en
Aktualizēts: 01.09.2020

Jau sesto gadu pēc kārtas sarunu festivāls “Lampa” laikā no 2. līdz 5. septembrim iedvesmo asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus visus, kas vēlas uzzināt un sarunāties par Latvijai, Eiropai un pasaulei būtiskiem, tajā skaitā ar ekonomiku saistītiem jautājumiem.

Šogad festivālā aktīvi piedalīsies Latvijas centrālās bankas pārstāvji: Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta padomnieks Andris Strazds.

 

Dubultintervija "Ekonomikas veselība — pasaulē, Eiropā, Latvijā"

4. septembrī 14:30-15:30 (tiešraide un klātiene)

Pasaules ekonomikā mainās spēku samērs, līdzsvars starp lielvalstīm. Klimata pārmaiņas rada gan trauksmi, gan iespējas uzņēmumiem, valstīm. Eiropa ne tikai noveco, bet sāk jaunu posmu bez Lielbritānijas un cīnās par to, kā saglabāt konkurētspēju strauji mainīgajā pasaulē. Eiropas Centrālā banka piepildījusi finanšu sektoru ar naudu, kam būtu jānonāk tautsaimniecībā. Latviju tas viss ietekmē, bet tikmēr tā pati maina izglītības, veselības, reģionālās pārvaldības sistēmas, lai varētu kļūt par spēcīgu Ziemeļeiropas ekonomiku, nevis palikt vidēju ienākumu slazdā.

Tas viss bija līdz Covid-19. Un šīs lietas palika, nepazuda. Bet klāt nāca jauna veida globālā ekonomiskā krīze un globāla mēroga atbildes. Kurp ej, pasaules ekonomika? Centrālās bankas, valdības? Un kā šai jaunajā pasaulē rīkoties "cilvēkam parastajam", piemēram, Mazsalacā?

Par to žurnālista saruna ar vienu no ekonomikas politikas veidotājiem —  Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un aktīvu, ekonomikas norisēm līdzi domājošu Latvijas pilsoni — ilggadēju ekonomikas skolotāju un mācību grāmatu autoru, tagad "vienkāršu" lauku iedzīvotāju Mihailu Siņicinu.

Rīko:
Latvijas Banka

Vada:
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes lektors, TVNET moderators

Piedalās:
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents

Mihails Siņicins
Ekonomikas skolotājs

Pasākums pieejams gan klātienē Gaismas pils studijā, gan tiešsaistē.

Vairāk informācijas: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1308

 

Diskusija “Kas valdīs pār pasauli pēc Covid-19?”

4. septembrī 18:30 – 19:30 (tiešraide)

Pasaule ir mainījusies, agrākās ikdienas vairs nebūs un jāgatavojas jaunai lietu kārtībai — šādi apgalvojumi jau mēnešiem, kopš pasaulē plosās pandēmija, piepilda informācijas telpu. Vai turpinās pieaugt Ķīnas kā globālas lielvaras loma un ASV kāpsies malā, koncentrējoties uz iekšējām lietām? Vai pandēmija Eiropas Savienībai būs nāvējošs trieciens? Kāda no krīzes pacelsies Krievija, kuras ekonomika ir iedragāta un līdera reitingi sašķobījušies? Diskusijā mēģināsim identificēt tendences un notikumus, kas ļauj nojaust turpmākos pavērsienus ģeopolitikā.

Rīko:
Aizsardzības ministrija

Vada:
Mārtiņš Kaprāns
komunikācijas zinātnes doktors

Piedalās:
Jānis Garisons 
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Pauls Raudseps 
žurnālists

Andris Strazds
Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta padomnieks

Ieva Ilvesa
Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos

Vairāk informācijas: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1324

 

Diskusija "Ģimenes maks jeb kopīgā budžeta plānošana"

5. septembrī 15:00-16:30 tiešraidē

Izglītojoša lekcija par valsts budžeta plānošanu un finanšu līdzekļu izlietošanas pārskatamību.

Rīko:
Valsts kanceleja

Sadarbībā ar:
Fiskālās disciplīnas padome
Latvijas Darba devēju konfederācija

Piedalās:
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents

Līga Meņģelsone 
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks

Jānis Ošlejs 
Uzņēmējs un ekonomists, SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs

Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta deputāts (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa / Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK")

Vairāk informācijas: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1506

 

Diskusija "Eiropas zaļais kurss un ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes"

5. septembrī 16:30-18:00 tiešraidē

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Eiropas zaļais kurss un ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes".

Rīko:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Sadarbībā ar:
Latvijas Banka
Latvijas Darba devēju konfederācija

Vada:
Kristīne Garklāva
žurnāliste, Pasaules Dabas fonda Latvijā vēstnese

Piedalās:
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents

Juris Pūce 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Līga Meņģelsone 
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Valdis Dombrovskis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks

Vairāk informācijas: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1387

2019: Diskusija “Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?”

