Padome diskutēja par nesenajiem notikumiem – Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no ES, kura iznākums izsauca nenoteiktību un svārstības finanšu tirgos un pastiprināja bažas par eiro zonas tautsaimniecības attīstību. Centrālo banku gatavība nodrošināt papildu likviditāti un ECB atbalstošā monetārā politika, kā arī vienotā banku uzraudzība un nostiprinātais regulējums ir palīdzējuši mazināt nenoteiktību finanšu sektorā. Uzņēmumu finansēšanās nosacījumi saglabājās labvēlīgi, un turpinājās kreditēšanas attīstība. Tas viss kopumā sekmēs ekonomikas atveseļošanos un inflācijas palielināšanos atbilstoši Eirosistēmas bāzes scenārijam.
Nākamajos mēnešos, kad būs vairāk informācijas par Lielbritānijas referenduma iznākuma ietekmi uz tautsaimniecību, tajā skaitā jaunās ECB prognozes, ECB Padome varēs labāk novērtēt makroekonomisko stāvokli, cenu stabilitātes un tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas un riskus, un nepieciešamības gadījumā rīkoties atbilstoši tās mandātam.
Ekonomikas attīstība eiro zonā
Eirosistēmas veiktie monetārās politikas pasākumi pozitīvi ietekmē ekonomikas attīstību:
- Kreditēšanas dati liecina par atkopšanos:
- Atbilstoši jūlija banku kreditēšanas apsekojuma sniegtajām atbildēm, bankas turpina atvieglot kredītu standartus uzņēmumiem un hipotekārajiem kredītiem mājsaimniecībām, un tas notika izteiktāk, nekā kredītiestādes bija gaidījušas iepriekšējā apsekojumā. Galvenais šo izmaiņu iemesls – kredītiestāžu konkurences palielināšanās. Tāpat var novērot arī pieprasījuma palielināšanos un atteikto kredītu pieteikuma īpatsvara samazināšanos.
- Maijā vidējās aizņemšanās likmes nefinanšu uzņēmumiem eiro zonā samazinājās par 33 bāzes punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, un bija 1.91%, bet mājsaimniecībām mājokļa iegādei – 2.02% (samazinājums par 16 bāzes punktiem, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu). Zemās ECB noteiktās likmes un Eirosistēmas īstenotā PAPP veicināja kredīta likmju samazinājumu.
- Gan augošā pieprasījuma, gan atvieglotāku kredītu izsniegšanas nosacījumu rezultātā eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem gada pieauguma temps maijā pieauga līdz 1.4%, kas bija par 0.2 procentu punktiem augstāk nekā iepriekšējā mēnesī, un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 1.6%, kas bija par 0.1 procentu punktu augstāk nekā aprīlī.
- Tomēr, lai arī ekonomikas atveseļošanās eiro zonā ir stabila, tā vēl aizvien norit lēni. Apsekojumi pasaules mērogā rāda, ka ekonomiskā izaugsme pirms Lielbritānijas referenduma piebremzējās. Globālās ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI) 2. ceturksnī turpināja samazināties un sasniedza zemāko vērtību kopš 2012. gada beigām. Arī globālā tirdzniecība saglabājas vāja.
- Eiro zonas inflācija palielinājās no -0.1% maijā līdz 0.1% jūnijā. Pieaugumu veicināja pakalpojumu un enerģijas cenu inflācija. Tomēr finanšu tirgus instrumentos iecenotās inflācijas gaidas samazināšanos ir ietekmējuši Lielbritānijas balsojuma iznākums (piemēram, 5 gadu nākotnes darījumu likmes pēc 5 gadiem, kas izriet no inflācijai piesaistītiem mijmaiņas darījumiem un raksturo eiro zonas inflācijas gaidas vidējā termiņā), tām samazinoties no 1.48% pirms iepriekšējās ECB Padomes sēdes līdz 1.32%.
- Eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpinājās 2016. gada 1. ceturksnī, reālajam iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. To nodrošināja privātais patēriņš un investīcijas, kamēr neto eksporta devums bija negatīvs. Labvēlīgie finansēšanās nosacījumi un uzņēmumu peļņas rādītāju uzlabošanās turpina veicināt investīciju atgūšanos. Jaunākie ekonomikas dati liecina, ka 2. ceturksnī IKP dinamika ir pavājinājusies – vērojami vājāki rūpniecības produkcijas un būvniecības dati.
