2010. gada 15. aprīlī
(papildināts 19.aprīlī - pirmās četras rindkopas)
Valsts kontroles paziņojums presei par revīziju Latvijas Bankā - paviršības dēļ vai apzināti - rada maldinošu un nepatiesu priekšstatu par centrālajā bankā maksātās algas faktisko apmēru, kas liek apšaubīt Valsts kontroles darba kvalitāti, kā arī to, vai pienācīgi tiek izmantota sabiedrības uzticība un Valsts kontroles likumā nostiprinātās pilnvaras.
Valsts kontrole mājas lapas aktuālās informācijas sadaļā 2010.gada 15. aprīlī iekļāvusi preses paziņojumu, kurā cita starpā apgalvots: "Veicot sešu atbalsta struktūrvienību amatu pienākumu salīdzinājumu ar līdzīgu amatu pienākumiem valsts iestādēs, Valsts kontrole konstatēja, ka LB maksā atbalsta struktūrvienību darbiniekiem algu, kuras maksimālais apmērs ir līdz 4.8 reizēm lielāks nekā darbiniekiem citās valsts iestādēs, kas veic līdzīgus pienākumus.". Paziņojumā minētais apgalvojums, kas turklāt vispārināts uz Latvijas Bankas atbalsta struktūrvienību darbiniekiem kopumā, ir nepatiess.
Valsts kontrolei ir labi zināms, ka Latvijas Banka nemaksā atbalsta struktūrvienību darbiniekiem šāda apmēra algu, bet konkrētajam amatam tikai noteikusi attiecīgas amatalgas teorētiskās robežas un faktiski maksā zemāku algu. Turklāt, tas ir pretrunā ar Valsts kontroles ziņojuma 110.1. punktā ietverto konstatējumu: "Latvijas Bankas Prezidenta biroja vadītājam minimālā līguma amatalgas robeža ir 2.6 reizes lielāka, bet maksimālā līguma amatalgas robeža ir 4.8 reizes lielāka nekā Ministru prezidenta biroja vadītājam noteiktā amatalga" un 117.2. punktā minētajam secinājumam "…amatalgas zemākā un augstākā robeža ir no 0.24 reizēm mazāka līdz 4.8 reizēm lielāka." (Sīkāk skat. lejāk sadaļā: Atalgojums: kvalifikācijas prasības un salīdzinājums ar valsts pārvaldes iestādēm)
Valsts kontroles rīcības rezultātā 2010.gada 15.aprīlī virkne plašsaziņas līdzekļu, balstoties uz Valsts kontroles sniegto paziņojumu, nepatieso informāciju attiecīgi tiražējuši (piem., laikraksta "Dienas bizness" portāls 15.04.2010.: "Latvijas Bankā atbalsta personālam piecreiz lielāka alga kā citur").
Pamatlīdzekļu inventarizācija
Valsts kontroles secinājums
"Tā kā Latvijas Bankas grāmatvedības organizācijas dokumentos noteikts, ka izlase tiek veidota pēc telpām un objektiem (to atrašanās vietas), pamatlīdzekļu kategorijas un apakškategorijas inventarizētas dažādos apjomos no 5% līdz 100%, un nav paredzētas kontroles, lai pārliecinātos, ka izlasē ir iekļauti pamatlīdzekļi no visām pamatlīdzekļu kategorijām un apakškategorijām, pastāv risks, ka katru gadu netiks inventarizētas visas vienādu priekšmetu grupas, kā to nosaka Likuma "Par grāmatvedību" 12.panta pirmā daļa."
Valsts kontroles ieteikums
"Nolūkā mazināt risku, ka katru gadu netiks inventarizētas visas vienādu priekšmetu grupas, Latvijas Bankai pārskatīt grāmatvedības organizācijas dokumentus."
Latvijas Bankas komentārs
Latvijas Banka pamatlīdzekļu inventarizāciju veic saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un revīzijas ziņojumā tas nav apšaubīts. Revīzijas ziņojumā norādītais pamatlīdzekļu inventarizēšanas apjoms dažādās grupās (5% līdz 100%) ir pilnībā pietiekams, lai nodrošinātu kontroli pār Latvijas Bankas materiālo vērtību saglabāšanu, ko apliecina arī daudzu gadu garumā veikto inventarizāciju rezultāti. Latvijas Bankā darbības riski tiek regulāri uzraudzīti un izvērtēti. Latvijas Banka nepiekrīt Valsts kontroles secinājumam un uzskata, ka nepastāv risks, ka katru gadu netiks inventarizētas visas vienādu priekšmetu grupas.
Valsts kontrole bez pienācīga pamatojuma ierosina Latvijas Bankas iekšējos normatīvajos aktos regulēt nebūtiskus iekšējās kontroles sistēmas darbības jautājumus, neskatoties uz to, ka pamatlīdzekļi praksē tiek inventarizēti atbilstoši likumam "Par grāmatvedību".
Nozīmīgs Valsts kontroles revīzijas darbs vairāku mēnešu garumā rezultējies ieteikumā, kas nesniedz pienesumu Latvijas Bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai un risku mazināšanai, kamēr šī jautājuma apspriešanai nācies veltīt daudz iesaistīto pušu speciālistu laika.
Transportlīdzekļu izmantošana
Valsts kontroles secinājums
"Tā kā instrukcijā par transportlīdzekļu iegādi, izmantošanu un atsavināšanu* nav paredzēts, ka amatpersonām jādokumentē katra brauciena maršruts un laiks, un darbinieku veiktajos ierakstos transportlīdzekļa izmantošanas uzskaites žurnālos ne visos gadījumos tiek precīzi norādīti brauciena maršruti, un brauciena laiku norādīt nav paredzēts, transporta līdzekļu izmantošana nav caurskatāma un trešajai personai nav iespējams izsekot, vai Latvijas Bankas transportlīdzeklis ir izmantots darba laikā un darba vajadzībām.
* Apstiprināta ar Latvijas Bankas 2007.gada 13.septembra padomes lēmumu Nr.137/8"
Valsts kontroles ieteikums
"Transportlīdzekļu izmantošanas caurskatāmībai aicinām pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu precīzas un pilnīgas informācijas uzrādīšanu transportlīdzekļa izmantošanas uzskaites žurnālos gan Latvijas Bankas amatpersonām, gan darbiniekiem."
Latvijas Bankas komentārs
Valsts kontroles revīzija atzinusi Latvijas Bankas transportlīdzekļu izmantošanas iekšējās kontroles sistēmas pienācīgu darbību, vienlaikus mudinot papildināt iekšējās kontroles sistēmu, reģistrējot precīzus braucienu laikus.
Latvijas Banka neatbalsta Valsts kontroles aicinājumu faktiski palielināt administrēšanas apjomu, reģistrējot precīzus braucienu laikus, jo kontroli pār brauciena atbilstību darba vajadzībām Latvijas Banka jau īsteno, pamatojoties uz transportlīdzekļu izmantošanas pieteikumiem un informāciju par brauciena maršrutu, bet transportlīdzeklis dienesta vajadzībām var tikt izmantots visas diennakts laikā -- atkarībā no veicamajiem darba pienākumiem (piemēram, naudas pārvadājumos). Turklāt Revīzijas ziņojumā norādītajos normatīvajos aktos - tāpat arī nevienā citā Latvijas tiesību aktā - nav noteikta prasība transportlīdzekļa izmantošanas uzskaites žurnālos norādīt precīzus brauciena laikus.
Mācību un atpūtas centrs
Valsts kontroles secinājums
"Latvijas Banka uztur Mācību un atpūtas centru, kas 2009.gadā bankai radījis papildus izdevumus Ls 176 808 apmērā.
Valsts kontroles ieteikums
"Latvijas Bankai izvērtēt Mācību un atpūtas centra uzturēšanas lietderību."
Latvijas Bankas komentārs
Revīzijas ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas Bankas Mācību un atpūtas centra darbība pamatā saistīta ar divām likuma "Par Latvijas Banku" 14. panta pirmajā daļā noteiktajām Latvijas Bankas atbalsta funkcijām: Latvijas Bankas darbinieku kvalifikācijas celšanu, t.sk. Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) mācību programmas ietvaros, un telpu nodrošināšanu Latvijas Bankas padomes, valdes, pārvalžu, dažādu darba grupu sēdēm, kā arī sanāksmēm, kurās piedalās citu Latvijas un ārvalstu iestāžu un starptautisko institūciju darbinieki.
Latvijas Bankas atbalsta struktūrvienību mērķis - vai tas būtu, piemēram, juridiskais dienests vai grāmatvedība - ir nodrošināt Latvijas Bankas uzdevumu profesionālu, raitu un drošu izpildi. Latvijas Banka katru gadu izvērtē visu atbalsta struktūrvienību darbību, un to darīs arī turpmāk. Tas pilnībā attiecas arī uz Mācību un atpūtas centru, kas darbojas arī ECBS mācību un sanāksmju funkcijas ietvaros un ietilpst Latvijas Bankas struktūrā kopš 1991.gada. Interesanti atzīmēt, ka Valsts kontrole iepriekšējo 17 gadu garumā uz to ne reizi nebija vērsusi uzmanību.
Atalgojums: amatu klasifikācija Latvijas Bankā
Valsts kontroles secinājums
"Latvijas Bankā visi amati nav klasificēti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un nepieciešamības gadījumā paskaidroti sīkāk, un klasifikators nav piemērots darba devēja un darbinieka savstarpējās darba tiesiskajās attiecībās, kā to paredz normatīvais akts*.
* Ministru kabineta 13.02.2007. noteikumi Nr.125."
Valsts kontroles ieteikums
"Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, Latvijas Bankai atbilstoši Profesiju klasifikatoram noteikt amata nosaukumus un amata kodus un piemērot tos darba tiesiskajās attiecībās."
Latvijas Bankas komentārs
Latvijas Banka darba tiesiskajās attiecībās piemēro Profesiju klasifikatoru. Valsts kontroles izdarīts pretējs konstatējums nav patiess, jo visiem darbiniekiem amata kods izvēlēts no Profesiju klasifikatora trīs līdz četru zīmju apjomā, kā to konstatējusi arī Valsts kontrole sava ziņojuma 65. punktā, bet darba līgumos minētie amatu nosaukumi sīkāk paskaidroti ar apzīmējumiem, kā to pieļauj Ministru kabineta 13.02.2007. noteikumu Nr.125 14.punkts. Latvijas Banka informāciju par piešķirtajiem amata kodiem uztur personāla algu sistēmā elektroniskā veidā (tā iesniegta arī Valsts kontroles darbiniekiem).
Latvijas Banka pieļauj, ka Valsts kontroles secinājums un ieteikums radies, neieraugot mūsu praksē izmantotas visas Profesiju klasifikatora kodu zīmes - Latvijas Banka izmanto četras no Profesiju klasifikatora sešām.
Atalgojums: kvalifikācijas prasības un salīdzinājums ar valsts pārvaldes iestādēm
Valsts kontroles secinājums
"Tā kā Latvijas Banka katram amatam nav izstrādājusi kvalifikācijas prasības, nav iespējams izvērtēt:
- vai Latvijas Bankas līguma amatalgas līmeņu augstākās un zemākās robežas atšķirība 1,8 reizes ir pamatota ar amatam nepieciešamo kvalifikāciju;
- vai Latvijas Bankas noteiktā amatalgas zemākā un augstākā robeža ir pamatota. Salīdzinot ar valsts pārvaldes iestādēs noteikto algu par līdzīgu uzdevumu izpildi, amatalgas zemākā un augstākā robeža ir no 0,24 reizēm mazāka līdz 4,8 reizēm lielāka."
