en

Šis ir bijis ļoti labs gads gan Latvijas tautsaimniecībai, gan eiro zonā kopumā. Vienlaikus ir iezīmējušies vairāki nākotnes izaicinājumi un potenciālās problēmas, kuru risināšanai būs nepieciešama aktīva un apņēmīga rīcība no valdības un parlamenta puses. Par to sīkāk – LB prezidenta vietnieces Zojas Razmusas preses konferencē.

Tiekamies gada nogalē, kad ierasts atskatīties uz aizvadīto gadu un iezīmēt izaicinājumus nākamajiem gadiem.

Attīstība Latvijas iekšpolitikā pagaidām kavējusi valdības veidošanu un stabilas koalīcijas izveidošanu. Arī globālie riski, "Brexit", attīstība Itālijā, ģeopolitiskie satricinājumi nekur nav pazuduši.

Tāpēc šodien preses konferencē runāšu par trim tēmām –

  • norisēm eiro zonas ekonomikā un ECB Padomes vakar pieņemtajiem lēmumiem;
  • Latvijas tautsaimniecības attīstību un izaugsmes prognozēm;
  • kā arī nozīmīgākajiem izaicinājumiem tuvākajos gados.

Eiro zonas IKP

Šis gads eiro zonas un arī Latvijas ekonomikā kopumā ir bijis labs. Eiro zonas tautsaimniecībai jau četrus gadus pēc kārtas būs izdevies sasniegt izaugsmes tempus ap 2% un vairāk. Šāds noturīgs izaugsmes temps ir atzīstams panākums. To lielā mērā ir noteikusi arī Eirosistēmas veiktā monetārā stimulēšana. Zemās procentu likmes ļāva palielināt un paātrināt kredītu izsniegšanu, kas savukārt veicināja investīciju pieaugumu. Jāsaka arī, ka nodarbinātības un algu izaugsme ir bijusi visnotaļ strauja. Tas parāda, ka ekonomika joprojām atrodas augšupejas fāzē.

No ekonomiskā cikla viedokļa šis gads kopā ar iepriekšējiem neapšaubāmi ieies Eiropas vēsturē kā labie gadi.

Taču, kā mēs visi labi zinām, labie gadi agrāk vai vēlāk, bet beidzas. Arī eiro zonas ekonomiskā izaugsme saskaņā ar vakar publicētajām jaunākajām prognozēm ar nākamo gadu samazināsies, un turpmākos trīs gadus tā būs zem 2% robežas. Turklāt pašreizējās prognozes ir nedaudz samazinātas, salīdzinot ar šī gada septembra vērtējumu.

Eiro zonas prognozes

Kāpēc? Tam ir vairāki iemesli:

  • pirmkārt, sagaidāms, ka mazināsies ārējās vides labvēlīgā ietekme uz eksportu, jo pasaules izaugsmes tempi bremzējas;
  • otrkārt, tuvākajos gados vairs nav sagaidāms tik straujš nodarbinātības kāpums, jo atsevišķās valstīs (piemēram, Vācijā) faktiskais bezdarba līmenis ir sasniedzis dabisko līmeni;
  • treškārt, nenoteiktības pieaugums saistībā ar dažādiem ārējiem un iekšējiem riskiem ir izsaucis un var izsaukt arī turpmāk ilgtermiņa vērtspapīru likmju paaugstināšanos un vēlmi pēc papildu drošības uzkrājumu veidošanas atsevišķās eiro zonas valstīs.

Bažas rada tas, ka ekonomikas izaugsmes tempi mazinās, kamēr bezdarba līmenis, lai arī būtiski samazinājies pēdējos gados, eiro zonā kopumā joprojām saglabājas samērā augsts, virs 8%, un atsevišķās dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā, Grieķijā) – pat 10% un vairāk. Valstīm un ekonomikas politikas veicējiem ir daudz jāpaveic, lai šo resursu, šo valstī esošo potenciālu iedarbinātu.

Arī Latvijā ar pašreizējo 7% bezdarba līmeni, kas Latvijas vēsturei ir samērā zems bezdarba līmenis, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai spētu efektīvi izmantot visas pieejamās darbaspēka rezerves.

Eiro zonas inflācijas

Inflācijas rādītājos ir progress. Eiro zonas kopējā inflācija ir pie 2%. Bet, ja raugāmies uz pamatinflāciju jeb inflāciju, neskaitot enerģijas un pārtikas cenas, tā ir diezgan noturīga pie 1%.

