Publicēts: 17.07.2015.

Šā gada pirmajā pusgadā eiro naudas zīmju viltojumu skaits ir samazinājies. Latvija kopā ar Igauniju un Somiju jau tradicionāli ir starp valstīm eiro zonā, kur situācija naudas drošībā ir vislabākā. Baltijas reģions ir viens no drošākajiem pasaulē šajā jomā, un iedzīvotāji ir starp nācijām, kas vislabāk pārzina eiro drošības pazīmes un arī visvairāk uzticas eiro drošībai.

Andris Tauriņš, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs:

Ar eiro esam aizvadījuši pusotru gadu, un apstiprinājies tas, ko teicām pirms vienotās Eiropas valūtas ieviešanas. Tā ir droša, moderna un norēķinos ērta nauda.

Pāreja uz eiro bija rūpīgi pārdomāta un sagatavota, tostarp tika īstenoti plaši iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanas pasākumi. Tā rezultātā situācijas naudas drošības jomā 2014. gadā būtiski uzlabojās un viltojumu skaits krasi kritās. Pērn kopumā Latvijā reģistrēts nedaudz vairāk nekā 1500 viltotu naudas zīmju (tostarp ap 1100 banknošu un 400 monētu), un tas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados (kopš 2010. gada starp 15 un 40 tūkstošiem viltotu lata naudas zīmju gadā).

Šā gada pirmajā pusgadā situācija nav pasliktinājusies, tieši pretēji, viltojumu skaits ir samazinājies vēl vairāk. 2015. gada pirmajos 6 mēnešos pašlaik reģistrēts 450 viltotu naudas zīmju (316 banknotes un 134 monētas; šis skaitlis var nebūtiski koriģēties, noslēdzoties ekspertīzēm par iepriekš iesniegtām aizdomīgām naudas zīmēm).

Latvija kopā ar Igauniju un Somiju jau tradicionāli ir starp valstīm, kur situācija naudas drošībā ir vislabākā. Baltijas reģions ir viens no drošākajiem pasaulē šajā jomā, un iedzīvotāji ir starp nācijām, kas vislabāk pārzina eiro drošības pazīmes un arī visvairāk uzticas eiro drošībai.

Jaunākais ECB pārskats liecina, ka arī eiro zonā kopumā viltojumu skaits pret banknošu daudzumu apgrozībā ir neliels - 2015. gada 1. pusgadā 454 tūkstoši viltojumu pret 17 miljardiem īstu banknošu (mazāk nekā 0.0027%). Atklāto viltoto banknošu skaits eiro zonā 2015. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu ir samazinājis par 10.5% (tad tika konstatēts 507 tūkstoši viltojumu, bet pieaudzis salīdzinājumā ar 2014. gada 1. pusgadu, kad no apgrozības izņēma 331 tūkstoti viltotu naudas zīmju. Arī eiro zonā kopumā viltotākās ir 20 eiro un 50 eiro nomināla naudas zīmes (attiecīgi 54.7% un 31.3% no kopējā viltojumu apjoma).

Jau tradicionāli eiro vairāk vilto banknotes - Latvijā līdz šim atklāto viltojumu proporcijā ap 70% ir banknošu viltojumi (ar latu situācija bija pilnīgi pretēja - vairāk atklāja viltotas monētas, bet banknošu proporcija skaita ziņā bija ap 3%). Viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek cilvēkam aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi.

Gan monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Eirosistēma, lai ietu soli pa priekšu viltotājiem, maina banknošu dizainu un iestrādā tajās jaunas drošības pazīmes (pakāpeniski ieviešot otrās jeb Eiropas sērijas banknotes; šogad novembrī gaidāma jaunā 20 eiro banknote).

Vienlaikus arī iedzīvotājus aicinām labi iepazīt savu naudu un pret to izturēties atbildīgi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, kā arī filiālē Liepājā, Teātra ielā 3.