en
Publicēts: 02.10.2020

Mārtiņa Kazāka atklāšanas uzruna ekspertu diskusijai par ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un finanšu risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai (02.10.2020.)


Dāmas un kungi!

Risinot sarežģītus uzdevumus, ir labi ieklausīties zinātnieku viedoklī. Ne jau tāpēc, ka zinātnieki zina visu, bet gan tāpēc, ka par savu konkrēto tēmu viņi zina krietni vairāk nekā citi. Piemēram, par koronavīrusu. Lai gan no tā ir cietusi praktiski visa pasaule, valstīm, kuras paļāvās uz epidemiologu padomiem, ātri un apņēmīgi rīkojās, kopumā veicies labāk nekā tām, kuras kavējās, apšaubot vai pat noliedzot zinātni.

To pašu var teikt par klimata pārmaiņām, kas, visticamāk, būs mūsu mūža lielākais izaicinājums. Šajā ziņā mēs visi vēl jo vairāk esam vienā laivā. Lai gan koronavīruss nepazīst robežu, mēs varam apturēt ar vīrusu inficētos cilvēkus uz robežām. Taču CO2 nav iespējams apturēt uz robežām. Tāpēc, ja gribam veidot labu nākotni, mums ir jāieklausās zinātnieku teiktajā un attiecīgi jārīkojas.

Tātad, ko mums saka zinātnieki? Viņi saka, ka, ja turpināsim dzīvot kā līdz šim, jau šā gadsimta otrajā pusē dzīve uz mūsu planētas kļūs samērā nepanesama. Ārkārtēju laikapstākļu izraisītas katastrofas kļūs plašāk izplatītas un biežāk vērojamas, apdraudot mūsu dzīves un labklājību. Citiem vārdiem sakot, ar klimata pārmaiņām saistītie riski eksponenciāli palielināsies. Es pats varbūt gadsimta otro pusi īsti nepieredzēšu, bet mani bērni gan. Tāpēc, tāpat kā daudzi no jums, esmu personīgi ieinteresēts darīt visu iespējamo, lai šādu scenāriju novērstu.

Klimata zinātnieki saka, ka rīkoties vajadzēja jau tad, kad es vēl biju bērns. Mēs sākam tikai tagad, un tas nozīmē pamatīgākas pārmaiņas mūsu dzīves paradumos. Neņemot vērā Covid-19 īstermiņa ietekmi, cilvēka darbības radīto CO2 emisiju apjoms joprojām turpina palielināties. Nākotnē tas būs dramatiski jāsamazina. Oglekļietilpīgajām nozarēm būs ļoti būtiski jāsamazina oglekļa pēda, vai arī jādod ceļu mazoglekļa aktivitātēm. Tas nozīmēs radikālas pārmaiņas katra cilvēka dzīvē un dziļas strukturālas pārmaiņas ekonomikā. Salīdzinājumā ar šīm pārmaiņām nesenās koronavīrusa ieviestās korekcijas šķitīs relatīvi maznozīmīgas.

Nepieciešamība samazināt oglekļa pēdu ietekmēs visu. Tas ietekmēs to, kā un cik bieži mēs pārvietojamies, kur strādājam, ko mēs ēdam. Tas mainīs uzkrājumu un investīciju līdzsvaru pasaulē, radot izaicinājumus monetārajai politikai. Tas ietekmēs darba tirgu. Mainīsies industriju struktūra, būs nepieciešama pārkvalificēšanās tiem, kas zaudējuši darbu oglekļietilpīgās nozarēs. Nodrošināt, ka jaunradītās darbvietas ir vismaz tikpat produktīvas un labi apmaksātas kā zaudētās, nebūs vienkārši.

Kā mēs varam veicināt pāreju uz dzīvesveidu un ekonomiku ar mazāku oglekļa pēdu? Arī šeit ir vērts ieklausīties zinātnieku, šajā gadījumā – ekonomistu, teiktajā. Pasaules vadošie ekonomisti arvien vairāk atzīst, ka pareiza politika ietvertu gan zaļo investīciju veicināšanu, gan būtisku CO2 emisiju izraisīto negatīvo ārējo efektu cenas palielināšanu. Viens bez otra nestrādās. Paceļot oglekļa emisiju cenu, tiktu negatīvi ietekmēta tautsaimniecības izaugsme un kavēta atveseļošanās no Covid-19 šoka. Ar zaļo investīciju atbalstu vien neizdotos pietiekami samazināt oglekļietilpīgās darbības.