Kopējās inflācijas tālāku izaugsmi pārsvarā veicināja privātā patēriņa kāpums, kas atspoguļo nodarbinātības un algas pieaugumu. Protams, pēdējos mēnešos galvenais faktors bija naftas cenu kāpums. Bet kopš oktobra naftas cenas ir samazinājušās, balstoties uz lielāku piedāvājuma apjomu.

Kas traucē inflācijai, arī pamatinflācijai, attīstīties dinamiskāk un sasniegt augstāku līmeni? Daudzu valstu parāda līmenis ir augsts. Īpaši tajās valstīs, kur izaugsme ir samērā zema salīdzinājumā ar vidējo, parāda līmenis ir ļoti augsts. Ja fiskālā politika kļūtu ekspansīvāka, tas atspoguļotos kāpjošās procentu likmēs, kas savukārt mazinātu pozitīvo efektu. Turpretī, ja īstenotu stingrāku politiku, kas veicinātu paša parāda samazināšanos, kas būtu visnotaļ pozitīvi šajos apstākļos, tas savukārt atkal vājinātu ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to iegūstam kompensējošos efektus, un, ja ir augsts parāda līmenis, stimulēt šādā veidā ekonomisko izaugsmi nav iespējams.

Par iespēju stimulēt ekonomiku grūtākos laikos ir jādomā ļoti laicīgi.

Valdības parāds un izaugsme

Ir tāda gudrība "Kal ragavas vasarā". Ja ekonomikas augšupejas fāzē tas netiek darīts, tad palīdzēt ekonomikai, kad tā sāk bremzēties, vairs nav iespējams. Cikli ļoti būtiski ietekmē ienākumus, un tāpat kā nedrīkst dzīvot tikai vienai dienai, tāpat savlaicīgi jādomā par rezervēm, ko ekonomikā varētu lietot.

Monetārā politika joprojām ir efektīvākais ekonomikas stimulēšanas instruments. Vakar bija diskusija Frankfurtē un, kā vakar preses konferencē paziņoja ECB prezidents Mario Dragi, ECB Padome nolēma saglabāt galvenās procentu likmes esošajā līmenī līdz 2019. gada vasaras izskaņai, atkārtojot iepriekš Rīgā nolemto.

Tāpat viņš apstiprināja, ka saskaņā ar iepriekš lemto Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros no 2019. gada janvāra neto iegādes tiks pārtrauktas.

Būtiski monetārās politikas notikumi 2019. gadā

Kā jau vakar akcentēja ECB prezidents, arī pēc neto aktīvu iegādes pārtraukšanas Eirosistēmas monetārā politika turpinās būt ievērojami ekspansīva. To nodrošinās PAPP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana.

Jaunais formulējums, kas pakārto reinvestīciju periodu brīdim, kad sāks pieaugt procentu likmes, rada elastību politikas lēmumu pieņemšanā atkarībā no tā, kā attīstīsies eiro zonas ekonomika, un, no otras puses, nodrošina arī to, ka saglabāsies monetārie stimuli un ekonomikas sistēmā tiks saglabāta  nepieciešamā likviditāte, lai izaugsmi turpinātu.

Latvijas IKP

Latvijai arī šie ir labi laiki. Latvijas ekonomika pagājušajā gadā auga krietni straujāk nekā citās eiro zonas dalībvalstīs.  Trešā ceturkšņa rezultāti bija negaidīti pozitīvi. Līdzīgi kā eiro zonā, to ietekmēja gan vienreizējie faktori, gan kopējā ekonomikas virzība, un arī Latvijā trešajā ceturksnī izaugsme bija ļoti strauja.

Galvenais virzošais spēks ir privātā patēriņa dinamika, kā arī investīcijas. Nākotnē šī tendence saglabāsies. Izaugsme būs strauja, bet nedaudz lēnāka, un riski, tāpat kā eiro zonā, paliek sabalansēti, bet nenoteiktības pieaugums nākotnes attīstības tendences nedaudz mazina.

Straujo izaugsmi 3. ceturksnī nodrošināja pakalpojumu nozares. Piemēram, ļoti strauji augt turpināja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, transportā tie vairāk bija vienreizēji faktori – apgrozījums ostās un dzelzceļā palielinājās Krievijas infrastruktūras remontu dēļ. Attīstība nekustamā īpašuma un finanšu pakalpojumu sektorā bija svārstīga, un  tā arī kādu laiku saglabāsies. Finanšu sektors piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, un daļas banku biznesa modeļu meklējumi atspoguļosies  izaugsmes radītājos. Vairāku nozaru – būvniecības, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības – attīstība ir bremzējusies.

