Publicēts: 21.10.2016.

Ņemot vērā eiro zonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eiro zonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

ECB Padome uzsvēra savu apņemšanos turpināt ievērojami mīkstinošu monetāro politiku. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu noturīgu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. Tika apstiprināta arī apņemšanās pielietot visus sava mandāta ietvaros pieejamos instrumentus

Nākamajā ECB Padomes monetārās politikas sēdē decembrī lēmumi tiks pieņemti, jau balstoties uz jaunajām eiro zonas tautsaimniecības prognozēm (kas tajā brīdī būs pieejamas līdz pat 2019. gadam), kā arī uz ECB komiteju darba rezultātiem, izvērtējot pasākumus, kas nodrošinātu PAPP programmas turpmāku sekmīgu norisi.

Ekonomikas attīstība eiro zonā

Eirosistēmas veiktie monetārās politikas pasākumi pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību. Atbilstoši ECB Padomes lemtajam, galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta).

Kopš pagājušās ECB Padomes sanāksmes par monetārajiem jautājumiem finanšu tirgos bija vērojamas nelielas svārstības, ko galvenokārt raisīja minējumi un baumas par centrālo banku turpmāko monetāro stimulu īstenošanas gaitu. Nedaudz pieauga īstermiņa nākotnes naudas tirgus procentu likmes un parāda vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes, tirgus dalībniekiem iecenojot monetārās politikas stingrāku nostāju nākotnē.

Monetārās politikas pasākumi atspoguļojas kreditēšanas un naudas rādītāju pozitīvā dinamikā. Eiro zonas kredītiestāžu aizdevumu likmes samazinājās līdz vēl nebijuši zemiem līmeņiem. Uzņēmumiem augustā tā bija 1.8%, bet mājsaimniecībām mājokļa iegādei – 1.9%. Zemās aizdevumu procentu likmes turpināja veicināt kreditēšanu – eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) augustā saglabājās stabils gan uzņēmumiem (1.9%), gan mājsaimniecībām (1.8%). Stabilu pieaugumu uzrādīja arī naudas rādītāji – plašās naudas gada pieaugums augustā bija 5.1% (jūlijā – 4.9%) un M1 pieaugums – 8.9% (jūlijā – 8.1%).

Saskaņā ar oktobra banku kreditēšanas aptaujas rezultātiem kredītu pieprasījums eiro zonā ir palielinājies visos segmentos. Pieprasījumu veicina galvenokārt zemās procentu likmes. Tikmēr kredītu standarti saglabājās nemainīgi uzņēmumiem, bet mājsaimniecībām tie tika atviegloti. Papildu likviditāti, kas pieaugusi banku sistēmā sekmīgi īstenotās PAPP ietvaros, bankas galvenokārt izmantojušas jaunu kredītu izsniegšanai, kā arī esošo parādsaistību pārfinansēšanai.

Pakāpeniski turpina atveseļoties eiro zonas tautsaimniecība. 2016. gada 2. ceturksnī eiro zonas iekšzemes kopprodukts pieauga par 0.3%, kas lielākoties vājāka iekšzemes pieprasījuma dēļ bija par 0.2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 1. ceturksnī. Jāatzīmē gan, ka pēc negaidīti augstās izaugsmes 1. ceturksnī šis kritums jau tika prognozēts. Par pakāpenisku ekonomikas atveseļošanos liecina arī darba tirgus situācija – 2016. gada 2. ceturksnī turpināja pieaugt nodarbinātība (par 0.4% pret iepriekšējo ceturksni), kamēr eiro zonas bezdarba līmenis augustā bija tikpat augsts kā jūlijā un jūnijā – 10.1%.

Salīdzinot ar augustu, septembra eiro zonas inflācija pieauga par 0.2 procentpunktiem un sasniedza 0.4% (ātrais novērtējums). Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, nozīmīgākais devums šā rādītāja dinamikā bija enerģijas cenām. Tomēr inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgtas enerģijas un pārtikas komponentes, vēl aizvien turas stabili zem 1% atzīmes (septembrī, tāpat kā augustā, šis rādītājs bija 0.8%), kas liecina par to, ka augšupvērsts inflācijas spiediens vēl aizvien ir zems.

Monetārā politika sniedz eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdz nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus, tāpēc citu politiku jomām ir jālīdzdarbojas izlēmīgāk gan katras valsts, gan Eiropas mērogā. Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešanas paātrināšana. Strukturālās reformas ir nepieciešamas visām eiro zonas valstīm, atbilstoši individuālo valstu ekonomiku vajadzībām. Īpaši būtiskas ir reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tā veicinot produktīvas investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu. Pašreizējo investīciju veicinošo iniciatīvu stiprināšana, tajā skaitā tā saucamā Junkera plāna pagarināšana, progress vienota kapitāla tirgus veidošanā un reformas slikto kredītu risināšanā palīdzēs sasniegt šos mērķus. Atbalstošas monetārās politikas apstākļos ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana ne vien sekmētu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, to īstenojot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai. 

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).