en
Publicēts: 16.10.2020

martins kazaks celtspeja 2020

Varbūt tas jūs pārsteigs, bet manā prezentācijā nebūs skaitļu. Tie, protams, ir svarīgi, lai skaidrotu procesus un tendences, bet aiz cipariem nedrīkst pazaudēt dziļākas lietas.

Man nav absolūtu patiesību, ko jums šodien pateikt, es nudien neesmu pats gudrākais, kas it kā zina, kā ir pareizi. Šīs būs manas pārdomas, par to kā es un daudzi mani kolēģi redzam un veidojam Latvijas Bankas lomu Latvijas sabiedrībā. Iespējams, tas varētu būt vērtīgi arī jums.

Tas būs stāsts par sabiedrisko labumu.

SABIEDRISKAIS LABUMS

Katra organizācija sākas ar sabiedrības vajadzību un pastāv ar sabiedrības atļauju vai akceptu. Respektīvi, tā pastāv tikai tik ilgi, kamēr ir derīga sabiedrībai.

Šobrīd, kopā ar kolēģiem Latvijas Bankā veidojot un ieviešot jaunu stratēģiju un redzējumu par to, kādai būt Latvijas Bankai, mēs daudz runājam un diskutējam par sabiedrisko labumu. Tas ir arī stāsts par mūsu pārmaiņām.

Organizācijas atšķiras. Sliktās organizācijās cilvēki cīnās par sava departamenta labumu, labās – par organizācijas labumu. Bet izcilas organizācijas mēs nekļūdīgi atpazīstam pēc tā, ka tās rūpējas par visas sabiedrības labumu. Un es gribu, lai Latvijā ir vairāk izcilu organizāciju.  

SABIEDRĪBA AIZSTĀV SAVĒJOS

Izcila organizācija ir sabiedrības interešu aizstāvis. Ja sabiedrība jūt, ka esat tās interešu aizstāvis, tā (cerams) aizstāvēs arī jūs. Tas ir liels spēks. Sabiedrība sargā sevi, sargājot tos, kuri rūpējas par tās interesēm.

Centrālā banka valstī ne vienmēr ir ērts partneris. Tai ir dati, statistiska, prasmes un kompetence šos datus analizēt un redzēt tendences tālāk un dziļāk. Un tās uzdevums ir objektīvi analizēt, stāstīt un skaidrot. Tas ne vienmēr ir patīkami partneriem, jo mums var būt atšķirīgs viedoklis, kuru mēs neslēpjam.

NEATKARĪBA

Un te sākas nākamais stāsts. Stāsts par neatkarību. Neatkarība ļauj mums – Latvijas Bankai – runāt un tapt sadzirdētiem. Tapt respektētiem. Jo ir skaidrs, ka skatāmies pāri vēlēšanu cikliem un pāri draudiem par "mutes palaišanu" zaudēt darbu. Bet neatkarība nāk kopā ar atbildību un pienākumu. Pienākumu runāt kā par labām lietām, tā arī par sliktām. Centrālās bankas priekšrocība ir skatīties uz ekonomisko ciklu, nevis politisko ciklu.

Centrālā banka nedrīkst būt politiski angažēta. Tā ir nevis koalīcijas vai kādas konkrētas politiskas partijas, bet visas valsts banka. Tai ir jārunā ar visiem, jāuzklausa un jābūt aktīvam tautsaimniecības dalībniekam, vairojot sabiedrisko labumu visās tās darbības izpausmēs. Vai tā būtu monetārās politikas veidošana kopā ar kolēģiem eiro zonā, vai tā būtu Saeimas un valdības konsultēšana, vai maksājumu sistēmas nodrošināšana, vai ekonomiskās izglītotības veicināšana.

“NEREDZAMO” PAKALPOJUMU PARADOKSS

Ekonomistu valodā runājot, centrālā banka sabiedrībai sniedz pakalpojumus, kas ir public good jeb sabiedriskais labums. Nākamā lieta ir "neredzamo" pakalpojumu paradokss.

"Neredzamo" pakalpojumu esamību cilvēki ievēro tikai tad, kad tie nedarbojas. Labi sniegtu pakalpojumu sabiedrība pieņem kā pašu par sevi saprotamu, ka valsts (lai ko mēs reizēm teiktu), ir relatīvi droša, ar iespēju bērniem iet skolā, nokļūt pie ārsta, baudīt kultūru, dzīvot samērā labā vidē. Mums nav jākautrējas atzīt, ka Latvija ir izdevusies valsts. Mēs daudzas lietas darām labi un varam ar to lepoties.

