Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.
Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī.
Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. euro paredzēts turpināt līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Eurosistēma turpinās atkārtoti investēt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.
Pēc vairākiem ceturkšņiem straujākas izaugsmes, nekā gaidīts, kopš mūsu sanāksmes marta sākumā saņemtā informācija liecina, ka izaugsmes temps nedaudz palēninājies, tomēr tas atbilst stabilam un plašam euro zonas tautsaimniecības kāpumam. Euro zonas tautsaimniecības izaugsmes pamattemps joprojām apstiprina mūsu pārliecību, ka inflācija vidējā termiņā tuvināsies līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Vienlaikus pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi, un vēl nav vērojamas pārliecinošas ilgtspējīgas augšupvērstas tendences pazīmes. Šajā kontekstā Padome turpinās monitorēt valūtas kursu un citu finansēšanas nosacījumu norišu iespējamo ietekmi uz inflācijas perspektīvu. Kopumā joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai spiediens uz pamatinflāciju turpinātu nostiprināties un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu turpmāku monetāro atbalstu nodrošina neto aktīvu iegādes, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un notiekošā un paredzamā reinvestēšana, kā arī mūsu procentu likmju perspektīvas norādes.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Reālais IKP 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc līdzīga kāpuma iepriekšējā ceturksnī palielinājās par 0.7%. Tā rezultātā vidējais gada pieauguma temps 2017. gadā bija 2.4% – augstākais kopš 2007. gada. Jaunākie ekonomiskie rādītāji liecina par zināmu izaugsmes tempa palēnināšanos kopš gada sākuma. Tā daļēji varētu atspoguļot pagājušā gada beigās vērojamā straujā izaugsmes tempa tendences maiņu, lai gan iespējama arī īslaicīgu faktoru ietekme. Kopumā tomēr gaidāms, ka turpināsies stabila un plaša izaugsme. Mūsu monetārās politikas pasākumiem, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, vajadzētu turpināt nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu labvēlīgi ietekmē turpmāks nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo iepriekšējās darba tirgus reformas un mājsaimniecību bagātības pieaugumu. Ļoti labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabils pieprasījums joprojām veicina uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpumu. Ieguldījumi mājokļos turpina palielināties. Turklāt plaši vērojamā globālā ekonomiskā izaugsme stimulē euro zonas eksportu.
Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski kopumā joprojām ir līdzsvaroti. Taču spēcīgāki kļuvuši ar globāliem faktoriem, t.sk. pieaugoša protekcionisma draudiem, saistītie riski.
Euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada martā pieauga līdz 1.3% (februārī – 1.1%). Tas galvenokārt atspoguļoja augstāku pārtikas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, kopējā gada inflācija līdz gada beigām, visticamāk, svārstīsies 1.5% līmenī. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi. Nākotnē gaidāms, ka vidējā termiņā tie pakāpeniski pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme, atbilstoša pakāpeniska tautsaimniecībā neizmantoto resursu apjoma mazināšanās un straujāks darba samaksas kāpums.
Runājot par monetāro analīzi, turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums, un 2018. gada februārī gada pieauguma temps bija 4.2%; t.i., nedaudz zemāks par šauro diapazonu, kas vērojams kopš 2015. gada vidus. M3 pieaugums turpināja atspoguļot ECB monetārās politikas pasākumu ietekmi un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Savukārt šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieauguma noteicošais faktors – tā gada pieaugums turpinājās stabilā tempā.
Turpinās kopš 2014. gada sākuma vērojamā privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada februārī bija 3.1% (2018. gada janvārī – 3.4% un 2017. gada decembrī – 3.1%), savukārt mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps nemainījās (2.9%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2018. gada 1. ceturkšņa apsekojums liecina, ka aizdevumu atlikuma kāpumu joprojām veicina aizdevumu pieprasījuma pieaugums visās aizdevumu kategorijās un vēl mazāk stingri vispārējie banku kredītu nosacījumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem.
Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām veicina būtisku uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Ņemot vērā konkrētām valstīm 2017. gadā adresēto ieteikumu kopumā ierobežoto izpildi, euro zonas valstīs nepieciešams īstenot apjomīgākas reformas. Runājot par fiskālo politiku, vērojamā stabilā un plašā ekonomiskā izaugsme liek atjaunot fiskālās drošības rezerves. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga, caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana joprojām ir prioritāte. Padome mudina veikt konkrētus un izšķirošus pasākumus, lai pabeigtu banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi.