Pirmkārt, ECB Padome nolēma pazemināt noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi no -0.20% uz -0.30%. Izmaiņas stāsies spēka no 9. decembra. Galvenā refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes tiek atstātas nemainīgas – attiecīgi 0.05% un 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).
Otrkārt, tika nolemts pagarināt Paplašinātas aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) gaidāmo darbības laiku par 6 mēnešiem – ja iepriekš plānotais PAPP darbības laiks bija līdz 2016. gada septembrim (ieskaitot), tagad kā jaunais termiņš noteikts 2017. gada marts. Vienlaikus iepriekšējais nākotnes perspektīvas formulējums tika saglabāts nemainīgs, proti, PAPP tiks turpināta līdz 2017. gada martam, "bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome pārliecināsies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam". PAPP ietvaros Eirosistēmas pirkto vērtspapīru apjoms tiek saglabāts 60 miljardi eiro mēnesī.
Treškārt, nolemts no jauna ieguldīt jeb reinvestēt PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas, kad tiem pienācis dzēšanas termiņš. ECB Padome uzsver, ka šī kārtība tiks turpināta, cik ilgi vien nepieciešams. Lēmuma tehniskās detaļas tiks publicētas ECB mājas lapā.
Ceturtkārt, ECB Padome nolēma paplašināt nacionālo centrālo banku PAPP ietvaros iegādājamo vērtspapīru loku ar eiro denominēto eiro zonas reģionālo un vietējo pašvaldību vērtspapīriem.
Piektkārt, nolemts turpināt veikt refinansēšanas operācijas ar fiksētu procentu likmi un pilna apjoma piešķīrumu, cik vien ilgi nepieciešams, bet vismaz līdz 2017. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām.
Šie pasākumi nodrošinās labvēlīgus monetāros nosacījumus un tālāk stiprinās jau līdz šim pieņemto pasākumu nozīmīgo pozitīvo ietekmi uz finansēšanas nosacījumiem, kreditēšanu, kā arī eiro zonas tautsaimniecību kopumā.
ECB Padome uzsvēra apņemšanos un arī iespējas, ja būs nepieciešams, pielietot visus sava mandāta ietvaros pieejamos instrumentus, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka PAPP raksturo pietiekama elastība attiecībā uz pērkamo vērtspapīru apjomiem, kompozīciju un programmas ieviešanas tempu.
Lēmuma pamatojums un prognozes
Kopumā eiro zonas tautsaimniecība attīstās saskaņā ar gaidīto pakāpeniskas atkopšanās scenāriju. Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2015. gada 3. ceturksnī bija 0.3% (2. ceturksnī šis rādītājs bija 0.4%), un decembra jaunākās Eirosistēmas sagatavotās prognozes liecina, ka eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes izredzes saglabājas iepriekš sagaidītajā līmenī. Turklāt izaugsmi būtiski ietekmē tieši privātā patēriņa atkopšanās, ko nosaka labāka par iepriekš sagaidīto darba tirgus situācija.
Optimismu par nākotnes izaugsmi raisa kreditēšanas pieauguma tempi. Eiro zonas kredītiestāžu izsniegtie kredīti privātajam sektoram (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) oktobrī pieauga par 0.8%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas bija par 0.4 procenta punktiem vairāk nekā septembrī. Arī oktobra banku kreditēšanas aptauja parādīja, ka PAPP ietekmē banku finansiālā situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir uzlabojusies un bankas ir atvieglojušas aizdevumu nosacījumus.
Tomēr sagaidāms, ka inflācijas attīstība būs mērenāka, nekā iepriekš prognozēts. Novembrī cenu pieaugums saglabājās nemainīgi zemā līmenī – līdzīgi kā oktobrī, gada inflācija bija tikai 0.1%. Lai gan turpmāk sagaidāms inflācijas pieaugums, mazinoties iepriekš novērotā naftas cenu krituma bāzes efektam, tā saglabāsies zema, 2017. gadā joprojām nesasniedzot vidēja termiņa mērķi, kas ir zem 2%, bet tuvu tam. Turklāt riski turamākai inflācijas attīstībai joprojām saglabājas lejupvērsti, neskatoties uz eiro zonas naudas tirgus un valdības vērtspapīru likmju ievērojamu samazinājumu, kā arī eiro kursa kritumu pret nozīmīgākajām globālajām valūtām, kas sekoja ECB Padomes oktobra sēdei.
ECB Padome publicēja jaunākās Eirosistēmas sagatavotās eiro zonas prognozes, kuras iezīmē iepriekš minēto pakāpenisko eiro zonas ekonomikas atkopšanos un vienlaikus mērenāku inflācijas attīstību. 2016. un 2017. gada inflācijas prognozes pārskatītas uz leju. Salīdzinot ar septembra ECB prognozēm, IKP prognoze tika mazliet paaugstināta 2015. un 2017. gados. Šīs prognozes jau daļēji ietver šodien pieņemto lēmumu ietekmi (caur pieņēmumiem par valūtas kursu, procentu likmēm), jo jau pēc iepriekšējās sēdes finanšu tirgus dalībnieki sagaidīja, ka ECB Padome decembra sēdē varētu nākt klajā ar jauniem stimulēšanas pasākumiem.
Eiro zonas IKP prognozes 2015. – 2017. gadam
|
2015 |
2016 |
2017 |
|
|
Jaunākās IKP pieauguma prognozes (%) |
1.5 |
1.7 |
1.9 |
|
Iepriekšējās IKP pieauguma prognozes, 2015.g. septembris (%) |
1.4 |
1.7 |
1.8 |
Eiro zonas HICP inflācijas prognozes 2015. – 2017. gadam
|
2015 |
2016 |
2017 |
|
|
Jaunākās HICP inflācijas prognozes (%) |
0.1 |
1.0 |
1.6 |
|
Iepriekšējās HICP inflācijas prognozes, 2015.g. septembris (%) |
0.1 |
1.1 |
1.7 |
Ņemot vērā ārējos tirgos vērojamo nenoteiktību, IKP prognožu riski ir lejupvērsti. Iespējama zemāka IKP izaugsme ir arī galvenais iemesls, kāpēc inflācijas prognozes riski tiek vērtēti kā lejupvērsti. Papildus tam - zemāka inflācija var izsaukt otrās kārtas efektus, bremzējot algu un cenu pieaugumu.
Jāuzsver, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika. Tālākas reformas produktu un darbaspēka tirgū, kā arī uzņēmējdarbības vides un publiskās infrastruktūras uzlabojumi ir svarīgas produktīvu investīciju un nodarbinātības veicināšanai, kā arī darba ražīguma celšanai.
Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.
ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).