Pirmkārt, galvenās ECB procentu likmes netika mainītas un mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī.
Otrkārt, kas attiecas uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem, mēs turpināsim iegādes aktīvu iegāžu programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo apjomu 60 mljrd. euro mēnesī līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra neto aktīvu iegādes paredzēts turpināt ar apjomu 30 mljrd. euro mēnesī līdz 2018. gada septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt AIP apjomu un/vai ilgumu.
Treškārt, Eurosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.
Un, ceturtkārt, mēs nolēmām turpināt veikt galvenās refinansēšanas operācijas un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar termiņu 3 mēneši, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, un vismaz līdz 2019. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām.
Šodienas monetārās politikas lēmumi tika pieņemti, lai saglabātu ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kas joprojām nepieciešami, lai inflācija stabili atgrieztos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Šī aktīvu iegāžu apjoma pārkalibrēšana atspoguļo pieaugošo pārliecību, ka inflācija pakāpeniski tuvinās mūsu inflācijas mērķim atbilstošam līmenim. Tam pamatā ir arvien stabilākā un plašākā ekonomiskā attīstība, pamatinflācijas rādītāju kāpums un mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu turpmāka efektīva ietekme uz reālās tautsaimniecības finansēšanas nosacījumiem. Vienlaikus iekšzemes cenu spiediens kopumā ir ierobežots un tautsaimniecības perspektīva un inflācijas virzība joprojām ir atkarīga no turpmāka monetārās politikas atbalsta. Tāpēc joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai spiediens uz pamatinflāciju turpinātu nostiprināties un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu turpmāku monetāro atbalstu nodrošina papildu neto aktīvu iegādes, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un paredzamā reinvestēšana, kā arī mūsu procentu likmju perspektīvas norādes.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Tautsaimniecības izaugsme euro zonas valstīs joprojām ir stabila un plaša. Reālais IKP 2017. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni paaugstinājās par 0.7% (1. ceturksnī – par 0.6%). Jaunākie dati un apsekojumu rezultāti liecina par nerimstošu pieauguma tempu šā gada 2. pusgadā. Mūsu monetārās politikas pasākumi veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos un turpina labvēlīgi ietekmēt iekšzemes pieprasījumu. Nodarbinātības līmeņa kāpums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī mājsaimniecību bagātības pieaugums nostiprina privāto patēriņu. Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās joprojām pozitīvi ietekmē uzņēmumu ieguldījumu kāpumu. Nostiprinājušies arī ieguldījumi būvniecībā. Turklāt plašā globālā atveseļošanās veicina euro zonas eksportu.
Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā joprojām ir līdzsvaroti. No vienas puses, straujais cikliskais temps, par kuru liecina noskaņojuma rādītāju dinamika pēdējā laikā, varētu būt par pamatu jauniem pozitīviem pārsteigumiem attiecībā uz izaugsmi. No otras puses lejupvērsti riski joprojām galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem un norisēm ārvalstu valūtas tirgos.
SPCI gada inflācija euro zonā septembrī nemainījās (1.5%). Nākotnē gaidāms, ka, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gada kopējā inflācija, visticamāk, gada beigās uz laiku samazināsies, galvenokārt atspoguļojot enerģijas cenu bāzes efektus. Vienlaikus kopš 2017. gada sākuma pieauguši pamatinflācijas rādītāji, taču tie vēl neliecina par pārliecinošu stabilu pieauguma tendenci. Nedaudz palielinājusies darba samaksa, bet iekšzemes izmaksu spiediens kopumā joprojām ir vājš. Gaidāms, ka vidējā termiņā pamatinflācija euro zonā turpinās pakāpeniski pieaugt – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās un darba samaksas kāpums.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2017. gada septembrī bija 5.1%; augustā – 5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps 2017. gada septembrī bija 9.7% (augustā – 9.5%).
Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada septembrī palielinājās līdz 2.5% (augustā – 2.4%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps saglabājās stabils (2.7%). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2017. gada 3. ceturkšņa apsekojums rāda, ka turpinājies neto kredītu pieprasījuma pieaugums visās aizdevumu kategorijās. Kredītu standarti mājsaimniecībām izsniegtajiem aizdevumiem kļuvuši labvēlīgāki, bet saglabājušies pamatā nemainīgi uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Bankas turpināja atvieglot vispārējos noteikumus un nosacījumus no jauna izsniegtajiem aizdevumiem visās aizdevumu kategorijās.
Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un kredītu plūsmas euro zonā.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka jāveic monetārās politikas instrumentu pārkalibrēšana, nodrošinot nepieciešamo stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, lai panāktu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu visās euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšana joprojām ir prioritāte. Padome atzinīgi vērtē diskusijas par mūsu Ekonomikas un monetārās savienības institucionālās arhitektūras uzlabošanu.