Zibmaksajumu statistika 2018 attels

Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra darbojas kopš 2017. gada 28. augusta. Zibmaksājumi ir kļuvuši par ikdienas maksājumu veidu, un banku klientiem starpbanku maksājumu veikšanai vairs nav jādomā par banku darbadienām un darba laikiem, jo zibmaksājumu iespējams veikt 365 dienas gadā – tas notiek zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.

Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka 2018. gadā Latvijā veikti 2.4 miljoni zibmaksājumu 494 milj. eiro apjomā.

Darbadienās visaugstākā zibmaksājumu veikšanas intensitāte ir dienas vidū, taču arī ārpus darba laika, t.sk. brīvdienās, lai arī mazākā skaitā, zibmaksājumi tiek veikti un ar caurmērā vienmērīgu intensitāti visu dienu un arī naktī. Tas liecina, cik ērta, noderīga un vajadzīga lietotājam ir zibmaksājumu pieejamība arī brīvdienās un svētkos.

Zibmaksājumu skaits strauji pieaudzis kopš 2018. gada oktobra, kad tos saviem klientiem sāka piedāvāt "Swedbank" AS. Pašlaik zibmaksājumi ir pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu. Zibmaksājumus veic Latvijas Banka, kā arī saviem klientiem piedāvā "Swedbank" AS, AS "Citadele banka" un AS "SEB banka". Tāpat zibmaksājumus var izmantot pārskaitījumiem uz virkni eiro zonas valstu banku (to sarakstu sk. https://www.ebaclearing.eu/services/instant-payments/participants/).

Baltijas valstis, īpaši Latvija, ir vadošās eiro zonā zibmaksājumu ieviešanā. Turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi jau tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot tikai mobilā tālruņa numuru, un nevajadzēs katram maksājumam ievadīt klienta konta IBAN numuru (International Bank Account Number; starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam). Latvijas Banka uztur Zibsaišu reģistru, kas nodrošina klientu kontu IBAN numuru un mobilā tālruņa numuru saišu glabāšanu. Zibsaišu reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa un var tikt izmantots gan zibmaksājumu, gan arī citu, t.sk. banku iekšējo maksājumu, ērtākai veikšanai.

Zibmaksājumu attīstība patērētājiem nozīmēs būtisku laika ietaupījumu un dažādas iespējas labāk rīkoties ar savu naudu, t.sk. nākotnē izmantot zibmaksājumus tirdzniecības vietās un interneta veikalos jeb e-komercijā. Inovatīvais finanšu pakalpojums arī veicinās finanšu sektora attīstību un šīs nozares uzņēmumu konkurētspēju.

Uzziņai

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un, lai to sasniegtu, Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. EKS sistēma tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

Turpinot esošās maksājumu infrastruktūras attīstību, EKS sistēmā 2017. gada augusta beigās tika ieviests zibmaksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.