Publicēts: 04.12.2015.

Jau  2017. gadam jāpieņem tāds budžets, kas radītu stabilu pamatu Latvijas tautsaimniecības attīstībai nākotnē. Šajā darbā ir ievērojami vairāki principi. Pirmkārt, stabilitāte, otrkārt bezdeficīta budžets, un, treškārt, nulles budžets. Par to sīkāk Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča preses konferences uzrunā.

Šis ir brīdis, kad atskatāmies uz aizvadīto gadu un iezīmējam nākotnes izaicinājumus un uzdevumus. Daudzi no mums klusībā izsaka apņemšanās nākamajam gadam – dzīvot veselīgāk, iemācīties kaut ko jaunu. Bet šis ir arī labs laiks, lai atskatītos uz šogad paveikto un nepaveikto.

1. Sākumā par vakar Frankfurtē pieņemtajiem Eirosistēmas monetārās politikas lēmumiem un to ietekmi uz Latviju.

Vakar Eiropas Centrālās bankas Padomes sēdē tika apspriests aktuālais vērtējums un prognozes par eiro zonas tautsaimniecības situāciju, iekšzemes kopprodukta un inflācijas dinamiku, kā arī kreditēšanas tendencēm.

PK-041215-1

Ekonomistu analīze liecina, ka monetārās politikas pasākumu atbalstīta eiro zonas izaugsme šogad turpinās. 3. ceturksnī IKP ceturkšņa kāpuma temps gan nedaudz samazinājās, tomēr tas bija par 0.3% augstāks nekā 2. ceturksnī. Straujāku izaugsmi kavēja ārējā tirdzniecība, kas bija lēnāka nekā prognozēts iepriekš. Tas galvenokārt skaidrojams ar vājākām attīstības valstu kā Ķīna, Krievija un citu izaugsmes perspektīvām.

PK-041215-2

Inflācija oktobrī palielinājās līdz 0.1%, un to galvenokārt noteica pamatinflācijas kāpums – tā sasniedza augstāko līmeni kopš 2013. gada augusta. Inflācijas kāpumu veicināja iekšzemes pieprasījums, kā arī eiro kursa pavājināšanās.

PK-041215-3

Vakar Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. Kopumā izmaiņas prognozēs ir nelielas. Saskaņā ar tām eiro zonas IKP šogad varētu pieaugt par 1.5%, 2016. gadā – par 1.7%, bet 2017. gadā – par 1.9%. Izaugsmi turpinās noteikt privātais patēriņš un ieguldījumi, tomēr gaidāms, ka eksporta izaugsme samazināsies vājāka ārējā pieprasījuma ietekmē. Riski saistīti ar ārējās vides pasliktināšanos.

Inflācijas prognozes eiro zonā pārskatītas nedaudz uz leju – 2015. gadā eiro zonas kopējā inflācija gaidāma 0.1% apmērā, 2016. gadā tā pieaugs par 1.0%, bet 2017. gadā – par 1.6%. Iekšzemes pieprasījums turpinās veicināt cenu kāpumu, tomēr enerģijas cenu tiešie un netiešie efekti kavēs inflācijas atgriešanos pie Eirosistēmas definētā mērķa, proti, inflācijas rādītāja, kas ir zem, bet tuvu 2%.

Eirosistēmas īstenotie nestandarta monetārās politikas pasākumi turpina būt nozīmīgs eiro zonas ekonomikas stabilizējošs faktors. Aizņemšanās nosacījumi ir kļuvuši labvēlīgāki gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Izsniegto kredītu dinamika eiro zonā turpina uzlaboties, tomēr atkopšanās temps ir neliels. Tāpēc ECB Padomes sēdē 3. decembrī mēs pieņēmām lēmumu par vairākiem pasākumiem:

  •        vēl tālāk samazināt noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi līdz mīnus 0.30%;
  •        pagarināt Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu līdz 2017. gada marta beigām;
  •        no jauna ieguldīt jeb reinvestēt Paplašināto aktīvu pirkšanas programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas, kad tām pienācis dzēšanas termiņš;
  •        iekļaut pērkamo aktīvu klāstā arī drošus, investīciju līmenim atbilstošus vietējo pašvaldību emitētos parāda vērtspapīrus;
  •        turpināt veikt refinansēšanas operācijas ar fiksētu procentu likmi un pilna apjoma piešķīrumu vismaz līdz 2017. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām.

