Praktiķis banku darbības organizēšanā

Dzimis 1886. gada 9. janvārī Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Beidzis reālskolu Rīgā un trīs studiju gadus Rīgas Politehniskā institūta Komercnodaļā. Pilnīgi pārvaldījis latviešu, vācu un krievu valodas, sapratis franciski un lietuviski.

Ieraksts Latvijas Bankas Dienesta gaitu reģistrācijas grāmatā liecina, ka no 1910. gada līdz 1919. gadam Alfrēds Varenais strādāja par grāmatvedi Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kasē – vecākajā latviešu bankā, kas dibināta 1883. gadā. Tomēr ieraksts nereģistrē pārtraukumus, ko viņa darba gaitās ieviesa Pirmais Pasaules karš. Visticamāk no 1915. gada rudens Varenais ir dzīvojis Iekškrievijā – tur piedzimis dēls Andrejs (1915). Veselības stāvokļa dēļ Varenais nebija pakļauts mobilizācijai Pirmajā pasaules karā.ALNA LVVA, 4620. f., 4. apr., 41., 217. lp.
Latvijā viņš atgriezās 1918. gadā – pēc triju gadu prombūtnes. Pāvils Gruzna, literāts un Latvijas Bankas darbinieks to raksturojis kā "īsu laiku". "Pabijis īsu laiku evakuācijas laikā Krievijā, starp citu, kā grāmatvedis Vitebskas 2. kredītbiedrībā, Varenais jau 1918. g. atgriežas dzimtenē, un līdz ar mūsu patstāvības proklamēšanu tiek uzaicināts kā darbinieks mūsu jaunajā finanšu ministrijā," 1925. gadā raksta Gruzna.AGruzna Pāvils. Latvijas Bankas direktors A. Varenais. Rīgas Ziņas, 08.07.1925.

"Ļoti aizņemts"

Ar finanšu ministra Roberta Erharda pavēli Alfrēds Varenais tika apstiprināts par vecāko grāmatvedi Finanšu ministrijas Valsts krājkases nodaļā no 1919. gada 8. augusta. Viņa darba pienākumos ietilpa grāmatvedības vadīšana. Tā kā nodaļas provinču darbinieki vāji pārzināja visas grāmatvedības metodes ("dubultgrāmatvešanu"), viņi vecākajam grāmatvedi aktīvi rakstīja vēstules, lūdzot padomu un detalizētas instrukcijas. Nozīmīgs darba laiks Varenajam pagāja, komunicējot ar Valsts krājkases nodaļām. Rezultātā, ziņojumā finanšu ministram novērtējot darbinieku nodarbinātības līmeni, Valsts krājkases priekšnieka Vladimira Upeslejas secinājums par vecāko grāmatvedi bija kodolīgs: "Ļoti aizņemts."ALNA LVVA, 6824. f. 3. apr. 224. l., 8. lp.

No 1920. gada 1. februāra finanšu ministrs Erhards apstiprināja Vareno par Valsts krājkases pārvaldes Centrālās grāmatvedības nodaļas vadītāju. Valsts krājkases priekšnieka atvaļinājuma laikā Varenais pildīja viņa pienākumus.ALNA LVVA, 6824. f. 3. apr. 224. l., 366. lp.
No 1921. gada 9. februāra finanšu ministrs Ringolds Kalnings apstiprināja Vareno par Valsts Krājkases pārvaldnieka vietas izpildītāju.

No 1921. gada 27. augusta Ministru Kabinets viņu apstiprināja par Valsts Krāj- un kredītbankas direktoru. Par Varenā darbu šajā iestādē kāds autors, parakstījies ar abreviatūru Krs, raksta žurnālā "Latvijas Tirgotājs": "Kad Krāj- un Kredītbanka, viņš, neraugoties uz savu vārgo veselību, darbiem apkrauts sēdēja līdz vēlam vakaram savā darba kabinetā. Toreiz vēl mūsu valsts līdzekļi bija mazi, bet darba bija ļoti daudz. Varenais strādāja ar lielu pašaizliedzību. Kad es kādreiz aizrādīju, ka tam sevi drusku jāpietaupa, tad viņš atrunājās, ka citādi nevar."AKrs. Nāves pļauja. Latvijas Tirgotājs, 1925, nr. 8, 5. lpp.

