflācija ļaus mazināt iepriekšējo periodu nesamērīgās attīstības sekas un kāpēc domājam, ka deflācija Latvijā nebūs ilgstoša.

Inflācijas un izaugsmes rekordi un riski

Straujo patēriņa cenu pieaugumu nesenā pagātnē izraisīja tautsaimniecības izaugsme, kas balstījās uz patēriņu, kopā ar strauji pieaugošām cenām pasaules tirgos. Inflācijas pieaugums aizsākās 2004. gadā. To galvenokārt ietekmēja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), cenu izlīdzināšanās ar ES valstīm, kā arī atsevišķu nodokļu likmju kāpums, kas notika, harmonizējot Latvijas nodokļu sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Attīstoties tautsaimniecībai, inflāciju aizvien vairāk sāka ietekmēt patēriņa kāpums. 2004. un 2005. gadā inflācija pārsniedza 6% un bija salīdzinoši stabila, bet 2006. gadā aizsākās straujš inflācijas kāpums, 2007. gadā pieaugot jau līdz divciparu skaitlim un 2008. gadā sasniedzot augstāko punktu - 15.4%. Patēriņa cenu līmenis 2008. gada beigās salīdzinājumā ar 2005. gada vidējo līmeni bija pieaudzis par 40%.

Latvijas iestāšanās ES veicināja investoru interesi par mūsu valsti, palielinājās kapitāla ieplūdes tautsaimniecībā, tajā skaitā arī banku sektorā. Iedzīvotāju ienākumu kāpums, viegli pieejami kredītlīdzekļu resursi, no kuriem nozīmīga daļa tika novirzīta nekustamo īpašumu sektorā, gaidot tālāku nekustāmā īpašuma cenu pieaugumu, izraisīja strauju ekonomisko aktivitāti, kas balstījās galvenokārt uz iekšzemes pieprasījumu - privāto patēriņu. Lai arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums būtu vērtējams pozitīvi, tomēr tautsaimniecībā tas izraisīja nevienmērīgu attīstību: nekustamā īpašuma cenu burbuli, darbaspēka trūkumu vairākās nozarēs, produktivitātes nesegtu spiedienu uz algām, strauju cenu pieaugumu, kā arī tekošā konta deficītu.

Turklāt izmaksu un tādējādi arī patēriņa cenu pieaugumu Latvijā ietekmēja cenu attīstība pasaulē. Augot globālajam pieprasījumam pēc energoresursiem un pārtikas precēm, ko īpaši ietekmēja strauji augošais Āzijas tirgus, 2007. gadā strauji sāka kāpt energoresursu un pārtikas cenas.

Lai Latvija atgrieztos pie ilgtspējīgas ekonomikas attīstības, ko var nodrošināt eksporta izaugsme, nepieciešams uzlabot ārējo konkurētspēju. To var panākt, mazinot iepriekšējo gadu pārmērības - koriģējot strauji augušās un produktivitātes kāpumam neatbilstošās algas jeb darbaspēka izmaksas. Mazinoties algām, krītas ražošanas izmaksas, kas savukārt veicina cenu kritumu jeb deflāciju.

Kas ir deflācija?

Ekonomikas teorijā deflācija tiek definēta kā vismaz gadu ilgstošs vispārējā patēriņa cenu līmeņa kritums. Šī definīcija neaptver dažādu īslaicīgu faktoru izraisītu cenu kritumu, piemēram, cenu pārmaiņas sezonālu faktoru ietekmē. Vispārējais cenu līmenis, piemēram, krītas vasaras mēnešos, ko ietekmē liels pārtikas piedāvājums, vai janvārī pēc gada nogales iepirkšanās. Īslaicīgu, bet nozīmīgu cenu kritumu atsevišķām precēm var izraisīt arī ārēji faktori, piemēram, pēdējo gadu straujās energoresursu cenu pārmaiņas, kuras nozīmīgi ietekmējušas patēriņa cenu indeksa dinamiku visur pasaulē.

Nozīmīgākie ar deflāciju saistītie riski var rasties, deflācijai ieilgstot. Tautsaimniecība var iekļūt tā sauktajā deflācijas spirālē, kad deflācijai iestrādājoties iedzīvotāju gaidās, tiek atlikti investīciju un patēriņa izdevumi un gaidīts tālāks cenu kritums. Tādējādi tiek kavēta iespējamā atlabšana no krīzes. Šis risks ir īpaši raksturīgs lielām un uz iekšējo pieprasījumu vērstām tautsaimniecībām.

