Publicēts: 20.07.2015.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē nolemts, ka papildu monetārās stimulēšanas pasākumi pašlaik nav nepieciešami. Līdz ar to Eirosistēma turpinās jau apstiprināto pasākumu īstenošanu saskaņā ar iepriekš plānoto.

ECB Padomes 16. jūlija sēdē tika nolemts atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī:

  •          galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme paliek 0.05% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  •          aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme paliek 0.30% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra);
  •          noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paliek -0.20% (šādā līmenī kopš 2014. gada septembra).

Monetārās politikas mīkstināšanas pasākumi ir nodrošinājuši vēsturiski labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus eiro zonas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Naudas tirgus procentu likmes turpināja samazināties – pašreizējā obligāto rezervju izpildes periodā EONIA indeksa vidējā vērtība sasniedza -0.117% un 3 mēnešu EURIBOR likme  -0.016%;

Mīkstinošā monetārā politika pamazām nonāk līdz reālajai ekonomikai. Par to liecināja arī pozitīvie jūlija ECB banku kreditēšanas apsekojuma rezultāti. Kreditēšanas nosacījumi turpina uzlaboties (it sevišķi mājokļu pirkumiem), tāpat samazinās eiro zonas kredītiestāžu izsniegto kredītu uzņēmumiem un mājsaimniecībām likmes, bet izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieaug. Kāpj arī uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Monetārie rādītāji turpina pieaugt salīdzinoši strauji (maijā naudas rādītāja M3 gada pieauguma temps +5.0%);

Jūnijā trešo mēnesi pēc kārtas eiro zonā gada inflācija bija pozitīva, sasniedzot 0.2%. Lai arī tā bija zemāka nekā maijā (0.3%), kopumā inflācijas dinamika atbilst ECB Padomes iepriekšējām prognozēm. Ņemot vērā visu pieejamo informāciju, tuvākajos mēnešos inflācija saglabāsies esošajā zemajā līmenī, bet pieaugt varētu gada nogalē, kad beigsies bāzes efekts – naftas cenu piedzīvotais kritums 2014. gada beigās;

Lai arī naudas un vērtspapīru tirgū pēdējo mēnešu laikā ir novērojams zināmas korekcijas (kuru iemesli sīkāk apskatīti komentārā par iepriekšējās ECB Padomes monetārās politikas sēdes lēmumiem), kopumā tas pašlaik neliek pārskatīt monetārās politikas nostāju. Arī Grieķijas problēmu ietekme uz tirgiem jāvērtē kā ierobežota.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi ir vērsti uz tālāku eiro zonas ekonomikas uzlabošanos un kreditēšanas attīstību, tādejādi nodrošinot noturīgu atgriešanos pie inflācijas līmeņa, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā.

Ņemot vērā eiro zonas ekonomikas attīstību, kas kopumā atbilst ECB Padomes redzējumam par pakāpenisku virzību uz vidēja termiņa inflācijas mērķi, tiek turpināts īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu. Tomēr, ja kādu apstākļu ietekmē būs novērojama monetārās politikas nosacījumu pasliktināšanās vai arī vidēja termiņa inflācijas gaidu nozīmīga maiņa, ECB Padome ir gatava mandāta ietvaros pielietot visus savā rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus.

Sekmīgi norit martā uzsāktā Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP). Jūnijā Eirosistēma iegādājās vērtspapīrus PAPP programmā 63.2 miljardu eiro apjomā, un, līdzīgi kā maijā, sākotnējais plānotais apjoms (60.0 miljardi eiro) tika pārsniegts, lai kompensētu paredzamo iegāžu apjoma kritumu jūlijā un augustā, kad sezonāli samazinās tirdzniecības aktivitāte un likviditāte finanšu tirgos.

Šā gada 10. jūlijā Eirosistēmas bilancē valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas apjoms bija 216.3 miljardi eiro, nodrošināto obligāciju iegādes programmas apjoms bija 98.2 miljardi eiro, bet ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas apjoms bija 9.3 miljardi eiro.

Šobrīd var teikt, ka līdz šim īstenotie monetārās politikas pasākumi sāk dot pozitīvu efektu uz eiro zonas tautsaimniecību:

Ņemot vērā šīs attīstības tendences, ECB Padome nolēma, ka papildu monetārās stimulēšanas pasākumi šobrīd nav nepieciešami.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pilnvērtīgai un noturīgai ekonomiskās situācijas uzlabošanai eiro zonā svarīga ir mērķtiecīga strukturālo reformu ieviešana. Monetārā politika var sniegt eiro zonas valstu tautsaimniecībām īslaicīgu atbalstu un palīdzēt nostiprināt atveseļošanās tendences, bet tā viena pati nevar ilgstoši nodrošināt augstus ekonomiskās izaugsmes tempus.

Lai palielinātu investīcijas un nodarbinātību, kā arī celtu darba ražīgumu, vairākās eiro zonas valstīs ir nepieciešamas gan reformas produktu, gan darbaspēka tirgū, kā arī tālāki uzņēmējdarbības vides uzlabojumi. Pašreizējais vēsturiski zemais procentu likmju līmenis, kā arī vispārējie finanšu nosacījumi ir ļoti labvēlīgi iecerēto reformu veikšanai, jo rada ietaupījumu valsts budžetos uz parāda apkalpošanas izdevumu rēķina, un šos ietaupītos līdzekļus nepieciešams izmantot reformu finansēšanai un veselīgas ilgtermiņa izaugsmes pamatu nostiprināšanai.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji.

ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).