Paredzams, ka ECB Padomes pieņemtais lēmums nozīmēs vēl lētākus pieejamos resursus Latvijas komercbankām, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Ceru, ka šī kredītu nauda līdz mājsaimniecībām un uzņēmumiem nonāks bez papildu uzcenojuma. Tāpat turpinās samazināties Latvijas valdības parāda apkalpošanas izmaksas, kas nozīmē papildu līdzekļu ietaupījumu, kuru būtiski nevis "noēst", bet virzīt strukturālo reformu veikšanai, palielinot valsts konkurētspēju. Būtiski nevis sākt aizņemties papildus, izmantojot zemās procentu likmes, bet samazināt valsts parāda līmeni, kas pozitīvi ietekmētu arī budžetu. Bet par to nedaudz vēlāk.

PK-041215-4

Latvijas Banka turpina īstenot Paplašināto aktīvu pirkšanas programmu, kopumā astoņos programmas darbības mēnešos iegādājoties Latvijas valdības un starptautisko organizāciju vērtspapīrus 1.44 miljardu eiro vērtībā. Latvijas Bankas un ECB veiktās Latvijas valdības vērtspapīru iegādes līdz oktobra beigām sasniedza 630 miljonus eiro.

2. Tālāk – par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Analīze nozaru un citos griezumos liecina, ka Latvijas ekonomika attīstās saskaņā ar iepriekš izteiktajām prognozēm, un šo izaugsmes tempu var raksturot kā mērenu. Šāds rezultāts, ņemot vērā sarežģīto situāciju ārējā vidē, ir vērtējams kā apmierinošs, tomēr, raugoties no ilgākas perspektīvas un Latvijas ekonomikas konverģences aspekta, tas lielu optimismu neizraisa.

Vēsturiskie dati liecina, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme pēc-krīzes periodā kļūst lēnāka, un nevar nepamanīt, ka saskaramies ar strukturāla rakstura problēmām. Tās arvien vairāk ierobežo:

- preču un pakalpojumu eksportētāju konkurētspējas kritumsstarptautiskajos tirgos,
- vietējā kreditēšanas tirgus attīstības bremzēšanās,
- kavēšanās ar reformām izglītībā un veselības aprūpē,
- visbeidzot – fiskālā politika.

 

2a. Tagad par šī brīža aktuālāko Latvijas tautsaimniecības tēmu – par budžeta izstrādes principiem.

Man septembra sākumā prasīja, kādu atzīmi varētu likt 2016. gada budžeta projektam. Toreiz teicu, ka godam nopelnīts astotnieks, ņemot vērā savlaicīgumu, kādā finanšu ministram un valdības vadītājai izdevās izstrādāt un virzīt projektu, kā arī valdības stingro rīcību, nepieļaujot pēckrīzes milzīgajam ministriju izdevumu pieprasījumu vilnim aizskalot krīzes gados smagi izkaroto saprātīgo budžeta politiku. Diemžēl tagad varu teikt, ka biju pārāk optimistisks, - šobrīd budžets būtu vērtējams uz "6". Pirmkārt, divu mēnešu laikā īstenotas vairākas lietas, kas ir nopietni iedragājušas uzņēmējdarbības vidi un uzņēmēju pārliecību par nodokļu sistēmas stabilitāti un ilgtspēju. Otrkārt, apstākļos, kad ārējās ekonomiskās vides riski ir pieauguši, bet Latvijas ekonomika joprojām uzrāda pozitīvu izaugsmi, ir notikusi atteikšanās no fiskālā riska rezerves veidošanas un parādījusies virkne jaunu, negaidītu izdevumu pozīciju. Lieki piebilst, ka (saistībā ar fiskālās rezerves neesamību) visvairāk mūs uztrauc 80 miljonu pieprasījums saistībā ar "airBaltic".

2016. gada budžets ar visiem saviem trūkumiem un nepilnībām ir pieņemts, un ar tādu mums būs jādzīvo. Tāpēc šobrīd svarīgi ir laicīgi ķerties pie budžeta izstrādes procesa pārskatīšanas, lai 2017. gadam varam pieņemt tādu budžetu, kas radītu stabilu pamatu Latvijas tautsaimniecības attīstībai nākotnē. Šajā darbā ir ievērojami vairāki principi.

PK-041215-5

Pirmkārt, stabilitāte, otrkārt, bezdeficīta budžets un, treškārt, nulles budžets.

