Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms novēlu visiem laimīgu jauno gadu! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar jauno mēneša apjomu 30 mljrd. euro paredzēts turpināt līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi vairs nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) apjomu un/vai ilgumu. Eurosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Saņemtā informācija liecina par stabilu ekonomiskās ekspansijas tempu, kas 2017. gada 2. pusgadā pieauga straujāk, nekā gaidīts. Straujais cikliskais temps, vērojamā tautsaimniecības atslābuma mazināšanās un pieaugošā jaudu izmantošana vēl vairāk nostiprina mūsu pārliecību, ka inflācija tuvināsies mūsu inflācijas mērķim – inflācijas līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Vienlaikus iekšzemes cenu spiediens kopumā joprojām ir neliels un pārliecinošas stabila pieauguma tendenču pazīmes vēl nav vērojamas. Šādos apstākļos nesenais valūtas kursa svārstīgums ir nenoteiktības avots, kuru nepieciešams monitorēt attiecībā uz tā iespējamo ietekmi uz cenu stabilitāti vidēja termiņa perspektīvā. Kopumā joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai spiediens uz pamatinflāciju turpinātu nostiprināties un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu turpmāku monetāro atbalstu nodrošina neto aktīvu iegādes, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un paredzamā reinvestēšana, kā arī mūsu procentu likmju perspektīvas norādes.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Reālais IKP 2017. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc līdzīga kāpuma 2. ceturksnī palielinājās par 0.7%. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti liecina par turpmāku stabilu un vispārēju izaugsmes tempa kāpumu gada beigās. Mūsu monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Nodarbinātības līmeņa kāpums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī pieaugošā mājsaimniecību bagātība veicina privāto patēriņu. Uzņēmumu ieguldījumi turpina nostiprināties, ņemot vērā ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, uzņēmumu pelnītspējas palielināšanos un spēcīgo pieprasījumu. Pēdējos ceturkšņos turpinājuši pieaugt ieguldījumi mājokļos. Turklāt plašā globālā izaugsme stimulē euro zonas eksportu.

Tiek vērtēts, ka riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā ir līdzsvaroti. No vienas puses, straujais cikliskais temps īstermiņā varētu būt par pamatu jauniem pozitīviem pārsteigumiem attiecībā uz izaugsmi. No otras puses, lejupvērsti riski joprojām galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem, t.sk. norisēm ārvalstu valūtas tirgos.

Euro zonas SPCI gada inflācija 2017. gada decembrī bija 1.4% (novembrī – 1.5%). Tas galvenokārt atspoguļoja enerģijas cenu norises. Raugoties nākotnē, atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām gada kopējā inflācija, visticamāk, nākamajos mēnešos saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī. Savukārt pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi – to daļēji nosaka īpaši faktori – un pārliecinošas stabila pieauguma tendenču pazīmes vēl nav vērojamas. Tomēr nākotnē gaidāms, ka vidējā termiņā šie rādītāji pakāpeniski pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās un darba samaksas kāpums.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2017. gada novembrī bija 4.9%; oktobrī – 5.0%), atspoguļojot ECB monetārās politikas pasākumu ietekmi un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Attiecīgi šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieauguma noteicošais faktors – tā pieauguma temps novembrī bija 9.1% (oktobrī – 9.4%).

Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada novembrī palielinājās līdz 3.1% (oktobrī – 2.9%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps novembrī bija 2.8% (oktobrī  – 2.7%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2017. gada 4. ceturkšņa apsekojums liecina, ka pieprasījuma pieaugums un mazāk stingri vispārējie banku kredītu nosacījumi joprojām veicina aizdevumu atlikuma kāpumu.

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt augstu stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, arvien stabilākā un plašākā ekonomiskā attīstība skaidrāk parādījusi nepieciešamību atjaunot fiskālās drošības rezerves. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga, caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšana joprojām ir prioritāte. Padome atzinīgi vērtē notiekošās diskusijas par banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu, kā arī par Ekonomikas un monetārās savienības turpmāku padziļināšanu.