Publicēts: 15.12.2017.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpina uzrādīt strauju kāpumu, kā rezultātā nacionālā banka ir pārskatījusi IKP prognozes. Vienlaikus tautsaimniecībā redzamas vairākas nelīdzsvarotības pazīmes, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas un apņēmīga rīcība, it īpaši saspīlējumu novēršanai darbaspēka tirgū. Par to, kā pārvarēt jaunākos tautsaimniecības izaicinājumus, - Latvijas Bankas prezidenta preses konferencē.

Tiekamies gada nogalē, un šis ir īstais laiks, kad atskatīties uz šogad paveikto un iezīmēt nākotnes izaicinājumus.

Redzam vairākas nelīdzsvarotības pazīmes Latvijas tautsaimniecībā, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas un apņēmīga rīcība, it īpaši saspīlējumu novēršanai darbaspēka tirgū. Vienlaikus arī vēlos atgādināt par ilgi solītā bezdeficīta budžeta nepieciešamību!

Bet sākšu ar izklāstu par eiro zonas tautsaimniecības tendencēm.

Šā gada 3. ceturksnī eiro zonas ekonomikas izaugsme bija 2.6%, kas ir nedaudz augstāk, nekā prognozēts.

PK-15122017-1

Izaugsmi eiro zonas valstīs veicināja ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, kas turpināja stiprināt iekšzemes pieprasījumu. Nodarbinātības kāpums stiprināja privāto patēriņu, turklāt investīciju izaugsmi kāpināja uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un ārējā finansējuma pieejamība. Spēcīga globālās tirdzniecības izaugsme pozitīvi ietekmēja eiro zonas ārējo pieprasījumu.

Eiro zonas inflācija novembrī bija 1.5%, kas ir par 0.1 procentu punktu augstāk nekā oktobrī. Šo inflācijas kāpumu veidoja straujāks enerģijas cenu pieaugums. Pamatinflācija, kas neiekļauj svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, novembrī bija nemainīga salīdzinājumā ar oktobri, proti, 0.9% līmenī. Tomēr tas ir samazinājums salīdzinājumā ar septembra rādītāju (1.1%). Šo kritumu veidoja negaidīti zemāks kāpums pakalpojumu cenās.

PK-15122017-2

Vakar, 14. decembrī, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. Saskaņā ar tām eiro zonas IKP izaugsme turpinās būt spēcīga, un izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz augšu visā prognozēšanas periodā.

Pēc šīm prognozēm 2017. gadā eiro zonas tautsaimniecība augs par 2.4%, 2018. gadā – par 2.3%, 2019. gadā – par 1.9%, bet 2020. gadā attiecīgi –  1.7%. Izaugsmi turpinās veicināt to aizvien atbalstošā monetārā politika, uzlabojumi darba tirgū un labvēlīgā ārējā vide.

Arī inflācijas prognozes ir pārskatītas nedaudz uz augšu, galvenokārt augstāku naftas cenu kāpuma ietekmē. Gaidāms, ka cenu kāpumu veicinās arī algu pieaugums, ko ietekmēs pieaugošais darbaspēka trūkums (īpaši lielajās valstīs).

Saskaņā ar prognozēm 2017. gadā inflācija eiro zonā sasniegs 1.5%, 2018. gadā – 1.4%, 2019. gadā – 1.5%, bet 2020. gadā – 1.7%.

Tālāk par Latvijas tautsaimniecības attīstību.

PK-15122017-3 

Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpina uzrādīt straujāku pieaugumu, līdztekus investīciju un pirktspējas kāpumam vērojams arvien pieaugošs darbaspēka trūkums, par ko runājām jau septembra preses konferencē. Tas iezīmē spiedienu uz algām un cenām, kas nelabvēlīgi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Vājāka konkurētspēja savukārt nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps vidējā laika periodā varētu bremzēties.

PK-15122017-4

Runājot par gada prognozi, jākonstatē, ka 2017. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme, pateicoties spēcīgākam ārējam pieprasījumam, lielākām investīcijām un privātajam patēriņam, bijusi straujāka, nekā gaidīts. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, šī gada IKP prognoze paaugstināta no 4.2% uz 4.7%.