Latvijas Bankas IKP prognozes

Latvijas Bankas prognoze par IKP pieaugumu 2018. gadā ir paaugstināta līdz 4.9% (pēc izlīdzinātajiem datiem; no 3.9% prognozes jūnijā; pēc neizlīdzinātajiem datiem – līdz 4.7% no 3.9% jūnijā). IKP pieauguma prognoze 2019. gadā ir palielināta līdz 3.5% (pēc izlīdzinātajiem datiem; no 3.0% jūnijā; pēc neizlīdzinātajiem datiem – līdz 3.6% no 3.0% jūnijā). Saskaņā ar mūsu redzējumu IKP pieaugums 2020. gadā būs 3.1% pēc izlīdzinātiem un 3.5% pēc neizlīdzinātiem datiem. Virzošie spēki joprojām saglabāsies privātais patēriņš, investīcijas un mazākā mērā eksports, kas jau tagad uzrāda būtisku bremzēšanos.

No piedāvājuma puses izaicinājums ilgtermiņā ir darbaspēka trūkums (uzņēmēju norādes, ka kvalificēts darbaspēks nav pietiekamā apmērā), kā arī zemas investīcijas. Tās attīstījušās pozitīvā gultnē, bet līmenis saglabājies nepietiekošs. Investoru vērtējumā par jebkuru valsti rīcībspējīga valdība ar skaidru redzējumu par to, kādi būs galvenie politikas virzieni, ir diezgan noteicošs faktors, līdz ar to ļoti ceram, ka valdības veidošanas process vainagosies ar valdību, kas skaidri definēs prioritātes nākamajiem gadiem un īstenos attiecīgu politiku.

Inflācija Latvijā

Inflācijas rādītājs atspoguļo noturīgu ienākumu konverģenci. Priecājamies par noturīgu algu kāpumu, bet ekonomikā tas nāk par labu tikai tad, ja ir samērots ar produktivitātes izaugsmi. Šajā brīdī produktivitāte nedaudz atpaliek. Pārkaršanas pazīmes, kas bija pirms krīzes, šajā attīstības posmā nav novērojamas. Ienākumu kāpums atspoguļo arī cikla augšupeju, līdz ar to gada inflācija pēdējā laikā turas ap 3%. Pamatinflācijas dinamika ir stabilāka, un saikne starp algu un izmaksu spiedienu un transformēšanos cenās ir vājinājusies. Tas ir raksturīgs visai eiro zonai un arī Latvijai. Viens no faktoriem, kas pēdējā laikā ir ietekmējis inflācijas rādītāju, ir naftas cenu dinamika.

Latvijas Bankas inflācijas prognozes

2018. gada inflācijas prognoze noteikta 2.6% līmenī (iepriekšējā prognoze 2.9%), 2019. gadā cenas augs par 2.9% (prognoze saglabāta nemainīga), atspoguļojot izmaksu spiedienu uz cenām, 2020. gadā – par 2.5%.

Tās ir tās pozitīvās ziņas. Ieskatīsimies, kādi izaicinājumi sagaida Latviju tuvākajā laikā, un šis jautājums ir aktuālāks nekā iepriekšējos gadus, ņemot vērā Latvijas iekšpolitiskos notikumus un sarežģīto nākamās koalīcijas un valdības izveides procesu.

 Latvijas izaicinājumi 2019. gadā

Ļoti akūts jautājums ir Latvijas iekļaušana vai neiekļaušana tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Šis jautājums kļūst arvien aktuālāks un ir saistīts ar nākamās valdības veidošanas procesu, jo laika, kas atlicis, lai Latvija paveiktu savus uzdevumus un izpildītu "Moneyval" rekomendācijas, kļūst arvien mazāk

Kāpēc par to tiek tik daudz runāts? Ja nokļūsti šajā "pelēkajā sarakstā", tas atspoguļosies Latvijas kredītreitingos – gan valsts, gan finanšu iestāžu reitingos, kas nozīmē augstāku naudas cenu aizņemoties. Tas strauji atspoguļosies arī uz citām cenām.

Tam sekas varētu būt:

  • Latvijas uzņēmējiem un tautsaimniecībai pieejamā finansējuma sadārdzināšanās;
  • kavējumi starptautisko maksājumu veikšanā, citu valstu bankām un kontroles institūcijām pievēršot pastiprinātu uzmanību maksājumiem no Latvijas, jo jebkurš darījumu partneris veltīs lielāku vērību darījumu izvērtēšanai, kas prasīs laiku un, kā zināms, laiks ir nauda. Tas tostarp negatīvi ietekmētu arī Latvijas uzņēmēju eksporta un importa operācijas;
  • kā arī investīciju vides pasliktināšanās.

