Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar pašreizējo mēneša apjomu 60 mljrd. eiro turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.
Mūsu monetārās politikas pasākumi joprojām nodrošina ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, kas nepieciešami, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas rādītāju atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Informācija, kas pieejama kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes aprīļa beigās, apstiprina, ka bijusi vērojama spēcīgāka eiro zonas tautsaimniecības izaugsme, un paredzams, ka tās pieauguma temps būs straujāks, nekā iepriekš gaidīts. Mēs uzskatām, ka ar izaugsmes perspektīvu saistītie riski pašlaik kopumā ir līdzsvaroti.
Vienlaikus tautsaimniecības izaugsmei vēl jāatspoguļojas spēcīgākā inflācijas dinamikā. Pagaidām pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi. Tāpēc arī turpmāk nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošas monetārās politikas ieviešanas pakāpi, lai pastiprinātu pamatā esošās inflācijas spiedienu un veicinātu kopējās inflācijas kāpumu vidējā termiņā. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansiālie nosacījumi neatbildīs turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, mēs esam gatavi palielināt mūsu aktīvu iegādes programmas apjomu un/vai ilgumu.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. eiro zonas reālais IKP 2017. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.6% (2016. gada pēdējā ceturksnī – par 0.5%). Saņemtie dati, galvenokārt apsekojumu rezultāti, joprojām liecina par spēcīgu vispārēju izaugsmi nākamajā periodā. Mūsu monetārās politikas pasākumi veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanās procesu, un tiem arī turpmāk vajadzētu pozitīvi ietekmēt iekšzemes pieprasījumu. Īpaši ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās joprojām veicina ieguldījumu atjaunošanos. Nodarbinātības pieaugums, ko arī stimulējušas iepriekšējās darba tirgus reformas, nodrošina atbalstu reāli rīcībā esošo ienākumu un privātā patēriņa kāpumam. Turklāt globālā atveseļošanās arvien vairāk veicina eiro zonas tirdzniecību un eksportu. Tomēr tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas labvēlīgu attīstību joprojām kavē lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps, īpaši preču tirgos, kā arī vairākos sektoros joprojām nepieciešamās bilances korekcijas, neraugoties uz situācijas uzlabošanos.
Šāds novērtējums pamatā atspoguļots arī eirosistēmas speciālistu 2017. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai, kas sagatavotas maija beigās un ir atkarīgas no mūsu monetārās politikas pasākumu pilnīgas īstenošanas. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2017. gadā būs 1.9%, 2018. gadā – 1.8% un 2019. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2017. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm aplēšu periodā reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta un paaugstināta.
Tiek uzskatīts, ka eiro zonas izaugsmes perspektīvas riski kopumā ir līdzsvaroti. No vienas puses, pašreizējais pozitīvais cikliskais izaugsmes temps palielina iespēju, ka tautsaimniecības augšupeja būs straujāka, nekā gaidīts. No otras puses, joprojām pastāv galvenokārt ar globāliem faktoriem saistīti lejupvērsti riski.
Saskaņā ar eirostat ātro aplēsi eiro zonas SPCI gada inflācija maijā bija 1.4% (aprīlī un martā attiecīgi 1.9% un 1.5%). Kā bija gaidāms, nesenās inflācijas svārstības galvenokārt noteica enerģijas cenas un īslaicīgs pakalpojumu cenu kāpums Lieldienu periodā. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos, visticamāk, saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī. Vienlaikus pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi un vēl neliecina par pārliecinošu pieauguma tendenci, jo neizmantotie resursi arvien kavē iekšzemes darba samaksas un cenu veidošanos. Gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs tikai pakāpeniski – to veicinās mūsu īstenotie monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās.
eirosistēmas speciālistu 2017. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs eiro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2017. gadā būs 1.5%, 2018. gadā – 1.3% un 2019. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2017. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva ir koriģēta un pazemināta, galvenokārt atspoguļojot zemākas naftas cenas.
Runājot par monetāro analīzi, turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps 2017. gada aprīlī bija 4.9%; martā – 5.3%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps 2017. gada aprīlī bija 9.2% (martā – 9.1%).
Turpinās kopš 2014. gada sākuma novērotais privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2017. gada aprīlī palielinājās līdz 2.4% (iepriekšējā mēnesī – 2.3%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps aprīlī saglabājās stabils (2.4%). Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tādējādi – kredītu plūsmas eiro zonā.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu produktivitātes kāpumu un potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu eiro zonas tautsaimniecības noturību.