Jāsaka, ka spēcīga ekonomikas izaugsme gaidāma arī turpmāk, tomēr temps palēnināsies, mērenāk augot gan ārējam pieprasījumam, gan investīcijām. 2018. gadā IKP kāpums varētu būt 4.1%, kas ir pieaugums, salīdzinot ar mūsu iepriekšējo prognozi, kas bija  3.8%.

PK-15122017-5

Inflācijas prognoze šim gadam paliek nemainīga – 2.9%. Naftas cenu kāpums nedaudz pārsniedza prognozes, bet šo ietekmi kompensēja eiro kursa pastiprināšanās pret ASV dolāru. Runājot par nākamā gada inflācijas prognozi un analizējot naftas cenu dinamiku, gaidāmo ekonomisko aktivitāti un iespējamo darbaspēka trūkumu, nacionālā banka prognozē inflācijas saglabāšanos 2.9% līmenī.

Pagājušajā preses konferencē padziļināti analizēju aktuālo Latvijas tautsaimniecības temperatūru. Ir manāmas vairākas pazīmes, kas likušas sākt diskusiju, vai Latvijā šobrīd ir vērojami pārkaršanas riski.

Situācija radikāli atšķiras no iepriekšējās krīzes laikā piedzīvotā, jo inflācija ir pārvaldāmā līmenī, kreditēšanas izaugsme joprojām ir vāja, tekošā konta deficīts ir neliels, bet izaugsme ir divreiz lēnāka nekā pirmskrīzes periodā.

Tomēr vairākas pazīmes liecina par nopietnām problēmām, kas var būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmes potenciālu nākotnē.

Tāpēc šodien atgādināšu par tām lietām, tiem mājasdarbiem, kas, mūsuprāt, paveicami, lai nākotnē nepieļautu iestigšanu lēnas izaugsmes periodā.

"Treknajos gados" problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Pašlaik bažas rosina situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību.

Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies. Mūsu bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums.

PK-15122017-6

Turklāt bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un samazinās to konkurētspēja.

Ir īstais laiks, lai meklētu atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkumu?

PK-15122017-7a

Mūsu piedāvājums ir šāds –

  • esošās darbaspēka rezerves mobilizācija;
  • pārkvalifikācija, mobilitātes veicināšana;
  • strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu;
  • no Latvijas aizbraukušo cilvēku  atgriešanās, piemēram, izmantojot Brexit rezultātā radušos jauno situāciju.

Tāpat jāatvieglo augsti izglītotu un prasmīgu darbinieku imigrācija un jāveido darba devēju un valdības sadarbība darbaspēka trūkuma risināšanai, kā arī jāpārskata "simtslatnieku" programmas pamatotība.

Daļā no šiem punktiem jau uzsākta aktīva rīcība, piemēram, atzinīgi vērtējama Valsts kancelejas rosinātā un Ministru kabineta atbalstītā valsts pārvaldes reforma, kas paredz samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu ik gadu par 2%. Tas būs labs atspaids darba tirgum situācijā, kad akūti trūkst darba roku.

Vislielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū. Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas pasākumiem.

Būtiski jāpalielina profesionālās apmācības un mobilitātes pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits.

PK-15122017-8

Nedrīkstētu aizmirst par jau uzsākto strukturālo reformu turpināšanu izglītības un veselības nozarēs. Atgādināšu, ka tieši kavēšanās ar strukturālo reformu īstenošanu ir iemesls, kāpēc par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie 4-5% ekonomikas izaugsmes.

Visbeidzot par fiskālo politiku!

Šoreiz nepieskarošos un neanalizēšu atsevišķus nodokļus. Gribu akcentēt tikai vienu būtisku lietu, kuru Latvija nav mācījusies no iepriekšējās krīzes. Un, proti, straujas izaugsmes laikā nepalielināt budžeta deficītu, bet veidot ja ne budžetu ar pārpalikumu, tad vismaz sabalansētu budžetu jeb budžetu bez deficīta. Tad, pienākot krīzei, nenāktos atkal "griezt" budžeta izdevumus, kurus Latvijas valsts vairs nevarētu finansēt, lai nenāktos atkal aizņemties lielas naudas, palielināt Latvijas valsts parādu un izdevumus par tā apkalpošanu.