2007. gada 12. jūlijs

Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetāro politiku valstī. Galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, gada inflācija, kam maijā bija visai straujš kritums, jūnijā "nokavēto" iedzinusi. (Attēls) Augstāku inflāciju jūnijā galvenokārt noteica neapstrādātās pārtikas cenu kāpums, kas neizpaudās mēnesi iepriekš. Sadārdzinājās arī transporta pakalpojumi - vērojām krasu autostāvvietu cenu lēcienu: par 54% mēneša laikā. Inflācijas rādītājs, ko ņem vērā, nosakot valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem - gada vidējā inflācija - Latvijā jūnijā bijusi 7.3%, un pēdējo divu mēnešu attīstība kopumā ļauj secināt, ka nav vērojami jauni negatīvi cenu kāpuma faktori un ka ir konsekventi jāīsteno pretinflācijas pasākumu kopums. Inflācijas līkne pēdējos divos mēnešos rāda, ka būtu pāragri pārmēru sapriecāties par labākiem datiem vienā mēnesī vai nolaist rokas pēc atpakaļlēciena nākamajā, jo inflācijas un tekošā konta deficīta samazinājums nav panākams pāris mēnešu laikā. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka sāk stabilizēties pamatinflācija - rādītājs, kas atkarīgs no iekšzemes pieprasījuma. Pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē iezīmējušies vairāki faktori, kas ļauj turpmākajos periodos sagaidīt mazāku iekšzemes pieprasījuma izraisītu spiedienu uz cenām, iedarbības pārneses rezultātā vispirms atstājot ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, kurai tuvinoties ilgtermiņā uzturamam līmenim, saruktu arī inflācijas rādītājs.

Kopējo ekonomisko aktivitāti valstī (Attēls) joprojām raksturo strauja attīstība: šī gada 1. ceturkšņa dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu liecina, ka jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas Latvijā ekonomiskā izaugsme ir pārsniegusi 11%. Tādējādi Latvija uzrāda vienu no straujākās izaugsmes periodiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē. Tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni iezīmējies neliels tempa samazinājums (no 13.1% līdz 11.2%), un arī turpmākajos mēnešos līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieauguma bremzēšanos izaugsme valsts tautsaimniecībā, varētu nebūt tik strauja.

Rūpnieciskajā sektorā izaugsme joprojām ir lēna, un aprīlī bija vērojams pat saražotās produkcijas apjoma kritums. Tā, neapšaubāmi, nav laba ziņa, jo veiksmīga ražošanas attīstība ir svarīgs priekšnosacījums eksporta attīstībai. Kā pozitīvāka ziņa ir jāuztver pieauguma mazināšanās sektoros, kuros attīstību līdz šim noteica iekšzemes pieprasījums, piemēram, tirdzniecībā. Turklāt pēdējo mēnešu laikā ir sākusies stabilizācija nekustamo īpašumu tirgū, kur saistībā ar piedāvājuma kāpumu un ažiotāžas radītā pieprasījuma mazināšanos ir novērojams cenu kritums. Tas liecina, ka valdības pretinflācijas plāna pasākumu ietekmē iekšzemes pieprasījuma pieaugums sācis mazināties.

Protams, iekšzemes kopprodukta kāpums ir galvenais ekonomiskās politikas mērķis jebkurā valstī, un Latvijas Banka arvien iestājusies par valsts tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņā. Lai tā notiku, svarīgs priekšnoteikums ir gan ārējās, gan iekšējās nesabalansētības mazināšanās jeb, citiem vārdiem, importa pārsvara pār eksportu un augstas inflācijas mazināšanās. To savukārt var panākt, ja izaugsme no pašreizējā līmeņa, kas ir virs 11%, nostabilizētos 7-8% robežās, kas ir optimāls ekonomikas augšupejas temps.

Iekšzemes pieprasījuma mazināšanās nākamajos periodos, domājams, izsauks arī importa kāpuma bremzēšanos. Straujās izaugsmes iespaidā līdz šim importa pieaugums saglabājies straujš - šī gada 1. ceturksnī ap 30%, eksporta kāpumam sasniedzot 23.6%. Tādēļ tekošā konta deficīts šī gada pirmajā ceturksnī vēl būtiski nesamazinājās, taču mēnešu griezumā no gada sākuma eksporta temps kāpis, bet importa - mazāk strauji, turklāt maijā trešdaļu importa pieauguma deva mehānismi un iekārtas. (Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju eksports palielinājās par 27.2%, bet imports - par 21.1%.) Tas kopumā nozīmē, ka līdz šim augstais importa pārsvars pār eksportu šajā periodā mazinājies. Tieši efektīvi eksporta veicināšanas pasākumi ļaus cerēt uz būtisku eksporta kāpumu nākotnē, bet līdz tam tekošā konta deficīta mazināšanos galvenokārt noteiks importa bremzēšanās.