- Darba tirgus situācija pakāpeniski uzlabojas – 2016. gada 1. ceturksnī nodarbinātība pieauga par 0.3% pret iepriekšējo ceturksni.
- Naudas rādītāju pieaugums bija veselīgs – plašās naudas gada pieaugums maijā palielinājās līdz 4.9%, tai skaitā M1 pieaugums bija 9.1%. Naudas rādītāju pieaugumu sekmēja nestandarta monetārās politikas pasākumi un kreditēšanas uzlabošanās.
- Ilgtermiņa valdības obligāciju peļņas likmes eiro zonas stabilākajās ekonomikās, reaģējot uz satraukumu tirgū, turpināja samazināties, Vācijas valdības 10 gadu obligāciju likmei ieslīdot pat negatīvā teritorijā. Pateicoties Eirosistēmas aktīvu iegādēm, reakcija uz Lielbritānijas referenduma rezultātiem eiro zonas nefinanšu uzņēmumu obligāciju tirgū bija ierobežota un to peļņas likmes saglabājās tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Tāpat augstas likviditātes apstākļos naudas tirgus rādītāji saglabājās stabili - EONIA likme svārstījās ap -0.33%, bet 3 mēnešu EURIBOR samazinājās līdz -0.29%.
Turpmākās ekonomikas izaugsmes riski eiro zonā ietver Lielbritānijas referenduma iznākumu un citus ģeopolitiskos riskus, vājo izaugsmi attīstības valstu tirgos, nepieciešamo bilanču sakārtošanu vairākās nozarēs un strukturālo reformu ieviešanas gausos tempus. Tādējādi, eiro zonas izaugsmes riski saglabājas lejupvērsti. ECB Padome uzsvēra gatavību mandāta ietvaros pielietot visus savā rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus, lai nodrošinātu atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2%.
Iepriekš pieņemtie monetārās politikas mīkstināšanas lēmumi turpinās labvēlīgi ietekmēt eiro zonas izaugsmi. Šā gada jūnijā tika uzsākta jaunās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (TLTRO II) kārtas pirmā operācija, piedāvājot kredītiestādēm aizņemties resursus uz 4 gadiem pat par negatīvu procentu likmi, līdz pat ECB Padomes noteiktās noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmju līmenim (šobrīd -0.40%). TLTRO II izsolē Eirosistēma piešķīra 399 miljardus eiro. Galīgā procentu likme tiks noteikta 2018. gadā un būs atkarīga no kredītiestādes kreditēšanas snieguma.
Zemās procentu likmes turpina labvēlīgi ietekmēt tautsaimniecības finansēšanās nosacījumus. Atbilstoši ECB Padomes lemtajam, galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.00% līmenī, savukārt aizdevumu iespējas uz nakti un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmes paliek attiecīgi 0.25% un -0.40% līmenī (visas likmes šādā līmenī kopš 2016. gada marta). ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī, īpaši uzsverot to, ka šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām.
Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.
Monetārā politika sniedz eiro zonas valstu tautsaimniecībām atbalstu un palīdz nostiprināt atveseļošanās tendences, tomēr tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus, tāpēc citu politiku jomām ir jālīdzdarbojas izlēmīgāk gan katras valsts, gan Eiropas mērogā. Ņemot vērā augstu strukturālo bezdarbu un zemo izaugsmi eiro zonā, svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešanas paātrināšana. Strukturālās reformas ir nepieciešamas visām eiro zonas valstīm, atbilstoši individuālo valstu ekonomiku vajadzībām. Īpaši būtiskas ir reformas, kas ceļ darba ražīgumu un uzlabo uzņēmējdarbības vidi, tā veicinot produktīvas investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu. Pašreizējo investīciju veicinošo iniciatīvu stiprināšana, tajā skaitā tā saucamā Junkera plāna pagarināšana, progress vienota kapitāla tirgus veidošanā un reformas slikto kredītu risināšanā palīdzēs sasniegt šos mērķus. Atbalstošas monetārās politikas apstākļos ātra un efektīva strukturālo reformu ieviešana atbilstoši nesen publicētām Eiropas Komisijas rekomendācijām dalībvalstīm ne vien sekmētu eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī stiprinātu noturību pret globālajiem satricinājumiem. Arī fiskālai politikai, to īstenojot saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaru, ir jābūt tautsaimniecības izaugsmi atbalstošai.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, obligāto rezervju prasības).