Pirmkārt, Latvijas uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistei, kā arī kreditēšanas atsākšanai būtiska ir stabilitāte. Atbalstāms priekšlikums par nodokļu sistēmas auditu, vienlaikus skaidri pasakot, ka pēc nodokļu sistēmas sakārtošanas to neraustīsim vismaz vienu parlamenta vēlēšanu ciklu. Tā tiktu iedibināta prakse par stabilu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas netiek mainīta katru gadu, bet gan uzturēta stabila vismaz 4 gadu periodā.

Otrkārt, satraukumu izraisa pēdējo 20 gadu tendence – tikai vienā gadā esam dzīvojuši ar budžetu ar pārpalikumu, pārējā laikā esam dzīvojuši uz parāda, palielinot ārējo parādu. Vēlos atgādināt vienkāršu vienādojumu, formulu – budžeta deficīts=lielāks valsts parāds=augstāki nodokļi. Dzīvojot ar budžeta deficītu, mēs nokļūstam apburtā lokā – aug valsts parāds, kura apkalpošanai nepieciešami lielāki līdzekļi, bet, lai šos līdzekļus sameklētu, jāpalielina nodokļi. Nodokļu palielināšana negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, kavē investīcijas un rada nedrošību par nākotni gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, tā negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību un to pašu valsts budžetu.

Tāpat beidzot ir jāpārtrauc prakse decembrī tērēt valsts līdzekļus vairāku mēnešu apjomā. Jau kļuvis ierasts, ka visa gada garumā budžetā ir pārpalikums, bet "pēkšņi" pienāk decembris un valsts pārvalde metas tērēt un "apgūt" naudu, kā rezultātā gadu beidzam ar ievērojamu deficītu, parasti lielāku par gada sākumā plānoto.

Treškārt,

- Jāpilda solījums par nulles budžeta darba grupas izveidi, kurā esam gatavi deleģēt savus ekspertus; tas ir darbs, kas jāveic neatkarīgi no notiekošā ar koalīcijām, valdībām u. tml. Jebkura budžeta aktivitāte jāizvērtē no sākuma – izvērtējot pozīciju lietderību, nevis palielinot bāzi nākamjiem gadiem bez rūpīgas iepriekšējo gadu tēriņu izvērtēšanas. Šajā darbā nedrīkstētu būt nekādu sarkano līniju – budžeta bāze ir jāizvērtē visās ministrijās, arī prioritārajās, kurām 2016. gadā netika ierobežoti izdevumi. Nekādu veto un tabu!

- Pašreizējais disciplīnas trūkums rada sekas nākotnē, un piemērs ir Fiskālās disciplīnas likums un fiskālās disciplīnas veidošana. Attiecībā uz 2016. gadu netika ievērotas iepriekšējās apņemšanās, un tālab 2017. gadā būs jāveido lielāka fiskālā rezerve. Ņemot vērā budžetā iekļautās optimistiskās prognozes, kuras var nākties koriģēt, tostarp zemākas inflācijas dēļ, fiskālās rezerves izveide būs ļoti nozīmīga.

- Pašreizējā situācijā vēl būtiskākas kļūst strukturālās reformas izglītības un veselības aizsardzības sistēmās. Es ļoti ceru, ka 2016. gadā abās nozarēs tiks veiktas nopietnas reformas, uzlabojot Latvijas konkurētspēju, un vienlaikus veikts skaidrojošais darbs, kāpēc šādas reformas ir nepieciešamas un kādu pozitīvo efektu tās Latvijas tautsaimniecībai dos nākotnē.

Kāpēc par budžeta lietām runāju jau tagad? Mūs uztrauc fakts, ka jau tagad redzam – faktiski visas budžeta sakārtošanas iespējas ir izsmeltas. Tiek stāstīts, ka ar nodokļu ieņēmumu līmeni 28% no IKP nākotnē Latvija vairs pastāvēt nevar, ka budžets kopumā ir par mazu. Tā tiek sagatavota augsne nodokļu celšanai nākamgad. Tā ir situācija, kad ļoti nopietni tiek apdraudēta Latvijas uzņēmējdarbības vide un Latvijas tautsaimniecības sekmīga attīstība nākotnē.

Līdz nākamā gada budžeta izstrādei ir vēl vismaz pusgads, un ceru, ka Finanšu ministrija un valdība izvērsīs plašu diskusiju, lai mēs redzētu, cik valdība tērē kopumā un vai vienkārši brutāli turpināt celt nodokļus ir vienīgais veids, kā uzlabot budžeta situāciju.