en
Aktualizēts: 14.01.2021

Makrouzraudzības politikas galvenais mērķis ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā mazināt sistēmisku risku veidošanos un stiprināt finanšu sistēmas noturību. Tad finanšu sektora ieguldījums tautsaimniecības izaugsmē var būt ilgtspējīgs. Makrouzraudzības lokā ir gan banku, gan nebanku finanšu sektors.

Sistēmisks risks ir tāds apdraudējums, kas var negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas darbību kopumā un līdz ar to – arī reālo tautsaimniecību– pakalpojumu sniegšanu un preču ražošanu. Tā, piemēram, kādam nespējot nokārtot savas saistības, arī citi finanšu sistēmas dalībnieki var nespēt nokārtot saistības noteiktajā termiņā: šai ietekmei plešoties tālāk, apdraudēta būtu finanšu sistēmas stabilitāte vai uzticamība, tautsaimniecības izaugsme un līdz ar to – sabiedrības labklājība.

Makrouzraudzības pasākumi (instrumenti) būtībā galvenokārt ir preventīvi. Tie ir vērsti uz kopējās finanšu sistēmas vai tās būtisku segmentu stabilitātes nodrošināšanu, nevis individuālu iestāžu noturību, kas savukārt ir mikrouzraudzības politikas fokusā. Makrouzraudzības prasības papildina mikrouzraudzības prasības.

Makrouzraudzības pasākumus veic, ja finanšu sistēmā pieaug riski, kas ar laiku var atstāt sistēmisku ietekmi. Piemēram, aizņēmēji (mājsaimniecības vai uzņēmumi) sāk uzņemties nesamērīgi lielas kredītu saistības, kreditēšana kļūst pārāk strauja, kādās aktīvu grupās veidojas cenu burbuļi, bankas uzņemas pārmērīgus riskus, to ieguldījumi pārlieku koncentrējas kādā noteiktā segmentā, bankām veidojas sistēmiska mēroga finansējuma vai likviditātes riski vai tām ir nepietiekami lielas kapitāla rezerves iepretim riskiem, ko tās uzņemas, vai arī šo banku sistēmiskajai nozīmei finanšu sektorā u.c.

Īstenojot makrouzraudzības politiku, tiek ņemta vērā mijiedarbība starp  finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību, pārrobežu ietekme, īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi un izmaksas. Bieži makrouzraudzības pasākumu ilgtermiņa ieguvumi ir lielāki par īstermiņa zaudējumiem – īstermiņā tiem nereti var būt negatīva ietekme, piemēram, uz kreditēšanu, taču vienlaikus tie arī līdzsvaro valsts ilgtermiņa makrofinansiālo attīstību, mazinot krīzes varbūtību vai palielinot finanšu sistēmas noturību krīžu laikā.

Makrouzraudzības instrumenti

Ņemot vērā globālās finanšu krīzes mācību, ES banku uzraudzības regulējumā ieviesta virkne makrouzraudzības instrumentu, ko nacionālās iestādes var piemērot, lai novērstu sistēmiskus riskus. Piemēram:

  • papildu kapitāla rezervju prasības – kā drošības spilvens tās palielina banku noturību pret neparedzētiem šokiem un palīdz tām turpināt piedāvāt finanšu pakalpojumus arī nelabvēlīgos apstākļos:
    • pretcikliskās kapitāla rezerves –to uzdevums ir veicināt banku noturību un mazināt prociklisku kreditēšanas attīstību (palīdzēt mazināt kreditēšanas kritumu tautsaimniecības lejupejā un mazināt pārmērīgu kreditēšanu cikla augšupejā);
    • papildus kapitāla rezervju prasības globāli sistēmiski nozīmīgajām iestādēm un citām (iekšzemē) sistēmiski nozīmīgajām iestādēm – to mērķis ir uzlabot šo iestāžu noturību, lai stresa gadījumā to nelabvēlīgā ietekme uz tautsaimniecību būtu pēc iespējas mazāka, ņemot vērā to sistēmisko nozīmi.
    • sistēmiskā riska rezerves prasības ir iespējams noteikt, lai mazinātu kādu noteiktu sistēmisku risku (piemēram, banku pārlieku lielus ieguldījumus kādā sektorā, pārāk ciešu savstarpējo atkarību vai citus riskus).
  • nacionālās elastības mēri, kas ļauj uz noteiktu laiku noteikt stingrākas prasības banku pašu kapitāla līmenim, lielo riska ieguldījumu limitiem, publiskās ziņošanas prasībām, kapitāla konservācijas prasībām, likviditātes prasībām, riska svaru prasības ieguldījumiem nekustamā īpašuma sektorā.

Nacionālās dalībvalstis var noteikt arī citas makrouzraudzības prasības, kas nav ietvertas ES likumdošanā, piemēram:

  • uz aizņēmējiem vērstās prasības, kas ietekmē kreditēšanas standartus un palielina aizņēmēja un aizdevēja noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem, sekmē atbildīgu aizņemšanos un kreditēšanu:
    • aizdevuma un tā nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV);
    • aizdevuma un aizņēmēja ienākumu attiecība (loan-to-income, LTI);
    • aizņēmēja parāda un gada ienākumu attiecības griesti (debt-to-income, DTI);
    • aizņēmēja parāda apkalpošanas izdevumu un tā ienākumu attiecība (debt service-to-income, DSTI);
    • aizņēmēju maksātspējas jutīguma testi, ar kuriem testē aizņēmēja spēju atmaksāt parādu, pieaugot procentu likmei un/vai samazinoties ienākumiem;
    • aizdevuma termiņa griesti;
    • aizdevuma amortizācijas prasības.
  • citas prasības, piemēram, papildu likviditātes prasības.

Līdz šim izstrādātie makrouzraudzības pasākumi ir vairāk koncentrējušies uz banku sektoru, tomēr pamazām Eiropā tiek izstrādāti arī nebanku finanšu sektoram piemērojamie makrouzraudzības instrumenti.

Latvijā ieviestie makrouzraudzības pasākumi

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu Latvijā par makrouzraudzības instrumentu piemērošanu ir atbildīga FKTK. Latvijas Banka novērtē, rekomendē un palīdz ieviest nepieciešamos makrouzraudzības pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai. Nepieciešamie makrouzraudzības pasākumi Latvijā tiek apspriesti starpinstitūciju konsultatīvajā forumā – Makrouzraudzības padomē.

Aktuālo makrouzraudzības pasākumu uzskaitījums un pamatojums ir pieejams FKTK mājas lapā.

Patlaban Latvijā ir pieņemti šādi makrouzraudzības pasākumi:

Instruments

Mērķis

Līmenis

Spēkā stāšanās

Normatīvais akts

Pretcikliskā kapitāla rezerve

Novērst prociklisku kreditēšanas attīstību, palielināt bankām kapitāla rezervi tautsaimniecības lejupslīdē

0%

Tiek pārskatīta reizi ceturksnī kopš 21.01.2015

Kredītiestāžu likums

FKTK padomes lēmums

https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/pretcikliska-kapitala-rezerve/fktk-lemumu-arhivs/

Citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu kapitāla rezerve

Nodrošināt citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu spēju absorbēt potenciālos zaudējumus, tādējādi mazinot iespējamos finanšu sistēmas sistēmiskos riskus un izmaksas tautsaimniecībai

”Swedbank” AS  – 2%

AS ”SEB banka” – 1.75%

Akciju sabiedrība “Citadele banka” – 1.50%

Akciju sabiedrība ”Rietumu Banka” – 1.25%.

08.12.2020

Tiek pārskatīta reizi gadā

Kredītiestāžu likums

FKTK padomes 08.12.2020 lēmums

https://www.fktk.lv/mediju-telpa/nozares-temati/makroprudenciala-uzraudziba/sistemiski-nozimigas-iestades/

Aizdevuma un tā nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV)

90% visiem patērētāju kreditētājiem, kas izsniedz patērētāju kredītus, kas pārsniedz 100 minimālās algas un kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku.

95% aizdevumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku un valsts galvojumu atbilstoši likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

10.07.2007 (pieņemts 17.05.2007)

https://likumi.lv/doc.php?id=23309

Parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret aizņēmēja vidējiem neto mēneša ienākumiem (debt service-to-income, DSTI)

Stiprināt kredītņēmēju un kreditētāju noturību finanšu cikla lejupslīdes fāzēs, sekmēt efektīvu kredītriska pārvaldību un pārdomātu kredītņēmēju kredītspējas izvērtēšanu

40%

01.06.2020 (pieņemts 27.11.2019)

https://likumi.lv/ta/id/308173-kreditriska-parvaldisanas-normativie-noteikumi

Kopējā parāda attiecība pret aizņēmēja neto gada ienākumiem (debt-to-income, DTI)*

6 reizes

Aizdevuma termiņa griesti fiziskām personām*

30 gadi hipotekārajam aizdevumam

7 gadi patēriņa aizdevumam (t.sk. finanšu līzinga darījumiem)

Aizdevuma un nodrošinājuma attiecība (loan-to-value, LTV)

70% aizdevumiem, kuri izsniegti mājokļa iegādei ar mērķi gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu.

70%, ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, tā ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20% īpatsvaru.

Cits

Aizdevumus, kuri izsniegti mājokļa iegādei ar mērķi gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu, vērtējot aizņēmēja maksātspēju, aizņēmēja prognozētie ienākumi no nekustamā īpašuma ņemami vērā ne vairāk kā 70% apmērā.


 

* FKTK ir noteikusi iespēju iestādēm daļēji atkāpties no šiem ierobežojumiem – kalendārajā ceturksnī atkāpe nevar pārsniegt 10% no iestādes fiziskajām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra.


Darbības jomas