Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova atskats uz seminārā runāto.
Jau iepriekš nojautām, ka globālo notikumu ietekmē šī tēma ir aktuāla finanšu sektora dalībniekiem, tomēr realitātē interese izrādījās tik liela, ka daļai interesentu nācās pasākumu vērot interneta tiešraidē.
Semināra sākumā tika sniegts ieskats par tehnoloģijas darbības principiem, dažādiem risinājumu veidiem, kā arī jomām, kurās blokķēdes tehnoloģijai varētu būt lielākais potenciāls un arī jau reāli strādājoši risinājumi. Latvijas Blokķēdes asociācijas pārstāvis informēja par nākotnes plāniem un mērķiem, t.sk. par uzdevumu veicināt sabiedrības izpratni par blokķēdes un izkliedētās uzskaites tehnoloģiju un palīdzēt ekspertiem iegūt pieredzi.
Topošā nozares eksperte Diāna Fjodorova prezentēja sava analītiskā darba rezultātus, akcentējot uzmanību uz lielu tehnoloģijas potenciālu atrisināt atsevišķas problēmas un optimizēt klientu identifikācijas un naudas atmazgāšanas novēršanas procesus finanšu iestādēs. Šo secinājumi papildināja uzņēmuma "Notakey Latvia" pārstāvja Jāņa Graubiņa stāsts par kompānijas izstrādāto risinājumu Šveices bankām un jaunuzņēmumiem klientu identifikācijai.
Pēc prezentācijām sekoja plašas diskusijas, dažādu profilu uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī tehnoloģiju entuziastiem paužot savu viedokli un redzējumu par blokķēdes un izkliedētās uzskaites tehnoloģiju un tās nākotnes potenciālu.
Tirgus dalībnieki šajā tehnoloģijā redz milzīgu potenciālu mainīt mūsu ikdienu, iespējams, arī valsts pakalpojumus un biznesa modeļus, t.sk. finanšu pakalpojumus. Ja pašlaik maksājumu sistēmas intensīvi izmanto tehnoloģiskus sasniegumus un kļūst aizvien efektīvākas, joprojām darbojoties tradicionālās centralizētās struktūras ietvaros, tad klientu identifikācijas un naudas atmazgāšanas novēršanas jomas varētu būtiski iegūt, integrējot blokķēdes tehnoloģiju un veidojot jaunus instrumentus datu glabāšanai un apmaiņai. Pirmie plaši izmantotie tehnoloģijas pielietojumi saskatāmi valsts pakalpojumos, reģistros, vēlēšanu procesā.
Tomēr pašlaik runas par lielo blokķēdes potenciālu vēl ir tikai vīzija, jo tehnoloģija patlaban ir tikai agrīnas attīstības stadijā. Vairāki eksperti to salīdzināja ar interneta sākumu 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad tehnoloģijas potenciāls bija acīmredzams, bet pati tā vēl nebija pietiekami "noslīpēta" un attīstīta. To apliecina arī komercbanku darbība (vai precīzāk, bezdarbība), piemēram, pagaidām vēl nav uzsākti tehnoloģijas testi. Nevaru neatzīmēt arī to, ka visā pieeju, modeļu, platformu un standartu dažādībā runāt par banku kopīgu tehnoloģijas testēšanu pagaidām nevar.
Vērtējot blokķēdes tehnoloģijas turpmāko attīstību, pārsteidzošs bija atzinums, ka regulējuma trūkums nav šobrīd kritiskākā barjera tehnoloģijas izmantošanai dažādos risinājumos. Vislielākās problēmas sagādā attiecīgo ekspertu trūkums Latvijā. Tieši tāpēc ir kopīgi jāveicina sabiedrības izpratne par tehnoloģiju, studentu apmācība, ko jau iecerējis Latvijas Universitātes biznesa inkubators sadarbībā ar Latvijas Bloķķēdes asociāciju un, protams, arī banku tehnoloģiju ekspertu kompetences attīstība.
Nenoliedzami, šajā procesā var iesaistīties arī atbildīgās valsts institūcijas, veicinot sabiedrības pārliecību par tehnoloģijas drošību un potenciālu uzlabot daudzus procesus.
Neilgi pirms Ziemassvētkiem Eiropas Komisijas tehnoloģiju departaments DG-CONNECT publicēja savus plānus 2018. gada aktivitātēm blokķēdes un izkliedētās uzskaites tehnoloģijas jomā, un jāsaka, ka mūs sagaida vēl vairāk interesantu tehnoloģijas izmantošanas piemēru un diskusiju!