2019: Diskusija “Vai ir dzīve bez skaidrās naudas?”

2019. gada Lampā nepilns simts cilvēku izrādīja vēlmi līdz ar dažādu jomu ekspertiem ieskatīties nākotnē – vai iespējama dzīve bez skaidrās naudas.

Gan saruna, gan aptaujas rāda, ka šādai pārejai mūsu sabiedrība gluži gatava nav, līdzīgi kā cilvēki citās eiro zonas valstīs. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks Lampas sarunu ievadīja, uzliekot vienkāršu, universālu izejas punktu – cilvēki grib norēķināties pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk; ja tam der skaidrā nauda, tad cilvēki izvēlas to. Tomēr fakti rāda, ka virzība uz aizvien plašāku bezskaidrās naudas izmantošanu notiek, un sarunas moderators Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzīmēja trīs galvenos virzītājspēkus: tehnoloģijas, kas dara to iespējamu, valsts un uzņēmēji, kas mudina un "piespiež", un iedzīvotāji, kam ir noteiktas vēlmes un prasības. Pie tehnoloģijām Latvijas Bankas maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs nosauca trīs sistēmiski svarīgus risinājumus: mobilie maksājumi, zibmaksājumi un lietu internets. Tehnoloģiju virzīta mudināšana un cilvēku izvēle varētu šķist vistas un olas jautājums, un šai diskusijā bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs piebilda, ka jebkurai mūsdienīgai bankai lielākā daļa produktu top kopā ar klientiem un, piemēram, vairāk nekā puse maksājumu jau tagad notiek pīkstinot, jo cilvēkiem tas ir ērti. Savukārt "piespiešanas" faktora sadaļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme drīzāk aicināja saskatīt racionālo un neizbēgamo, piemēram, dzīvokli nopirkt bez kredīta parasti nav iespējams un skaidra nauda neveido kredītvēsturi.

Toties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, atgādinot, ka Ķīnā jau ir lielveikali, kur var samaksāt ar savu seju (proti, ierīces atpazīst cilvēku un noskaita no viņa konta naudu), pievērsa uzmanību tam, ka jābūt atbildei uz cilvēku spēcīgajām bažām par datu privātumu. Ja informācija pastāv digitālā veidā, to kāds var vākt. Un, izmantojot datu kopumu par cilvēku, var pārvaldīt viņa lēmumus. Tas ir sarežģīts demokrātisku sabiedrību uzdevums radīt mehānismus, lai šo varu nevarētu izmantot nelietderīgi un nelietīgi, un mums nezinot. To, ka individuālā drošība tiktu garantēta, pašlaik apgalvot nevar.

Diskusijai ievirzoties nākotnes prognožu teritorijā, V. Mironovs mierināja klātesošos, ka līdz ar (bio)tehnoloģiju attīstību zemādas čipu ieoperēšana maksājumu veikšanai nebūs nepieciešama – sk. jau iepriekš minēto par seju atpazīšanu. Cits, ar skaidrās naudas aizstāšanu vēl tiešāk saistīts jautājums, ir par digitālu centrālo banku skaidro naudu – šādos projektos pašlaik norit izpēte, piemēram, Zviedrijā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem arī šeit ir par to, vai šī nauda spēs nodrošināt pilnīgu privātumu. Toties patīkamu prognozi ne gluži maksājumu, bet no tiem izrietošā nodokļu administrēšanas laukā izteica VID vadītāja I. Jaunzeme, paredzot, ka ceļam uz atteikšanos no ienākumu deklarācijām vajadzētu būt 10, nevis 35 gadus garam.

2018: Debates "Vai Latvijā ikvienam būtu jāsaņem garantētie pamatienākumi?"

Ap 60% pasaules darbavietu varot aizstāt roboti un mākslīgais intelekts. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ zināmu popularitāti iegūst ideja par garantētiem pamatienākumiem ikvienam, arī tiem, kas neveic nekādu darbu vai pat nedomā ko darīt. Šveicē ir noticis referendums, kurā šis koncepts noraidīts. Somijā tikko noslēdzies pilotprojekts, kurā bija iesaistīti 2000 cilvēku. Itālijā jaunās valdības veidošanas sarunās piedāvāts ieviest garantēto pamatienākumu kombinācijā ar “plakanās” nodokļu likmes sistēmu. Kā ar Latviju? Par šādas iespējas ekonomiskajiem un ne tikai ekonomiskajiem par un pret, iesaistot klausītājus, debatēja Latvijas Bankas ekonomisti.