Valsts kontroles ieteikums
"Lai nodrošinātu caurskatāmu atalgojuma sistēmu, Latvijas Bankai izvērtēt:
- nepieciešamību katram amatam noteikt detalizētas, centrālai bankai specifiskas kvalifikācijas prasības;
- amatalgas augstāko un zemāko robežu līmeņu atšķirības pamatotību, sasaistot to ar katram amatam noteiktajām kvalifikācijas prasībām."
Latvijas Bankas komentārs
Latvijas Banka ir informējusi Valsts kontroles revidentus par to, ka Latvijas Bankā ir noteikti kritēriji, kas raksturo amata vietu un darba uzdevumu pildīšanai nepieciešamos nosacījumus, piemēram: speciālās zināšanas un pieredze; Latvijas Bankas struktūrvienības svarīgums; izglītība; atbildība; darba raksturs.
Revīzijas ziņojuma 46. punktā minēts, ka Latvijas Bankas atalgojuma sistēmas caurskatāmību var pārbaudīt, salīdzinot Latvijas Bankas amatus ar līdzīgiem amatiem citās valsts iestādēs. Latvijas Banka nepiekrīt Valsts kontroles pieejai atalgojuma sistēmas caurskatāmības izvērtēšanā: lai veiktu pienācīgu un patiesu atalgojuma sistēmas salīdzinājumu, tam jāizmanto tirgus pētījumu dati, nevis atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu algas. Latvijas Banka arī uzskata, ka caurskatāmību nodrošina skaidras un saprotamas informācijas publiskošana par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru, un šo pienākumu, kā konstatēts Revīzijas ziņojumā 59. un 63.punktā, Latvijas Banka ir izpildījusi un atalgojumu informācija jau no šī gada 1.janvāra ir pieejama mājas lapā.
Neizmantojot darba tirgus pētījumu datus, tiek ignorēts tas, ka Latvijas Banka vispirms ir finanšu iestāde, kas darbojas Latvijas un ārvalstu finanšu tirgū, kā arī pilda Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieka pienākumus - ne tikai pamatfunkciju, bet arī atbalsta funkciju ietvaros. Tāpēc lielai daļai bankas darbinieku, kas pilda atbalsta funkcijas, nepieciešamas papildu prasmes un zināšanas par finanšu tirgus darbību, darījumiem. Latvijas Bankas amatpersonu veicamais darba apjoms, kvalifikācija un konkurences nosacījumi darba tirgū, kurā Latvijas Banka sacenšas vispirms ar finanšu institūcijām, ir tie faktori, kuri jāņem vērā, analizējot Latvijas Bankas atalgojuma sistēmu.
Turklāt Latvijas Bankas līguma amatalgu iespējamo līmeņu salīdzināšana ar faktiskajām algām citās valsts iestādēs sniedz nepatiesu priekšstatu, jo salīdzina algas ar iespējamām amatalgas robežām, kas teorētiski indicē speciālista algas iespējamo izaugsmi nākotnē. Faktiskās algas ir ievērojami zemākas, nekā teorētiski iespējamās maksimālās robežas; arī salīdzināto darbinieku kvalifikācija un nozare, kurā tie strādā, ir atšķirīga.
Salīdzinot to, kas tiešām savstarpēji salīdzināms - Latvijas Bankas darbinieku atalgojumu ar tirgus pētījuma datiem finanšu sektorā, atšķirība ir tikai 6% (!) nevis Valsts kontroles secinājumā minētās 4,8 reizes (380%). To savā Revīzijas ziņojuma 113. punktā faktiski konstatējusi arī Valsts kontrole. Tādēļ nekādi nav saprotama Valsts kontroles vēlme ziņojuma secinājumu sadaļā izcelt kādu atsevišķu gadījumu, tam populistiski mēģinot piesaistīt uzmanību, tādējādi radot maldīgu iespaidu.