Grūto sākuma gadu darbā

1922. gada 28. oktobrī Ministru kabinets 36 gadus jauno Vareno iecēla par Latvijas Bankas direktoru. 30. oktobrī abi Latvijas Bankas direktori Kārlis Vanags un Alfrēds Varenais pārņēma visas Valsts Krāj- un Kredītbankas vērtības. Viņi strādāja divatā līdz 1923. gada 4. janvārī Ministru kabinets iecēla direktoru amatos Ernestu Ozoliņu un Vili Bandrēviču, bet tikai 1923. gada 23. augustā viņiem pievienojās Edgars Švēde, kuru Ministru kabinets iecēla par Latvijas Bankas galveno direktoru.

Tomēr atdevīgo darbošanos Latvijas Bankas valdē 1925. gadā ietekmēja Alfrēda Varenā vājā veselība. Neizdevās mēģinājums to uzlabot - viņš nomira Rīgas pilsētas slimnīcā pēc neveiksmīgas kuņģa vēža operācijas 39 gadu vecumā 1925. gada 7. jūlijā.AAlfreds Varenais. Latvija, 08.07.1925.
Nekrologos laikabiedri vērtēja gan viņa paveikto, gan viņa personību.

"Būdams pilnīgi apolitisks savā sabiedriskā darbībā, A. Varenais pieskaitāms pie tiem praktiķiem finanšu darbiniekiem, uz kuru pleciem ir iznests pirmo gadu grūtais banku iestāžu un viņu darbības organizēšanas darbs Rīgā un provincē. Te nelaiķis ir pierādījis ir daudz zināšanu, ir daudz izturības visādās politisko strāvu pārvērtībās un visvairāk melna, rupja, nenogurstoša darba. To viņš darīja, neraudzīdamies ne pa labi, ne pa kreisi, kā īsts darba rūķis, nebēdādams pie tam par savu vājo veselību, kas tā arī galīgi tika sagrauzta. Attiecībās ar līdzdarbiniekiem A. Varenais bij taisnīgs un stingrs priekšnieks, kas prasīja nopietnas izturēšanās no katra darbinieka pret viņa uzdevumiem. Pēc savas dabas kluss un nosvērts, nenopērkams, negrozāms un reti godīgs," nekrologā raksta P. Gruzna.AGruzna Pāvils. Latvijas Bankas direktors A. Varenais. Rīgas Ziņas, 08.07.1925.
Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs Ringolds Kalnings bērēs uzsvēris, ka Latvijas Bankas direktors Alfrēds Varenais "dzīvojis darbam un miris darbā."ALatvijas Bankas direktora A. Varenā apbedīšana. Jaunais Zemgalietis, 12.07.1925.

Pēdējā gaitā viņu izvadīja no Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta Vendiņu dzimtsmājām.

Alfrēda Varenā un viņa dzīvesbiedres Luīzes, dzim. Meldriņas (1883) ģimenē auga dēls Andrejs (1915) un meita Skaidrīte (1923-2008). Alfrēda Varenā brālis bija Bauskā ievērojams sabiedrības darbinieks - notārs Juris Varenais (1870-1934), Kurzemes Pagaidu zemes padomes loceklis (1917), Bauskas pilsētas galva (1920-1925), Latvijas Ugunsdzēsēju savienības padomes priekšsēdētāja biedrs (1923-1932) un priekšsēdētājs (1932-1934).

Izmantotā literatūra

Arhīva dokumenti:

Alfrēda Varenā personiskā lieta. Latvijas Bankas arhīvs.
Latvijas Bankas arhīvs. Darbinieku dienesta gaitu reģistra grāmata.
Latvijas Nacionālais Arhīvs Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA), 6824. fonds, 3. apraksts, 224. lieta.
LNA LVVA, 4620. f., 4. apr., 41. l.

Literatūra:

"L. V." Latvijas Bankas direktora jautājums. Latvis, 28.07.1925.
Alfreds Varenais. Latvija, 08.07.1925.
Gruzna Pāvils. Latvijas Bankas direktors A. Varenais. Rīgas Ziņas, 08.07.1925.
Krs. Nāves pļauja. Latvijas Tirgotājs, 1925, nr. 8, 5.-6. lpp.
Latvijas Bankas direktora A. Varenā apbedīšana. Jaunais Zemgalietis, 12.07.1925.