Cenu korekcija

Latvijā deflāciju izraisījis straujš pieprasījuma un izmaksu kritums. To ietekmēja kā iekšējie, tā ārējie faktori. Globālās krīzes ietekmē mazinoties ārējam pieprasījumam, samazinājās Latvijas uzņēmēju iespējas eksportēt produkciju, līdz ar to saruka ienākumi. Rezultātā uzņēmumi bija spiesti optimizēt izdevumus - koriģēt darbinieku atalgojumu un skaitu. Nepieciešamību mazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem ir radījis iepriekšējo gadu nesamērīgais algu kāpums. Turklāt darbaspēka pieejamības palielināšanās dod iespēju mazināt darbinieku atalgojumu arī privātajā sektorā, līdz tas būs samērojams ar produktivitāti. Iedzīvotāju ienākumu kritums un bezdarba pieaugums savukārt ir vājinājis iekšzemes pieprasījumu.

Izmaksu samazinājumu ietekmēja arī izejmateriālu cenu kritums pasaulē. ASV Enerģijas informācijas aģentūra (Energy Information Agency) 2009. gadā prognozēja1, ka naftas cenas 2009. gadā būs par 40% zemākas nekā 2008. gadā. Arī pārtikas cenas pasaulē pēc lielā kāpuma piedzīvojušas nozīmīgu kritienu. Kā redzams Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization) apkopotajos datos, pasaules pārtikas cenu indekss2, kas parāda šo cenu vidējā līmeņa pārmaiņas, kopš augstākā punkta 2008. gada vidū sarucis jau tuvu 30%. Īpaši ir samazinājušās piena un labības cenas. Tādējādi šobrīd energoresursu un pārtikas cenu ietekme uz inflāciju papildina pieprasījuma krituma negatīvo ietekmi (sk. 1. att.). To ietekmē Latvijā ir nozīmīgi mazinājušās ražotāju cenas - septembrī to līmenis bija jau par 8% zemāks nekā pirms gada.

Cenu kritums, tāpat kā pieaugums, ienākumu pārmaiņām seko ar novēlošanos, turklāt, samazinoties cenas reaģē lēnāk nekā pieaugot. Septembrī cenu līmeņa korekcija bija tikai aizsākusies - patēriņa cenu indekss augstāko punktu sasniedza šā gada martā un samazinājās tikai par 3%. Cenu korekciju aizkavēja arī nodokļu izmaiņas 2009. gada sākumā.

Pieprasījuma krituma un pasaules cenu pārmaiņu ietekmē cenas ir samazinājušās gan pārtikas precēm, gan neregulējamiem pakalpojumiem. 2009. gada septembrī jau 60% no patēriņa cenu grozā iekļautajām precēm un pakalpojumiem bija mazinājies cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (sk. 2. att.). Atsevišķu preču un pakalpojumu, piemēram, tūrisma pakalpojumu, kancelejas preču u.c. cenu līmenis pagaidām vēl ir augstāks nekā pagājušajā gadā, taču gaidāms, ka tuvākajā nākotnē tās noslīdēs zem iepriekšējā gada līmeņa. Tomēr ne visās jomās notiek cenu korekcija - tās turpina kāpt veselības aprūpes un izglītības jomā, un tuvākajā nākotnē, samazinoties valsts finansējumam, šī tendence varētu turpināties. Pieaug arī finanšu pakalpojumu cenas, kurām, tāpat kā alkoholam un tabakai, nozīmīgs samazinājums tuvākajā laikā nav gaidāms.

Deflācijas riski

Gaidāms, ka tuvākajā laikā, turpinoties ekonomiskās aktivitātes lejupslīdei, cenu līmenis Latvijā turpinās samazināties, taču vai deflācija ieilgs un kavēs atkopšanās iespējas, lielā mērā ir atkarīgs no iekšējā un ārējā pieprasījuma atjaunošanās un cenu pārmaiņām pasaulē.

Pārdomāta budžeta veidošana veicinātu investoru uzticību un investīciju pieplūdi, kas nodrošinātu ekonomiskas atveseļošanos. Ņemot vērā nepieciešamo valsts budžeta izdevumu mazināšanu un optimizāciju, kas vēl vairāk samazinās iekšzemes pieprasījumu, Latvijas atkopšanās lielā mērā būs atkarīga no ārējiem tirgiem un eksporta iespējām. Tā kā ārējā pieprasījumā jau ir novērojamas stabilizācijas pazīmes un Latvijā darbaspēka izmaksu korekcija ir lielāka nekā galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, sagaidāms, ka tas veicinās eksporta attīstību. Latvijas Bankas eksperti vērtē, ka ekonomiskās aktivitātes varētu atjaunoties jau nākamā gada vidū.

Neraugoties uz ekonomiskās aktivitātes kritumu Eiropā, ECB septembra prognozes3 liecina, ka, balstoties uz fiskālajiem stimuliem un eksporta iespēju atjaunošanos, 2009. gada otrajā pusē eirozonā turpināsies tautsaimniecības stabilizēšanās, 2010. gadā atsāksies izaugsme, kas veicinās arī pārējo Eiropas valstu tautsaimniecību atkopšanos. Tas nozīmē, ka atsāksies cenu kāpums. Turklāt pašlaik jau sākušas pieaugt pasaules energoresursu un pārtikas cenas, kas arī veicina cenu pieaugumu visur pasaulē. Tas bremzēs cenu kritumu Latvijā.