Rezultātā arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu lēnāka.

Es domāju, ka Latvija pēdējos gados ir ļoti daudz darījusi šajā jomā – gan lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, gan lai veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos, lai būtu pieejami finanšu resursi par labu cenu. Iekļaušana "pelēkajā sarakstā" būtu solis atpakaļ, ko Latvija nav pelnījusi.

Valdībai un parlamentam šajā ziņā darāmā ir ļoti daudz. Tas, ko mēs sagaidām, ka valdība un parlaments, kad veidos nākamā gada budžetu, veltīs pietiekamu uzmanību gan likumdošanas sakārtošanai, gan nodrošinot nepieciešamos resursus Kontroles dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, stiprinot tiesībaizsardzības institūcijas, lai Latviju redzētu kā valsti, kurā uzņēmējdarbība ir droša, efektīva, inovatīva.

Visiem zināms, ka nākamo gadu sāksim ar pagaidu budžetu. Kavēšanās ar valdības izveidi nav ļāvusi laicīgi pieņemt 2019. gada budžetu, un šis process var ievilkties pat vairākus mēnešus nākamajā gadā.

Baltijas valstu budžeta deficīts

Budžeta politikas jomā visbūtiskākais ir domāt ilgtermiņa perspektīvā, nevis tikai vienu gadu uz priekšu. Kāpēc tas ir tik būtiski? Jo jebkuras valsts izaugsmē ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi – valsts vai privātais sektors - redz šo perspektīvu, kādas prioritātes, kā tās īstenot un ar kādiem resursiem. Attiecīgi jāplāno budžeta izdevumu politika, atvēlot finansējumu dažādiem ilgtermiņa mērķiem.

Īstermiņā jebkura valsts var aizņemties, bet šie resursi būs uz īsu laiku. Nevar palielināt pensijas, šo naudu vienkārši aizņemoties.

Otrs – katrā valstī resursu ir tik, cik to ir, un tā ir ļoti smaga politiskā izšķiršanās, kuras prioritātes nākamajam periodam atbalstīt. Svarīgi apzināties, ka, ja jūs maināt prioritātes vai plānojat palielināt izdevumus, tad ir divas iespējas – vai nu mazināt izdevumus citiem pasākumiem, vai arī rast papildu ienākumus. Protams, nedrīkst aizmirst, ka visās jomās jāstrādā efektīvi. Citas iespējas nav.

Kāpēc Latvijai tas ir būtiski? Mēs bieži sevi salīdzinām ar pārējām Baltijas valstīm, kaut vai tāpēc, ka ekonomiskā attīstība ir samērā līdzīga, esam sākuši šo ceļu no plānveida uz tirgus ekonomiku un joprojām ejam kopā.

Ja paraugāmies tabulā, tad redzams, ka Latvijai tikai vienu gadu ir bijis neliels budžeta pārpalikums. Lietuva un Igaunija izrādījās tālredzīgākas - laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam tikai divus gadus katrai ir bijis budžets ar deficītu. Tātad pie visādi citādi līdzīgiem ekonomiskiem apstākļiem Latvija šobrīd īsteno radikāli pretēju pieeju budžeta veidošanai kā abas pārējās Baltijas valstis. Tur ir tā gudrība – ja tu uzkrāj sliktiem laikiem, tad, kad tie pienāks, būs drošības spilvens un iespēja nodrošināt labāku attīstību. Es domāju, ka mēs negribam būt vājākais ķēdes posms. Tā politika, ko mēs pašlaik īstenojam, ir procikliska, bet jābūt otrādi – labajos laikos jāveido uzkrājumi, lai sliktajos laikos ir ko tērēt.

Tas tostarp ir būtiski, ņemot vērā, ka drīzumā beigsies ES fondu plānošanas periods un ir liela iespēja, ka finansējums pēc 2020. gada samazināsies. Tāpēc aktuāli ir izstrādāt tādu Nacionālo attīstības plānu, kas ļaus efektīvi un mērķtiecīgi novirzīt ES finansējumu Latvijas konkurētspējas stiprināšanai.

Latvijas Banka jau iepriekš ir uzsvērusi un turpinās atgādināt – Latvijas konkurētspējas atslēga ir cilvēki. Ieguldījumiem izglītībā un inovācijās ir būtiska loma tautsaimniecības modernizācijā un Latvijas uzņēmumu potenciāla stiprināšanā. Tas ir vienīgais veids, kā Latvijas otrajā simtgadē panākt Eiropas vadošo valstu attīstības līmeni un likt ilgtspējīgus pamatus valsts nākotnei.