Protams, vienmēr vajag tiekties uz vēl labāku un nospraust ticamas, bet augstas ambīcijas. Vienmēr var un vajag pastiepties augšup.

Arī monetārā politika nudien nav tā lieta, par kuru cilvēki katru dienu domātu un uztrauktos, kaut nu tā būtu laba un izdevusies. Kamēr Latvijas Bankas izveidotie zibmaksājumi darbojas, nevienam tas it kā nav svarīgi… bet iedomājieties situāciju, ja kaut kas "iesprūst"! Proti, tas ir izaicinājums stāstīt par to, kādēļ Latvijas Bankas lēmumi un rīcība ir svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo tie ietekmē visas sabiedrības ikdienu, ietekmē valstij pieejamos finanšu resursus, piemēram, tagad COVID-19 pandēmijas seku mazināšanā.

LĪDERĪBA KĀ PIENĀKUMS RUNĀT UN RĪKOTIES

Jūs esat sabiedrības līderi. Un līderiem ir pienākums redzēt, pienākums stāstīt, pienākums rīkoties. Jo augstāk kāp, jo tālāk redzi (cerams!) un tas ir tavs pienākums stāstīt pārējiem, ko tu redzi tālumā.

Jūs esat savu organizāciju līderi, un, iespējams, jums ir līdzīga atziņa – cilvēki zina, KĀ darīt, bet grib saprast, KĀDĒĻ darīt. Mūsu pienākums ir stāstīt KĀDĒĻ. Ja kolēģi sapratīs KĀDĒĻ, tad viņi paši izdomās KĀ. KĀDĒĻ ir svarīgāks par KĀ. KĀDĒĻ ir līderu pienākums.

IESPĒJA KĻŪDĪTIES

Ir vēl viena lieta, kuru gribu pieminēt, runājot par publiskā sektora spēju atrast risinājumus un veidot sabiedrisko labumu arī nestandarta gadījumos. Tā ir iespēja kļūdīties. Nevar radīt jaunus produktus un risinājumus, nekad nekļūdoties. Kļūda ir daļa no procesa. Kļūda vai, pareizāk sakot, negatīvs iznākums zinātnē ir labs iznākums. Jo esam sapratuši, kas nestrādā. Tātad varam atrast to, kas strādā.

Savukārt publiskajā sektorā un arī Latvijas Bankā diezgan populārs ir viedoklis, ka kļūdīties var tikai vienu reizi… Un, ja nedrīkst izdarīt kļūdas, tad ko dara kārtīgs sabiedriskā sektora darbinieks? Pareizi, raksta nolikumu! Jo nolikums ir indulgence kļūdām. Jo nolikuma būtība ir atrast vainīgo un parādīt, ka tā nebija mana atbildība. Rezultātā rūpīgi raksta papīrus, nevis mēģina izdarīt.

Protams, ir jānošķir kļūda no apzinātas ļaunprātības vai paviršības. Bet tas jau ir jautājums par atbildību un to, vai cilvēks saredz sava darba jēgu plašākā kontekstā. Savukārt inovāciju procesā ir jāmācās uzņemties saprātīgus riskus, radīt jaunu vērtību un netapt sodītam par neveiksmēm, kas radušās darot. Inovācijas bez kļūdām nevar notikt.

SADARBĪBA

Sadarbība ir eļļa starp idejām un rezultātu. Mēs esam gatavi paši rakt un darīt, bet apvienoties ar kaimiņu kopīgā projektā – nu, tas nav droši. Bet lielas lietas nevar izdarīt ar mazu spēku. Ir jāsaliek kopā spēki lielākām lietām. Nevar viens pats izanalizēt visu Latvijas tautsaimniecību, izveidot un iedzīvināt zibmaksājumus, nodrošināt skaidrās naudas apriti valstī, uzbūvēt šoseju vai tiltu.

Arī valstī kopumā sadarbība būs izšķirīgi svarīga šobrīd, kad ieplūdīs COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes risināšanai paredzētais finansējums. Sadarboties kopējam labumam, izdomāt lielas idejas un tās realizēt. Ja ambīcijas ir augstas, tad, lai to izdarītu, bez sadarbības nevar.

