Šajā sēdē, ņemot vērā pieejamo informāciju, ECB Padome secināja, ka, atbilstoši iepriekš prognozētajam, novērojama arvien straujāka eiro zonas tautsaimniecības atkopšanās. Tautsaimniecību atbalsta iepriekš pieņemtie monetārās politikas pasākumi un turpmākas monetārās politikas izmaiņas nav nepieciešamas.

Attiecīgi galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta). Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī ilgāku laiku, tajā skaitā arī pēc aktīvu iegāžu perioda.

ECB Padome arī nolēma turpināt vērstpapīru iegādes atbilstoši iepriekšējās sēdēs lemtajam. Tādejādi, sākot ar 2017. gada aprīli, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietvaros neto aktīvu iegādes turpināsies ar mēneša apjomu 60 mljrd. eiro (šībrīža mēneša apjoms ir 80 mljrd. eiro). Šīs iegādes tiks veiktas līdz 2017. gada decembra beigām vai – nepieciešamības gadījumā – ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācija atbilstoši Eirosistēmas mērķim (inflācijas rādītājs tuvu, bet zem 2%). Vienlaikus tiks atkārtoti ieguldīti PAPP ietvaros iegādātie vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš.

ECB Padomes īstenotie pasākumi joprojām labvēlīgi ietekmē uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, sekmē kreditēšanu un turpina veicināt noturīgu tautsaimniecības atveseļošanos. Uz aptaujām balstītie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji liecina par to, ka cikliskā atkopšanās turpina nostiprināties. Kopējā inflācija turpināja pieaugt, lielā mērā pateicoties enerģijas un pārtikas preču cenu kāpumam, tomēr pamatinflācijas spiediens vēl aizvien ir ierobežots. ECB Padome uzsvēra, ka inflācijas pārmaiņas, kas ir pārejošas un neietekmē inflāciju vidēja termiņa perspektīvā, arī turpmāk netiks ņemtas vērā, Padomei pieņemot lēmumus.

ECB Padome uzskata, ka joprojām nepieciešama ļoti augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai eiro zonā radītu spiedienu uz pamatinflāciju un stimulētu kopējo inflāciju vidējā termiņā. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB Padome ir gatava palielināt aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.

Ekonomikas attīstība eiro zonā un prognozes

ECB Padomes īstenotie monetārās politikas pasākumi labvēlīgi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un veicina notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos (deleveraging). Ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina stimulēt investīcijas. Turklāt nodarbinātības pieaugums, ko papildus sekmē iepriekšējās strukturālās reformas, palielinoties mājsaimniecību reālajiem rīcībā esošajiem ienākumiem, veicina privātā patēriņa kāpumu. Vienlaikus vērojamas nedaudz spēcīgākas globālās atveseļošanās un globālās tirdzniecības kāpuma pazīmes. Taču gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi eiro zonā kavēs lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps un vēl neīstenotās bilanču korekcijas vairākos sektoros. ECB Padomes ieskatā, izaugsmes perspektīvas risks ārēju faktoru dēļ vēl aizvien ir lejupvērsts, tomēr ir uzlabojies risku līdzsvars.

Zemās procentu likmes turpināja atbalstīt kreditēšanu eiro zonā. 2017. gada janvārī kredītiestāžu izsniegto aizdevumu likme uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei saglabājās vēsturiski zemajā līmenī un bija 1.8% katrā no šiem sektoriem. Savukārt eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) mājsaimniecībām pieauga līdz 2.2% (no 2.0% decembrī), bet uzņēmumiem saglabājās 2.3%.

Monetārās politikas atbalstīta, 2016. gada 4. ceturksnī eiro zonā turpinājās stabila izaugsme – eiro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0.4%. Bezdarbs eiro zonā janvārī turējās nemainīgi pie 9.8% atzīmes, kas ir 2.5 procentpunktus zemāk nekā pēdējo gadu augstākajā punktā 2013. gada aprīlī. Savukārt uz aptaujām balstītie ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji (Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) un Iepirkumu vadītāju indekss (PMI)) norāda uz spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi arī 2017. gada 1. ceturksnī.

Jau vairākus mēnešus pēc kārtas turpina kāpt inflācija – par 0.2 procentpunktiem pārsniedzot janvāra rādītāju, februāra eiro zonas inflācijas ātrais novērtējums pārsteidza tautsaimniecības novērotājus un sasniedza 2.0% atzīmi. Tomēr vēl aizvien nav pārliecības par inflācijas noturīgumu, jo šo cenu kāpumu turpina noteikt piedāvājuma puses faktori - enerģijas un pārtikas cenu dinamika. Inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgtas enerģijas un pārtikas komponentes, jau trīs mēnešus pēc kārtas turas stabili 0.9% līmenī, norādot uz vēl aizvien vāju augšupvērstu inflācijas spiedienu. Līdzīgi vājš ir arī augšupvērstais spiediens uz algām.

Jaunākās ECB inflācijas prognozes lielākoties enerģijas cenu dēļ paredz augstāku, nekā prognozēts iepriekš, 2017. gada inflāciju, bet relatīvi nemainīgas atstāj prognozes par tālākiem gadiem. Nedaudz uz augšu pārskatītas IKP prognozes 2017. un 2018. gadā.

Eiro zonas IKP prognozes 2017. – 2019. gadam

 

2017

2018

2019

Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%)

1.8

1.7

1.6

Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2016.g. decembris (%)

1.7

1.6

1.6

 

Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2017. – 2019. gadam

 

2017

2018

2019

Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%)

1.7

1.6

1.7

Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2016.g. decembris (%)

1.3

1.5

1.7

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, lai gūtu pilnīgu labumu no monetārās politikas pasākumiem, citās politikas jomās ir jābūt izlēmīgākiem - kā Eiropas Savienības (ES), tā nacionālā līmenī.

Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus. Lai stiprinātu ekonomiskās izaugsmes noturīgumu, mazinātu strukturālo bezdarbu un vairotu izaugsmes potenciālu, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana, kas 2017. gadā būtu jāpaātrina visās eiro zonas valstīs.

Arī fiskālai politikai, ja vien tā tiek īstenota saskaņā ar ES fiskālās disciplīnas ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai. Konsekventa Stabilitātes un izaugsmes pakta, kā arī Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) nosacījumu prasību ievērošana ir kritiska ES pārvaldības sistēmas uzticamības nodrošināšanai. Tajā pašā laikā visām valstīm būtu jātiecas uz izaugsmei draudzīgāku fiskālo politiku.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības). 

 M.Dragi runa preses konferencē, skaidrojot ECB padomes sēdē lemto