Turklāt ir svarīgi nodrošināt, lai pāreja uz zaļiem risinājumiem nepalielinātu nevienlīdzību. Ja augošie oglekļa emisiju nodokļi vairāk negatīvi ietekmēs maznodrošinātos, pāreja nebūs taisnīga. Vēl vairāk, tā būs politiski neiespējama.  Viens no risinājumiem varētu būt daļu no palielinātajiem oglekļa emisiju nodokļiem pārdalīt zemāka ienākumu līmeņa mājsaimniecību mērķtiecīgam atbalstam.

Šī ir globāla problēma. Un Eiropas Savienībai ir ambicioza vīzija – proti, līdz 2050. gadam izveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Lai šī vīzija nepārvērstos halucinācijā,  jāiegulda daudz darba un, kā jau parasti, sāls ir detaļās. Tā kā esmu bijis saistīts ar akadēmisko vidi, atļaušos piebilst, ka ir svarīgi vienoties arī par definīcijām. Šajā ziņā ES  ilgtspējīgu aktivitāšu taksonomijas izstrāde ir pirmais solis.

Attiecībā uz Latviju, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas zaļā kursa izpratne par to, kas ir zaļš, ir krietni plašāka nekā Latvijā ierasts. Eiropas zaļais kurss ir ilgtspēja, kas sevī iekļauj gan vidi (proti, ekoloģiju, dabu), gan sabiedrību (proti, demogrāfiju, nabadzību, veselību, izglītību), gan ekonomiku (tai skaitā digitalizāciju, enerģētiku, finanšu sektoru). Tā ir holistiska pieeja, kas ļauj Eiropai labāk sagatavoties un jau augstākā ražīguma līmenī ieiet nākotnē.

Kāpēc centrālās bankas apspriež klimata pārmaiņas? Kāpēc Latvijas Banka šodien uzņem Finanšu nozares asociācijas rīkoto pasākumu par ilgtspējīgām finansēm? Tāpēc, ka tas ietekmēs ne tikai Latvijas sabiedrību, kuras daļa mēs esam, ne tikai Latvijas ekonomiku, kuru mēs analizējam un atbalstām ar monetāro politiku un konsultācijām valdībai, bet tiešā veidā arī mūsu pamatdarbību un mērķus. Vienu jau minēju – tas ietekmēs darbības vidi monetārajai politikai. Kā mainīsies monetārās politikas, fiskālās un citu politiku saspēle ceļā uz klimatneitralitāti? Kā tas ietekmēs finanšu stabilitāti? Kā mainīsies aktīvu – piemēram, nekustamā īpašuma – vērtība? Kā mums pārvaldīt savu finanšu aktīvu portfeli, lai vienlaikus veicinātu pāreju uz zaļiem risinājumiem un saglabātu līdzsvaru starp risku un atdevi? Galu galā plīst ari zaļi burbuļi. Kādi jauni statistikas dati  būs nepieciešami? Un kā iestrādāt klimata jautājumus finanšu pratības programmās skolām un sabiedrībai kopumā?  Latvijas Bankā izstrādāsim mēs savu zaļo jeb ilgtspējas redzējumu jeb stratēģiju un definēsim savu lomu Latvijas ekonomikas ceļā uz zaļo ekonomiku.

Lai meklētu atbildes uz šādiem jautājumiem, centrālās bankas un finanšu regulatori  ir izveidojuši Network for Greening the Financial System, kurā piedalās arī  Latvijas Banka. Vides ilgtspējas jautājumi ir arī šogad Eirosistēmas sāktās monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr mēs visi esam vēl tikai ceļa sākumā. Ceru, ka kopā šodien mēs varēsim atrast dažas atbildes kaut vai tikai uz dažiem no jautājumiem.

Ar prieku šodien mācīšos no jums.

Novēlu mums lielisku un auglīgu konferenci!