IESPĒJA DARĪT VAIRĀK

Tā kā esmu strādājis gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tad redzu vienu būtisku atšķirību publiskajā sektorā. Tā ir iespēja darīt ko vairāk. Ja uzņēmējs nedomā par sabiedrības interesēm, tad ilgtermiņā pelnīt nav iespējams un līdz ar to tālredzīgs uzņēmējs vienmēr ņems vērā arī sabiedrības intereses, bet viņa galvenā interese tomēr ir pelnīt. Valsts sektora uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus apstākļus, lai pelnīt varētu citi.

Un te mēs atgriežamies pie tā, ko jau esmu pieminējis, – pie sabiedriskā labuma. Cilvēkus motivē iespēja darīt ko vairāk, radīt labumu ne tikai sev, bet arī citiem. Tā ir daļa no cilvēka kā sociālas būtnes dabas. Sajūta, ka esam izdarījuši ko labu, lai šī zeme kļūtu mazliet labāka vieta dzīvošanai, strādāšanai, sapņu piepildīšanai, ir lieliska. Es domāju, ka jūs esat savā darbā ne reizi vien jutuši šo gandarījumu.

KĀ VEIDOJAM SABIEDRISKO LABUMU LATVIJAS BANKĀ?

Kā mēs veidojam sabiedrisko labumu Latvijas Bankā? Jā, mēs veidojam un īstenojam monetāro politiku, analizējam ekonomiku, konsultējam valdību un Saeimu, nodrošinām skaidrās naudas apgrozību Latvijā, vācam un analizējam statistiku, uzturam Kredītu reģistru, pārvaldām ārējās rezerves, nodrošinām maksājumu sistēmas efektīvu un drošu darbību un attīstību, glabājam Latvijas Republikas valdības naudas līdzekļus un veicam Valsts kases pārskaitījumus par velti, veicinām finanšu pratību sabiedrībā. Jā, papildus visam iepriekš minētajam un vēl daudzām citām lietām arī kaļam monētas…

Mēs to visu darām un darīsim. Bet kā mēs izvēlamies galvenos spēka pielikšanas punktus? To mēs darām caur sabiedriskā labuma prizmu. Proti, Latvijas Bankā esam identificējuši četras jomas, kur mēs redzam, ka varam dot sabiedrībai lielāko labumu, un tāpēc īpašu uzmanību pievērsīsim šīm jomām.

Pētniecība: lai Latvija kļūtu par bagātu valsti, ir nepieciešams pieņemt tālredzīgus lēmumus, kas balstās uz esošās situācijas analīzi. Tāpēc mēs spēcināsim pētniecības jomu.

Maksājumu sistēmas mugurkauls. Latvijas Banka ir pamatoti lepna, ka ar mūsu idejām un darbu Latvijā ir pieejami zibmaksājumi, kas ļauj naudu no vienas bankas sekunžu laikā pārskaitīt uz citu. Zibsaites, kas ļauj maksāt, zinot tikai tālruņa numuru. Mēs strādājam, lai izveidotu zibpieprasījumu produktu, kas palīdzēs biznesam un arī valsts un pašvaldību sektoram efektīvāk izmantot modernās maksājumu iespējas. No šādas perspektīvas skatīsimies arī uz digitālā eiro ieviešanu.

Finanšu pratība ir spēja pieņemt labus lēmumus ne tikai valsts, bet arī katra cilvēka līmenī. Sākot no datiem un makroekonomiskās analīzes, un valdības konsultēšanas līdz ekonomiskajai izglītotībai mūsu Zināšanu centrā un digitālajos kanālos. Ar lepnumu varu pieminēt lielu Latvijas Bankas projektu, kas tapis vairākus gadus un tuvākajā laikā būs pieejams mācību līdzeklis "Mana ekonomika" no 1. līdz 12. klasei kopā ar metodisko materiālu skolotājiem.

Horizontālas lietas: digitalizācija, mākslīgais intelekts, robotizācija, INOVĀCIJAS!

Latvijas Banka – jaudīgs sabiedriskā labumu sniedzējs

Šis ļauj mums tuvoties tam sapnim, ko ar kolēģiem esam definējuši:  Latvijas Banka – jaudīgs sabiedriskā labumu sniedzējs.