Publicēts: 25.05.2022.

Savas naudas ieviešana, tās vērtības stabilizācija, ir bijis viens no svarīgākajiem uzdevumiem Latvijas Republiku dibinot, tāpat arī – atjaunojot, rūpēs par pamatu tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai. Tam bija nepieciešama darboties spējīga, politiski neatkarīga, finansēs stipra centrālā banka.  

Kā pirmskara Latvijas Bankā, tā 1990. gados te darbojusies divu līmeņu pārvaldības struktūra: Latvijas Bankas vārdā lēmumus pieņēma tās padome, savukārt Latvijas Bankas praktiskā darba veikšana un operatīvā vadīšana, īstenojot Latvijas Bankas padomes lēmumus, bija valdes kompetencē.

2021. gadā pāriets uz viena līmeņa pārvaldības modeli, nodrošinot efektīvāku pārvaldības lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu.

Latvijas Bankas padome

Andris Bērziņš, Jānis Ozoliņš, Elmārs Siliņš, Elmārs Zelgalvis (1990 jūlijs – 1991 septembris)

Gaļina Alijeva (1992-1993)
Valentīna Kolotova (1992-2004)
Harijs Bušs (1992-2010)
Bruno Reinholds Rubess (1992-1998)
Varis Zariņš (1992-2004)
Valentīna Zeile (1993-2011)
Vita Pilsuma (1993-2020)
Guntis Ulmanis (31.03.1993.-07.07.1993.)
Arvils Sautiņš (1998-
Andris Ruselis (1990 novembris – 1991 septembris; 2002-2014)
Leonīds Gricenko (2004-2016)
Aivars Skopiņš (2004-
Zoja Razmusa (2011-2020)
Edvards Kušners (2012-2018)
Mārtiņš Kazāks (2018-
Māris Kālis (2020-
Zita Zariņa (2020-
Andris Vilks (2020-

Latvijas Bankas valde

Ilmārs Rimšēvičs (1992-2002)
Antonija Sileniece (1992-2001)
Silvija Lejniece (1992-1995)
Māra Raubiško (1992-2007)
Ēriks Blūms (1992-1993)
Laila Rūse (1993-1996)
Guna Varslavāne (1993-1995)
Roberts Latvis Grava (1995-2005)
Reinis Jakovļevs (1995-2014)
Helmūts Ancāns (1996-2008)
Māris Kālis (2001-2020)
Harijs Ozols (2002-2020)
Andris Ņikitins (2005-2014)
Ilze Posuma (2007-2021)
Raivo Vanags (2008-2021)
Jānis Caune (2014-2021)
Jānis Blūms (2014-2020)

Latvijas Bankas prezidenti

Artūrs Graudiņš 1990 (marts - jūlijs)

Latvijas Bankas prezidents 1990. gada martā-jūnijā, kad Latvijai vēl ir priekšā neatkarības un savas naudas reāla atjaunošana. Latvijas Banka formāli tika nodibināta jau 1990. gada 2. martā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes likumu "Par bankām" - kā republikas centrālā kredītiestāde. A.Graudiņu prezidenta amatā ar lēmumu "Par Latvijas Banku" iecēla LPSR Augstākā Padome 1990. gada 26. martā. Pēc pāris mēnešiem tika apstiprināti Latvijas centrālās bankas pagaidu statūti – "Nolikums par Latvijas Banku".

Pauls Sakss (1990 jūlijs – 1991 septembris)

1990. gada jūlijs-1991.gada augusts – Latvijas Bankas prezidents.
1990. gada 31. jūlijs – iecelts prezidenta amatā ar Augstākās Padomes 587. lēmumu.
Bankā top naudas sistēmas izveides projekts, strādā pie lata naudas zīmju dizaina. Nacionālo valūtu tā vēl neemitē.

Einars Repše (1991-2001)

Latvijas Bankas prezidents (1991.-2001.g.) valsts atjaunošanas pirmajā desmitgadē, pirms tam - Atmodas laika politiķis. Bankas kolēģu atmiņās ar smaidu un pamatotu cieņu dēvēts par "atjaunotā lata tēvu".

Repše bija viens no galvenajiem pilnvērtīgas centrālās un emisijas bankas un nacionālās valūtas – lata (1993. g.) veidotājiem (faktiski – atjaunotājiem) un monetārās ideoloģijas nospraudējiem. Tajā stabila nauda ir viens no valsts tautsaimniecības attīstības un drošas uzņēmējdarbības vides stūrakmeņiem.

Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kuras sastāvā bija arī Latvijas Bankas prezidents E. Repše, sāka pāreju laukā no centralizētas plānsaimniecības drupām ar pagaidu risinājumu - Latvijas rubli (1992. g.). Tas ļāva strauji norobežoties no padomju rubļa zonas: stabilizēja kursu, ierobežoja inflāciju, un panāca uzticēšanos nacionālajai valūtai, kuras praktiskie priekšdarbi ritēja paralēli. E. Repšes vārds iegājis latviešu valodā ar tautas dotu nosaukumu pagaidu rublim - "repsītis".

Ilmārs Rimšēvičs (2001-2019)

Ilggadējs Latvijas Bankas prezidents, strādājis arī citos vadošos bankas amatos 20. un 21. gs. mijā. Viņa darbība bankā aptver vairākas desmitgades – sākot no nacionālās centrālās bankas un lata atjaunošanas 1990. gadu sākumā.

Ilmārs Rimšēvičs sāka darbu Latvijas Bankā Einara Repšes vadībā laikā, kad pēc Padomju Savienības sabrukšanas, atjaunotajai Latvijas Republikai bija jāveido nacionālā centrālā banka un jārada banku sistēmas ietvars saimniekošanai brīvā tirgus ekonomikā.

Ilmārs Rimšēvičs šiem uzdevumiem veltījis teju pusi mūža – gan kā Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un valdes priekšsēdētājs (1992.–2001. g.), gan kā prezidents (2001.–2019. g.). No 2005. līdz 2019. gadam viņš bijis arī Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes loceklis. Šajos gados:

  • lats no jauna ieviests (1993. g.) un nostiprināts, nodrošinot tā stabilitāti cauri dažādiem satricinājumiem (t.sk. krīzēs 1998. un 2008. g.);
  • atgūtas Latvijas Bankas zelta rezerves un papildinātas ārvalstu valūtu rezerves;
  • sekmīgi ieviesta vienotā eirozonas valūta eiro, aizsākot jaunu posmu stabilas un drošas naudas saimniecībā Latvijā.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā tapusi kompetenta, mūsdienīga un starptautiski novērtēta centrālā banka. Ilmārs Rimšēvičs sniedzis nozīmīgu ieguldījumu tās attīstībā. Īsi pirms amata termiņa beigām 2019. gadā Ilmārs Rimšēvičs tika iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar apsūdzībām par personiskā kapacitātē veiktām darbībām. Savu vainu viņš noliedz.

Mārtiņš Kazāks (2019-

Latvijas Bankas prezidenta vietnieki

Alfreds Bergs-Bergmanis (1991-1992)
Ilmārs Rimšēvičs (1992-2001)
Andris Ruselis (2002-2014)
Zoja Razmusa (2014-2020)
Māris Kālis (2020-