Pieņemti grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībās, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu", īstenojot pasākumus, kas izriet no "Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim", kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumu Nr. 512.

Ar grozījumiem tiek ieviesti pasākumi vairākās jomās:

– noteikts, ka kapitālsabiedrība, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ņem vērā arī riskus, kuri identificēti sektorālajā risku novērtējumā;

– nodrošināta proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršana;

– ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas tendences, precizēti faktori, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība risku novērtēšanā;

– noteikts, ka, ja attiecībā uz darījumā iesaistīto personu ir noteikti finanšu ierobežojumi, kapitālsabiedrībām jārīkojas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma noteiktajā kārtībā.

Veikti grozījumi "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos", padarot skaidrāku un efektīvāku ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas un uzraudzības procesu. Ņemti vērā arī tirgus dalībnieku iesniegtie priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai un labas pārvaldības nodrošināšanai.

Paredzēts noteikt, ka kapitālsabiedrībām turpmāk tiks izsniegtas beztermiņa licences (pašlaik licences derīguma termiņš ir pieci gadi). Tāpat paredzēts atteikties no licenču izsniegšanas papīra dokumenta veidā, un turpmāk licence būs elektroniskā formā izsniegts dokuments.

Ņemot vērā kapitālsabiedrību ierosinājumus, paredzēta iespēja kapitālsabiedrībām papildus fiziskai ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas vietai veikt ārvalstu valūtu skaidrās naudas pārdošanu arī interneta vidē – ar kapitālsabiedrības tīmekļa vietnes starpniecību. Interneta vidē veikto darījumu izpildei paredzēti divi veidi – klientam pēc nopirktās ārvalstu valūtu skaidrās naudas ierodoties kapitālsabiedrības ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas vietā vai arī kapitālsabiedrībai nodrošinot pārdotās valūtas skaidrās naudas nosūtīšanu klientam uz pasta adresi. Veicot šādu darbību interneta vidē, komersantiem būs jāievēro arī noteiktās procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanas jomā.

Precizēta noteikumu norma attiecībā uz rīcību ar naudas zīmēm, kurām konstatētas viltojuma pazīmes. Pašlaik spēkā esošie noteikumi aizliedz pieņemt no klienta viltotas naudas zīmes, bet noteikumu grozījumos precizēts, ka, konstatējot naudas zīmes ar viltojuma pazīmēm, kapitālsabiedrībai jārīkojas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Proti, šādas naudas zīmes jāizņem no apgrozības un jānodod Latvijas Bankai, kas kopš 2016. gada pilda valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju.

Spēkā esošie noteikumi paredz pienākumu kapitālsabiedrībām noteiktos gadījumos iesniegt Latvijas Bankai ziņas par dalībniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, lai Latvijas Banka kā uzraugošā institūcija varētu pārliecināties par šo personu reputāciju. Ņemot vērā to, ka dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība kapitālsabiedrībā, ne vienmēr ir patiesie labuma guvēji, attiecīgās noteikumu normas papildinātas ar kapitālsabiedrību pienākumu nepieciešamo informāciju Latvijas Bankai iesniegt arī par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Normatīvo aktu grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

Uzziņai

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.