Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ceturtdienas sēdē pieņēma virkni lēmumu, kuru mērķis ir turpmāka Eirosistēmas monetārās politikas mīkstināšana. Nenoteiktība par izaugsmes perspektīvām attīstības tirgos, svārstīgums finanšu tirgos, kā arī vēl aizvien nepieciešamās bilanču korekcijas vairākos tautsaimniecības sektoros un nepietiekamais strukturālo reformu ieviešanas temps ir galvenie iemesli lēnākai nekā prognozēts izaugsmei eiro zonā. Atbilstoši šai mērenākai izaugsmes prognozei, ievērojami zemāka ir arī sagaidāmā inflācijas dinamika. Turklāt zemo naftas cenu ietekmē inflācija var kļūt negatīva tuvākajos mēnešos. Šādos apstākļos ECB Padome uzskatīja, ka ir jārīkojas, lai bez kavēšanās novērstu ar ilgstoši zemu inflāciju saistīto otrās kārtas efektu realizēšanās iespējamību un nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%.
ECB Padome uzskata, ka zemāk minētie pasākumi, savstarpēji mijiedarbojoties, nodrošinās vēl labvēlīgākus finansēšanas nosacījumus, pozitīvi ietekmēs kreditēšanas attīstību un eiro zonas tautsaimniecību kopumā, tādejādi paātrinot inflācijas atgriešanos pie mērķa līmeņa:
- nolemts pazemināt noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi no ‑0.30% uz ‑0.40%. Pazeminātas tika arī galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes – attiecīgi no 0.05% uz 0.00% un no 0.30% uz 0.25%. Izmaiņas stāsies spēkā no 16. marta;
- tika nolemts ar aprīli palielināt Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) pirkto vērtspapīru apjomu no 60 uz 80 miljardiem eiro mēnesī. PAPP tiks turpināta līdz 2017. gada martam, "bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%". Lai nodrošinātu sekmīgu programmas turpmāko norisi, no 33% uz 50% tika paaugstināts starptautisko institūciju un attīstības banku vērtspapīru emitenta un emisijas limits;
- tika nolemts papildināt PAPP ar jaunu programmu, kuras ietvaros tiks iegādātas eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas eiro zonā. Šiem vērtspapīriem ir jāatbilst ECB operācijām atbilstošo vērtspapīru prasībām. Obligāciju iegāde šīs programmas ietvaros tiks uzsākta 2016. gada otrā ceturkšņa beigās;
- tika nolemts ar 2016. gada jūniju uzsākt jaunu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (angliski – TLTRO II) kārtu ar termiņu 4 gadi. Kredītiestādēm būs pieejami līdzekļi tautsaimniecības kreditēšanai par ļoti zemām procentu likmēm ar termiņu uz četriem gadiem. Kredītiestādēm izpildot noteiktus nosacījumus, operāciju ietvaros saņemto līdzekļu procentu likmes varēs sasniegt ECB noteiktās noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi (‑0.40% saskaņā ar nule nolemto). Tas nozīmē, ka centrālās bankas piemaksās kredītiestādēm par to, lai tās palielinātu kreditēšanu tautsaimniecībai. Detalizētu informāciju par šo operāciju nosacījumiem var atrast norādītajā saitē - http://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2016/html/pr160310_1.en.html.
- tika pastiprināta nākotnes perspektīva attiecībā uz ECB procentu likmēm. ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī, precizējot, ka šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī "ilgāku laiku pēc PAPP beigām".
Šie pasākumi nodrošinās vēl labvēlīgākus monetāros nosacījumus un tālāk stiprinās jau līdz šim pieņemto ECB Padomes lēmumu nozīmīgo pozitīvo ietekmi uz finansēšanas nosacījumiem, kreditēšanu, kā arī eiro zonas tautsaimniecību kopumā.
Lēmuma pamatojums un prognozes
Lai gan eiro zonas tautsaimniecība turpina pakāpeniski atkopties, neskaidrība par jaunattīstības valstu perspektīvu un lēnāka atkopšanās attīstītajās valstīs liek sagaidīt izaugsmes tempu palēnināšanos. Eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2015. gada 4. ceturksnī bija tāds pats kā ceturksni iepriekš, proti, 0.3%. Tomēr šī stabilizācija nav pamats optimismam, jo tā notiek līmenī, kurš ir zemāks par izaugsmes rādītājiem gada vidū un iepriekš veiktajām prognozēm. Turklāt neskaidrība par globālās ekonomikas perspektīvām, kura pēdējā laikā izpaudās arī kā akciju cenu paaugstināts svārstīgums, rada papildus riskus eiro zonas trauslajai ekonomikas izaugsmei.
Atbilstoši zemāka, nekā iepriekš prognozēts, sagaidāma arī inflācija. To apstiprina arī februāra eiro zonas ātrais inflācijas novērtējums, kas bija jūtami zemāks nekā gaidīts – cenas negaidīti kritās par 0.2%. Turklāt šādas tendences bija novērojamas arī pamatinflācijā – inflācijas rādītājā bez enerģijas cenām. Pesimisms par inflācijas nākotnes dinamiku turpināja atspoguļoties arī eiro zonas inflācijas gaidās. Piecu gadu nākotnes darījumu likmes, kas izriet no inflācijai piesaistītiem mijmaiņas darījumiem un raksturo eiro zonas inflācijas gaidas vidējā termiņā, samazinājās no 1.6% līdz 1.5%.
No otras puses, optimismu turpina uzturēt kreditēšanas attīstības tempi, kuri lēnām bet pakāpeniski turpināja uzlaboties. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegtie kredīti nefinanšu uzņēmumiem (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) janvārī pieauga par 0.6%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas bija par 0.3 procenta punktiem augstāk nekā vidēji iepriekšējos sešos mēnešos. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma gada pieauguma temps jau trešo mēnesi pēc kārtas bija nemainīgs – 1.4%. Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu likmes janvārī kopumā saglabājās stabilas.
ECB Padome publicēja jaunākās ECB sagatavotās eiro zonas prognozes, kuras iezīmē mērenāku IKP un inflācijas attīstību. Salīdzinot ar skatījumu 2015. gada decembrī, nozīmīgi tika samazināta 2016. un 2017. gadu IKP prognoze, un arī 2016. un 2017. gada inflācijas prognozes tika būtiski pārskatītas uz leju. Pirmo reizi tika publicētas 2018. gada prognozes, kuras paredz līdzīgas tendences turpināšanos vidējā termiņā.
Eiro zonas IKP prognozes 2016. – 2018. gadam
|
2016 |
2017 |
2018 |
|
|
Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%) |
1.4 |
1.7 |
1.8 |
|
Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2015. gada decembris (%) |
1.7 |
1.8 |
- |
Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2016. – 2018. gadam
|
2016 |
2017 |
2018 |
|
|
Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%) |
0.1 |
1.3 |
1.6 |
|
Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2015. gada decembris (%) |
1.1 |
1.7 |
- |
Jāuzsver, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika. Tālākas reformas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, ir svarīgas produktīvu investīciju un nodarbinātības veicināšanai, kā arī darba ražīguma celšanai. Strukturālās reformas stimulējošas monetārās politikas apstākļos ne tikai nodrošinās augstāku izaugsmi, bet arī padarīs eiro zonas tautsaimniecību noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).