Deflācijas pieredze pasaulē

Pagātnē deflācijas gadījumu nav daudz. Tos visbiežāk izraisījušas krīzes, kuru ietekmē pieprasījuma līmenis strauji samazinājies un licis uzņēmējiem samazināt cenas. ASV finanšu tirgu sabrukums 1929. gadā izraisīja lielu deflācijas vilni, kad cenas trīs gadu laikā samazinājās par 24%. Ne tik dziļu, taču daudz ilgāku deflāciju 20. gs. 90. gadu beigās un 21. gadsimta sākumā Japānā un Honkongā izraisīja nestabilitāte Āzijā.

Honkonga ir maza un atvērta tautsaimniecība ar fiksētu valūtas kursu (līdzīgi kā Latvija). Tā deflāciju piedzīvoja 20. gs. 90. gadu beigās. Arī tur tā sekoja pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas un finanšu krīzes. Honkongā patēriņa cenu līmenis, kas (atšķirībā no Latvijas PCI aprēķina) ietver arī nekustamā īpašuma cenu pārmaiņas, piecu gadu laikā samazinājās vidēji par 2.5% gadā, kopumā krītot par 11%. Arī Honkonga, kas pirms krīzes piedzīvoja strauju izaugsmi, inflācijai pārsniedzot partnervalstu līmeni un iestājoties krīzei, gāja darbaspēka iekšējās izmaksu korekcijas ceļu. Izeja no krīzes bija līdzīga kā Latvijā - ar deflācijas palīdzību mazinot nelīdzsvaroto tautsaimniecības attīstību, uzlabojot konkurētspēju, bet vienlaikus saglabājot valūtas kursa piesaisti.

Tomēr Honkongā tautsaimniecības nelīdzsvarotība bija zemākā līmenī nekā Latvijā, tekošā konta deficīts nekad nepārsniedza 25%, turklāt ekonomikas stimulēšanai tā varēja izmantot iepriekšējos gados uzkrāto fiskālo pārpalikumu. Latvija, turpretim, tautsaimniecības stimulēšanai lielākoties var izmantot tikai ES fondu līdzekļus. Honkongā deflācija gan ieilga. To ietekmēja ekonomiskās aktivitātes galvenajā partnervalstī Ķīnā, kur, strauji pieaugot produktivitātei, kritās cenu līmenis. Tas pastiprināja cenu kritumu Honkongā. Turpretim pašlaik cenu līmenis ES ir augstāks nekā Latvijā, un tālākā cenu izlīdzināšanās mazinās deflācijas ilgumu Latvijā.

Kaut arī Honkongas un Latvijas piemēri pilnībā nav salīdzināmi, SVF 2009. gada oktobra pārskatā par Latviju4 minēts, ka Honkongas pieredze pierāda - nemainot valūtas piesaisti, krīzes pārvarēšanas scenārijs, samazinot cenu līmeni, dod pozitīvus rezultātus. Honkongai izdevās ātrāk atgūt ārvalstu investoru uzticamību, un finanšu resursu plūsmas atjaunojās jau pirms krīzes beigām.

Secinājumi

Pēc straujas, taču nelīdzsvarotas izaugsmes, kuras laikā Latvijā nozīmīgi pieauga cenu līmenis, ir nepieciešams atgriezties pie produktivitātes pieaugumam atbilstoša atalgojuma un tādējādi - arī atbilstoša cenu līmeņa. Analizējot statistiskos datus, redzams - jau kopš šā gada sākuma Latvijā cenas sāk samazināties. To ietekmē gan tas, ka samazinās iedzīvotāju ienākumi un pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, gan labvēlīgas cenu pārmaiņas pasaulē - īpaši Latvijas partnervalstīs. Un, kaut arī pasaulē tās atkal pakāpeniski pieaugs, mūsu valstī straujāku cenu kāpumu bremzēs zemais iekšējā pieprasījuma līmenis. Latvijā - mazā un ļoti atvērtā tautsaimniecībā - risks, ka deflācija ieilgs, ir daudz mazāks nekā lielā, uz iekšēju pieprasījumu balstītā tautsaimniecībā. Tādējādi, atjaunojoties izaugsmei gan Eiropā, gan arī Latvijā, šeit atsāksies mērens cenu pieaugums, kas ir nepieciešams ilgtspējīgai izaugsmei.


1 http://www.eia.doe.gov/emeu/steo/pub/contents.html

2 http://www.fao.org/worldfoodsituation/FoodPricesIndex/en/

3 http://www.ecb.int/pub/pdf/mobu/mb200909en.pdf

4 Republic of Latvia: First Review and Financing Assurances Review Under the Stand-By Arrangement, Requests for Waivers of Nonobservance of Performance Criteria, and Rephasing of Purchases Under the Arrangement, October 2009, IMF Country Report No. 09/297