Attiecīgi galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta). Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī ilgāku laiku, tajā skaitā arī pēc neto aktīvu iegāžu perioda.
Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB Padome apstiprināja, ka līdz 2017. gada marta beigām tā turpinās iegādes Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. eiro. Sākot ar 2017. gada aprīli, paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. eiro līdz 2017. gada decembra beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācija atbilstoši Eirosistēmas mērķim (inflācijas rādītājs tuvu, bet zem 2%). Vienlaikus tiks atkārtoti ieguldīti PAPP ietvaros iegādātie vērtspapīri, kuriem pienācis dzēšanas termiņš.
Tāpat šajā ECB Padomes sēdē tika lemts par aktīvu, kuru ienesīgums ir zem ECB noguldījumu likmes, iegādes PAPP ietvaros nosacījumiem. Padome vienojās, ka iegādes zem ECB noguldījumu likmes attieksies tikai uz publiskā sektora vērtspapīriem, un katrā dalībvalstī prioritāri tiks iegādāti vērtspapīri ar likmēm virs ECB noguldījumu likmes.
ECB Padome turpina rūpīgi sekot cenu stabilitātes perspektīvai un ir gatava sava mandāta ietvaros pielietot visus tās rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus, lai vidējā termiņā nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.
Lēmuma pamatojums
Šībrīža izteikti stimulējošie monetārās politikas nosacījumi turpinās nodrošināt labvēlīgums finanšu nosacījumus, kas ir nepieciešams inflācijas virzībai uz ilgtermiņa mērķi.
Eiro zonas inflācija turpināja pieaugt - salīdzinājumā ar novembri inflācija eiro zonā 2016. gada decembrī pieauga par 0.5 procentu punktiem un sasniedza 1.1%. Inflācijas straujāku kāpumu noteica enerģijas cenu kāpums, tās bija par 2.5% augstākas nekā pirms gada decembrī. Inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgtas enerģijas un pārtikas komponentes, decembrī pieauga tikai par 0.1 procentu punktu, nedaudz augot pakalpojumu cenu kāpumam, tomēr vēl aizvien turas stabili zem 1% atzīmes. Tas liecina par to, ka augšupvērsts inflācijas spiediens vēl aizvien ir salīdzinoši zems.
Eiro zonas tautsaimniecības izaugsme turpina atveseļoties. 2016. gada 3. ceturksnī eiro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0.3%, t.i., izaugsmes tempi turpinājās tādā pašā tempā kā pagājušā gada 2. ceturksnī. Iekšzemes pieprasījums joprojām bija būtiskākais faktors, kas noteica ekonomiskās aktivitātes izaugsmi. Statistikas dati par 4. ceturksni, kā arī aptauju rezultāti liecina, ka izaugsme šajā laika periodā turpinājās, turklāt tā varētu būt bijusi paātrinājusies salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Arī norises darba tirgū liecina par ekonomikas atveseļošanos. 2016. gada 3. ceturksnī turpināja pieaugt nodarbinātība (par 0.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), tādējādi esot par 1.2% augstākai nekā pirms gada. Bezdarba līmenis novembrī bija oktobra līmenī, 9.8%, kas ir par 2.3 procentu punktiem zemāk nekā 2013. gada aprīlī, kad bezdarba līmenis sāka samazināties.
Kopš pagājušās ECB Padomes sanāksmes par monetārajiem jautājumiem finanšu tirgos bija vērojama stabilitāte. Brent naftas cenas saglabājās robežās no 52 līdz 56 ASV dolāriem par barelu, iezīmējot augstāka naftas cenu līmeņa noturību kopš OPEC novembra lēmuma par ieguves apjomu ierobežošanu. Līdz ar naftas un citu izejvielu cenu pieaugumu finanšu tirgos bija vērojama inflācijas gaidu pakāpeniska nostiprināšanās, finanšu tirgum atspoguļojot pozitīvo virzību eiro zonas izaugsmes rādītājos.
Zemās procentu likmes turpināja atbalstīt kreditēšanu eiro zonā. Novembrī eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) uzņēmumiem pieauga līdz 2.2% (no 2.1% oktobrī), bet mājsaimniecībām sasniedza 1.9% (no 1.8% oktobrī). Novembrī kredītiestāžu izsniegto aizdevumu likme uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei saglabājās vēsturiski zemajā līmenī - 1.8%. Janvāra banku kreditēšanas aptauja apstiprina, ka kredītu pieprasījums eiro zonā turpina pieaugt visās kredītu kategorijās, ko galvenokārt ietekmē zemās procentu likmes.
Tomēr, neskatoties uz pozitīvajiem signāliem, joprojām ir nepieciešams būtisks monetārais stimuls, lai nodrošinātu noturīgu inflāciju vidējā termiņā. Tajā pašā laikā, monetārā politika viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus, tāpēc citu politiku jomām ir jālīdzdarbojas izlēmīgāk gan katras valsts, gan Eiropas mērogā. Svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešanas paātrināšana, lai stiprinātu izaugsmes tempus, mazinātu strukturālā bezdarba līmeni, kāpinātu produktivitāti un investīcijas. Strukturālās reformas ir nepieciešamas visām eiro zonas valstīm, atbilstoši individuālo valstu ekonomiku vajadzībām. Īpaši būtiskas ir reformas, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā veido atbilstošu infrastruktūru. Prioritāte ir pašreizējo investīciju veicinošo iniciatīvu stiprināšana, progress kapitāla tirgus savienības izveidē un reformas slikto kredītu risinājumu uzlabošanai. Arī fiskālai politikai, to īstenojot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).