en

Latvijas Banka Rīgas astoņsimtgades godināšanā piedalījās ar nacionālu jubilejas monētu programmu, kas ietver katram Rīgas gadsimtam veltītu sudraba 10 latu monētu. Tas ir projekts gan ar izzinošu, gan augstu māksliniecisko vērtību.

Rīgas 800 gadu jubilejas monētas

Sīkāku informāciju skat. Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas - Nacionālās monētu programmas - Rīgas 800 gadu jubilejas monētas

Vēl viena Rīgas jubilejai veltīta Latvijas Bankas aktivitāte četru gadu garumā bija senās naudas kalšanas akcija "Rīgas laiks monētās", kuras ietvaros katru gadu tika kaltas Latvijas teritorijā dažādos laikos apgrozībā bijušas metāla naudas zīmes. Četros gados - četru laiku, dažādu valdnieku monētas, kuru atveidus varā gluži tai pašā tehnikā kā senajā Rīgā kala Mārtiņš Mikāns no Mikāna zeltkaļa darbnīcas.

Mārtiņš Mikāns

Akcijas aizsākums bija 1998. gadā, Dziesmu un deju svētku laikā, kad Latvijas Banka ar Rīgas pašvaldības struktūru atbalstu Doma laukumā ierīkoja informācijas stendu "Kalēja namiņš". Tajā ikvienam garāmgājējam bija iespēja uzzināt par minēto monētu programmu, saņemt informatīvus materiālus un kā suvenīru arī Mikāna zeltkaļa darbnīcas "Kalvis" zeltkaļa uz vietas kaltu 16. gs. Rīgā apgrozībā bijušas monētas - zelta guldeņa - atveidu. Tolaik Rīgu apmeklēja cilvēki no visas Latvijas, un viņu interese par monētu programmu un kalšanas procesu bija ļoti liela - suvenīrmonētas vien saņēma vairāk nekā seši tūkstoši interesentu.

Pēc gada daudzviet bija iespēja tikt pie sava laimes vērdiņa - šo Rīgas brīvpilsētas (1565. g.) naudiņu lielu kultūras pasākumu ietvaros kala Rīgā, Cēsīs, Zosēnos, bet ikgadējā Brīvdabas muzeja gadatirgū kalšanu vēroja cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

Monētu kalšana Brīvdabas muzejā

Brīvdabas muzejā 2000. gada vasarā kalta Kārļa XI laika dukāta atveidus. Akcijā kaltās monētas varēja saņemt katrs garāmgājējs, un ik kalšanas dienu kalējs Mārtiņš cilāja veseri apmēram pustūkstoti reižu. Rindā stāvētājiem bija interesants pats dzīvais naudas kalšanas process, kā arī iespēja iegūt "siltu" monētu. Turklāt "Kalēja namiņā" bija apskatāmas arī programmas "Rīgai - 800" monētas, saņemami informatīvi materiāli, tostarp akcijai veltīts buklets, un atbildes uz jautājumiem par naudu un tās tapšanu no Latvijas Bankas speciālistiem.

Sagaidot Rīgas astoņsimtgades kulminācijas svētkus, 2001. gada vasarā Rīgā pasākuma "Rīgas laiks monētās" noslēgumā četrās dienās kala visas četras akcijas monētas - katru dienu citu. Tapa zelta guldeņa, Rīgas brīvpilsētas vērdiņa, Rīgas dukāta un četrkapeiku livonēza atveidi. Šie darinājumi atspoguļo četras Rīgas vēstures lappuses, jo naudas vēsture vienlaikus ir arī pilsētu un valstu vēsture.

***

Zelta guldenis
Kalts 1528. g. Rīgā
(oriģināls glabājas Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā (Krievija)).
Zelts, 3.52 g, diametrs 24.0 mm

Monētas priekšpuse (averss)
Virs Voltera fon Pletenberga ģerboņa Jaunava Marija ar bērnu labajā, zizli - kreisajā rokā. Gar monētas malu starp divām joslām leģenda: WOLT [er]-VA-P[letenberg]-BAR-M[agistri]-LIV[oniae] (Voters fon Pletenbergs, Livonijas ordeņa mestrs).

Monētas aizmugure (reverss)
Vidū Rīgas pilsētas lielais ģerbonis: vārti ar diviem torņiem un lauvas galvu vārtos, virs tiem sakrustotas divas atslēgas un krusts virs tām. Apkārt starp divām punktu joslām leģenda: MONE[ta]-NOVA-RIGEN[sis]-1528 (Rīgas jaunā monēta).

Rīgas brīvpilsētas vērdiņš
Kalts 1565. gadā Rīgā
(oriģināls glabājas Latvijas Vēstures muzejā).
Sudrabs, 2,69 g, diametrs 22.0 mm

Monētas priekšpuse (averss)
Rīgas pilsētas lielais ģerbonis - pilsētas vārti ar lauvas galvu tajos, torņos - karogi, virs tiem pilsētas mazais ģerbonis. Apkārt gar monētas malu starp divām punktu joslām leģenda: CIVITA-TIS-RIGEN[sis] (Rīgas pilsēta).

Monētas aizmugure (reverss)
Rīgas pilsētas mazais ģerbonis - sakrustotas atslēgas, virs tām krusts, sānos cipari 6 un 5 (1565). Apkārt gar monētas malu starp divām punktu joslām leģenda: MONETA NOVA ARGENTE (jauna sudraba monēta).


Rīgas dukāts
Kalts 1681. g. Rīgā Kārļa XI valdīšanas laikā
(oriģināls glabājas Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā (Kreivija)).
Zelts, 3.45 g, diametrs 24.0 mm

Monētas priekšpuse (averss)
Vidū bruņās tērptā Kārļa XI krūšutēls profilā no labās puses, apkārt gar monētas malu leģenda: CAROLUS XI D[ei] G[ratia] REX SUE [ciae] (Kārlis XI, Zviedrijas valdnieks no Dieva žēlastības).

Monētas aizmugure (reverss)
Vidū Rīgas pilsētas lielais ģerbonis - vārtos lauva ar Zviedrijas varas simbolu - kroni - galvā; virs vārtiem Rīgas pilsētas mazais ģerbonis: sakrustotas atslēgas un krusts, virs tā Zviedrijas varas simbols - kronis. Sānos 16-81. Gar malu starp divām punktu joslām leģenda: * MON[eta] NOVA AUREA - meistarzīme (heraldiskajā vairogā JS) - CIVITAT [is] RIGENSIS (Rīgas pilsētas jaunā zelta monēta).


Četrkapeiku livonēzs

Kalts 1757. g. Maskavas monētu kaltuvē ķeizarienes Elizabetes valdīšanas laikā
(oriģināls glabājas Latvijas Vēstures muzejā).
Sudrabs, 1.12 g, diametrs 16.5 mm

Monētas priekšpuse (averss)
divgalvainais Krievijas ērglis ar kroni, apkārt gar monētas malu leģenda * MONETA *

Monētas aizmugure (reverss)
Savienoti stilizēti vairogi ar Rīgas (labajā pusē) un Tallinas (agrāk Rēvele; kreisajā pusē) pilsētas ģerboņiem, apkārt gar monētas malu leģenda *LIVOESTHONICA 1757 * 4 *