Būtiska loma iekšzemes pieprasījuma mazināšanā turpmāk būs arī banku īstenotajai kreditēšanas politikai. (Attēls) Arī šajā jomā - blakus jau minētajai stabilizācijai nekustamo īpašumu tirgū - var runāt par tendenču pārmaiņām. Aprīlī kreditēšanas pieaugums vēl saglabājās iepriekšējā augstajā līmenī, bet jau maijā izsniegto kredītu gada pieaugums nokritās līdz 56.6% - zemākajam rādītājam kopš 2005. gada augusta. Jūnijā tendence turpinājusies, gada pieaugumam samazinoties līdz 56.2% - galvenokārt uz hipotekāro kredītu rēķina, vienlaikus pieaugot uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, kas ir ļoti nepieciešams tautsaimniecībai. Jāpiebilst, ka jūnijā nekustamā īpašuma kreditēšanas pieaugums bijis zemākais kopš 2006. gada pavasara, gada pieaugumam samazinoties par 4.5 procenta punktiem līdz 80.3%. Acīmredzot arī banku sektors apzinās tos riskus, ko rada strauja un brīžiem neprognozējama attīstība, un bankas jo rūpīgi vērtē aizņēmēju finansiālo stāvokli un kredītrisku. Sagaidāms, ka turpmākajos šī gada mēnešos kreditēšanas attīstība kļūs vēl izsvērtāka un attīstības temps - vēl mērenāks. Šāds pieņēmums saistīts gan ar to, ka risku vadības jautājumi nonāk banku darbības priekšplānā, gan ar to, ka stājas spēkā pārāk straujo kreditēšanu ierobežojoša politika. Tā kā tas veicinās makroekonomisko risku mazināšanos, šādu attīstības scenāriju vērtējam pozitīvi.

Runājot par fiskālo politiku, ir prieks, ka valdība ir uzklausījusi ekonomikas ekspertu vairākkārt pausto mudinājumu - straujas attīstības un augstas inflācijas apstākļos netērēt vairāk par nopelnīto, tas ir, neradīt budžeta deficītu. Turklāt valdības vadītājs paudis apņemšanos jau šo gadu beigt ar budžeta pārpalikumu. Centrālā banka šādu valdības nostāju pilnībā atbalsta. Tāpēc ceram, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums - maija beigās tie bija 275 miljoni latu - tiks novirzīts budžeta deficīta segšanai.

Arī nākamajos gados likumā par valsts budžetu jāparedz saimniekošana bez deficīta vai ar pārpalikumu, lai ārvalstu investori, finanšu tirgi, reitinga aģentūru speciālisti skaidri un nepārprotami redzētu valsts izpratni par pārāk straujas izaugsmes riskiem un gatavību tos vadīt - citiem vārdiem, par makroekonomiskas nesabalansētības risku mērķtiecīgu, pakāpenisku mazināšanu.

Apkopojot iepriekšminēto, jāsecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī vēl saglabājušās līdzšinējās attīstības tendences - strauja ekonomikas izaugsme bija novērojama līdztekus ar augstu inflācijas līmeni un tekošā konta deficītu. Tomēr vairākas pazīmes atsevišķās tautsaimniecības nozarēs - nekustamā īpašuma tirgū, finanšu sektorā, tirdzniecībā - gada vidū liecina, ka nākamajos periodos varētu sagaidīt Latvijas ekonomikas izaugsmes pakāpenisku piebremzēšanos. To sekmēs arī valdības pieņemtais pretinflācijas jeb ekonomikas stabilizācijas plāns. Līdz ar to pastāv pamatotas cerības, ka ekonomiskā izaugsme jau tuvākajā laikā pietuvināsies līmenim, kas palīdzēs mazināt gan valsts ārējo nesabalansētību, kas izpaužas kā tekošā konta deficīts, gan iekšējo nesabalansētību jeb inflācijas līmeni valstī.

Latvijas Bankas padome, lemjot par turpmāko monetāro politiku, ņēma vērā minētos argumentus, kā arī faktu, ka valdības pretinflācijas plānā iestrādātie stabilizācijas pasākumi ir tikko sākuši darboties un ir nepieciešams laiks, lai to loma makroekonomiskās stabilizācijas nodrošināšanā tiktu pilnībā novērtēta. Tādējādi Latvijas Bankas padome šodien sēdē nolēma nemainīt ne Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, ne obligāto rezervju normu.


Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF  formātā.