Lai nodrošinātu sekmīgu PAPP īstenošanu arī turpmāk, ECB Padome nolēma no 2017. gada janvāra mainīt atsevišķus PAPP parametrus. Pirmkārt, valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros iegādāto vērstpapīru termiņa diapazons tiks paplašināts, samazinot minimālo atlikušo termiņu līdz dzēšanai no diviem līdz vienam gadam. Otrkārt, vērtspapīru iegāde ar ienesīgumu zem ECB noguldījumu iespējas procentu likmes tiks atļauta, ja tas būs nepieciešams programmas īstenošanai. Vienlaikus tiks turpināts no jauna ieguldīt jeb reinvestēt PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas, kad tiem pienācis dzēšanas termiņš.

Procentu likmes tika atstātas esošajā zemajā līmenī. Galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta).

Lēmums par programmas pagarināšanu pieņemts, lai turpinātu nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus tautsaimniecībā un inflācijas atgriešanos pie mērķa līmeņa – vidējā termiņa inflāciju tuvu, bet zem 2%. Šie pasākumi atspoguļo ECB Padomes skatījumu par eiro zonas tautsaimniecības noturīgu atlabšanu uz vēl aizvien zema inflācijas spiediena fona. Paredzams, ka tie nodrošinās ilgstošāku stimulējošas monetārās politikas klātbūtni finanšu tirgos, tā veicinot noturīgāku stimulējošo pasākumu transmisiju. ECB Padome uzsvēra apņemšanos un arī iespējas, ja būs nepieciešams, pielietot visus sava mandāta ietvaros pieejamos instrumentus, lai sasniegtu savu inflācijas mērķi.

Lēmuma pamatojums un prognozes

Kopumā eiro zonas tautsaimniecība attīstās saskaņā ar prognozēto pakāpeniskas atkopšanās scenāriju. Stabili turpinās iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme – 2016. gada 3. ceturksnī IKP izaugsme palika nemainīgā 0.3% līmenī. Arī decembra jaunākās Eirosistēmas sagatavotās prognozes liecina, ka eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes izredzes saglabājas iepriekš gaidītajā līmenī.

Tomēr bažas raisa inflācijas attīstība – lai gan pēdējos mēnešos novērojams straujš inflācijas kāpums, kopējā inflācijas dinamika neliecina par šīs tendences noturību. Novembra eiro zonas inflācijas ātrais novērtējums pakāpās līdz 0.6%, tādejādi turpinot iepriekšējos mēnešos novērojamo inflācijas kāpuma tendenci (vēl 2016. gada aprīlī inflācija bija negatīva -0.2%). Tomēr šis straujais kāpums nebija pārsteigums. Enerģijas cenu negatīvajai ietekmei uz gada inflācijas rādītājiem mazinoties, atbilstoša inflācijas kāpuma tendence jau tika prognozēta. Bažas raisa tas, ka citi inflācijas rādītāji, piemēram, pamatinflācija (rādītājs, no kura izslēgtas enerģijas un pārtikas komponentes) vēl aizvien neuzrāda pārliecinošu augšupvērstu tendenci (jau vairākus mēnešus šis rādītājs saglabājas 0.8% līmenī).

Eirosistēmas sagatavotās eiro zonas prognozes iezīmē iepriekš minēto pakāpenisko eiro zonas ekonomikas atkopšanos un mērenu inflācijas pieaugumu. Salīdzinot ar septembra ECB prognozēm, izmaiņas ir nelielas. Lai gan 2017. gada prognoze paliek lielā mērā nemainīga, sagaidāms, ka 2018. gadā gan IKP kāpums, gan inflācija būs mazliet zemāki, nekā iepriekš prognozēts. Eiro zonas izaugsmes perspektīvas riski vēl aizvien saglabājas lejupvērsti.

Jāatzīmē, ka šīs prognozes lielā mērā jau ietver šodien pieņemto lēmumu ietekmi, jo finanšu tirgus dalībnieki sagaidīja, ka ECB Padome decembra sēdē varētu nākt klajā ar šādiem vai līdzīgiem stimulēšanas pasākumiem.

Eiro zonas IKP prognozes 2016. – 2019. gadam

 

2016

2017

2018

2019

Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%)

1.7

1.7

1.6

1.6

Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2016.g. septembris (%)

1.6

1.7

1.7

 

 Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2016. – 2019. gadam

 

2016

2017

2018

2019

Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%)

0.2

1.3

1.5

1.7

Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2016.g. septembris (%)

0.2

1.3

1.6

 

Monetārā politika sniedz eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdz nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus, tāpēc citu politiku jomām ir jālīdzdarbojas izlēmīgāk gan katras valsts, gan Eiropas mērogā. Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešanas paātrināšana. Strukturālās reformas ir nepieciešamas visām eiro zonas valstīm, atbilstoši individuālo valstu ekonomiku vajadzībām. Īpaši būtiskas ir reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tā veicinot produktīvas investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu. Pašreizējo investīciju veicinošo iniciatīvu stiprināšana, progress vienota kapitāla tirgus veidošanā un reformas slikto kredītu risināšanā palīdzēs sasniegt šos mērķus. Atbalstošas monetārās politikas apstākļos ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, to īstenojot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).