Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 15. aprīļa sēdē tika nolemts atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:
- galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
- aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
- noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).
Ņemot vērā eiro zonas ekonomikas attīstību, kas kopumā atbilst ECB Padomes redzējumam, tiek turpināts īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu. Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi ir vērsti uz tālāku eiro zonas ekonomikas uzlabošanos un kreditēšanas attīstību, tādejādi nodrošinot noturīgu atgriešanos pie inflācijas līmeņa, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā.
Martā notikušās mērķētās ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (TLTRO) trešās kārtas rezultāti bija labāki nekā gaidīts. Eiro zonā kopumā kredītiestādes aizņēmās no centrālās bankas ilgāka termiņa resursus 97.8 mljrd. eiro apjomā.
9. martā Eirosistēma uzsāka paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP). Tās ietvaros, līdztekus jau īstenotajām CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru pirkšanas programma), Eirosistēma uzsāka valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīru iegādi (PSPP programma).
PAPP pirmajā darbības mēnesī sasniegts mērķis un iegādāti vērtspapīri par 60 miljardiem eiro. Tostarp par 41.7 miljardiem eiro tika iegādātas eiro zonas valstu valdību obligācijas, par 5.7 miljardiem - eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīri, bet atlikušo daļu veido nodrošināto obligāciju un ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegāde (vairāk informācijas par PAPP mērķi skatīt šeit, papildus informācija par programmas rezultātiem martā - https://www.ecb.europa.eu/mopo/implement/omo/html/index.en.html).
Lēmumu pieņemšanā ECB Padome balstījās uz ekonomikas un monetāro analīzi.
Tendences finanšu un monetārajā jomā
Pašreizējās tendences eiro zonā skaidri apliecina, ka pēdējā laikā īstenotie monetārās politikas soļi ir bijuši sekmīgi. Situācija eiro zonas finanšu sektorā ir ievērojami uzlabojusies, aizņemšanās izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir būtiski samazinājušās, un tas ir veicinājis kredītu pieprasījuma kāpumu.
Būtiskākās tendences finanšu un monetārajā jomā:
- Pašreizējā obligāto rezervju izpildes periodā EONIA indeksa vidējā vērtība saglabājās negatīva un bija -0.053%. Savukārt 3 mēnešu EURIBOR likme turpināja samazināties un sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni, t.i., 0.012%;
- Būtiski atvieglotas privātā sektora izmaksas, piesaistot ārējo finansējumu;
- Eiro zonas vadošo valstu valdību obligāciju procentu likmes turpināja samazināties, sasniedzot jaunus vēsturiski zemākos līmeņus – Vācijas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likme samazinājās līdz 0.14%, bet Francijas - līdz 0.41%. Šo valstu 2 gadu obligāciju likmes samazinājās līdz attiecīgi -0.28% un -0.19%. Arī eiro zonas perifērisko valstu (izņemot Grieķiju) valdību obligāciju likmes turpināja sasniegt vēsturiski zemākos līmeņus;
- Februāra monetārie rādītāji uzrādīja naudas piedāvājuma pieauguma tempa palielināšanos. Arī kreditēšanā ir vērojami uzlabojumi - eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) uzņēmumiem un mājsaimniecībām pēc vairāk nekā divus gadu ilga stagnācijas perioda jau trešo mēnesi pēc kārtas bija pozitīvs, februārī sasniedzot 0.6%;
- Uzlabošanos uzņēmumu kreditēšanas jomā apstiprina 2015. gada aprīļa banku kreditēšanas apsekojuma (Bank Lending Survey) rezultāti. Arī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, ir notikusi ievērojama kredītu standartu atvieglošana, kā uzņēmumiem tā mājsaimniecībām.
Ņemot vērā šīs attīstības tendences, ECB Padome nolēma, ka papildu monetārās stimulēšanas pasākumi šobrīd nav nepieciešami, un turpmāko mēnešu laikā galvenais uzsvars būs uz jau apstiprināto pasākumu tālāku īstenošanu.
Ekonomikas attīstība eiro zonā
Pēdējo divu mēnešu dati norāda uz eiro zonas ekonomikas pakāpenisku uzlabošanos, ko galvenokārt nosaka privātā patēriņa spēcīgais kāpums:
- Mazumtirdzniecības apgrozījums un patērētāju konfidences izmaiņu rādītāji 2015. gada pirmajos mēnešos sasniedza augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā;
- Gan Eiropas Komisijas apsekojumi, gan Iepirkumu vadītāju indekss (PMI – Purchasing Manager's Index) norādīja uz aktivitātes pieaugumu 2015. gada pirmajā ceturksnī;
- Šā gada marta eiro zonas inflācijas aplēse vēl aizvien uzrādīja 0.1% cenu kritumu (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Tas tomēr bija mērens uzlabojums, salīdzinot ar janvāri un februāri, kad cenas kritās attiecīgi par 0.6% un 0.3%. Turklāt uzlabojās arī inflācijas gaidu rādītāji, par ko liecināja kā inflācijai piesaistīto obligāciju cenas, tā arī ECB veiktā profesionālo prognozētāju aptauja (Survey of Professional Forecasters). Salīdzinot ar iepriekšējā ceturksnī veikto aptauju, prognozētāji ir paaugstinājuši savas 2016. un 2017. gada inflācijas prognozes;
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pilnvērtīgai un noturīgai ekonomiskās situācijas uzlabošanai eiro zonā ir nepieciešama ne tikai privātā patēriņa izaugsme, bet arī būtisks investīciju kāpums, un šajā ziņā būtisks situācijas uzlabojums šobrīd eiro zonā vēl nav novērojams. Vai, un cik ātri šis uzlabojums notiks, ir atkarīgs visupirms no tā, cik izlēmīgi un pārliecinoši tiks īstenotas strukturālās reformas produktu un darbaspēka tirgū. Pašreizējais vēsturiski zemais procentu likmju līmenis, kā arī vispārējie finanšu nosacījumi ir ļoti labvēlīgi iecerēto reformu veikšanai, jo rada ietaupījumu valsts budžetos uz parāda apkalpošanas izdevumu rēķina, un šos ietaupītos līdzekļus nepieciešams izmantot reformu finansēšanai un veselīgas ilgtermiņa izaugsmes pamatu nostiprināšanai.
Arī valstu fiskālajām politikām jābūt virzītām uz ekonomikas atveseļošanu, taču tam ir jānotiek saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).