Tiekos ar Jums dienu pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdes Tallinā, kurā tika izvērtēta eiro zonas tautsaimniecības attīstība un publiskotas jaunākās iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes. Daudzi no Jums zina, ka reizi gadā ECB Padomei ir izbraukuma sēde, šogad tā notika Igaunijā, bet nākamgad jūnijā Eiropas monetārās politikas lēmējus uzņemsim šeit, Rīgā, Latvijas Bankā.

Sākumā par eiro zonas tautsaimniecības tendencēm.

Vērojama veselīga eiro zonas ekonomikas izaugsme, reālajam IKP 1. ceturksnī pieaugot par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 1.9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 

PK-090617-1

Gada sākumā izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kā arī ārējās vides uzlabošanās, kas atspoguļojās eksporta kāpumā. Privāto patēriņu stimulēja nodarbinātības kāpums. Uzņēmēju un patērētāju konfidences līmenis turpināja uzlaboties, kas ļauj cerēt uz turpmāku izaugsmi. Tai pašā laikā uzlabojumi darba tirgū vēl nav bijuši pietiekami, lai ekonomikas izaugsme rezultātā dotu spēcīgāku algu kāpumu. Turklāt mājsaimniecību rīcībā esošo reālo ienākumu kāpumu bremzēja enerģijas cenu pieaugums.

Līdz ar algu izaugsmes kavēšanos un vājāku pieprasījumu cenu spiediens un eiro zonas pamatinflācija saglabājās zemi

PK-090617-2

Eiro zonas IKP izaugsmes prognoze tika pārskatīta uz augšu,ņemot vērā šādus faktorus:

-        pozitīvas tendences pasaules ekonomikā kopumā,

-        pieaugošu ārējo pieprasījumu,

-        atbalstošus finanšu nosacījumus,

turklāt ekonomikas izaugsme nostiprinās arvien plašākā valstu lokā.

Jāatzīmē, ka globālās tirdzniecības plūsmas  atkopjas labi, importa pieprasījumam kāpjot gan no attīstīto, gan no attīstības valstu puses.

Saskaņā ar jūnija prognozēm vidējā inflācija eiro zonā šogad būs 1.5%, bet 2018. gadā – 1.3%. Gaidāms, ka straujāku inflācijas kāpumu iegrožos energoresursu cenu stabilizēšanās, kā arī vājāks iekšzemes pieprasījums par iepriekš gaidīto.

Runājot par monetārās politikas lēmumiem, ECB Padome 8. jūnija sanāksmē nolēma nemainīt eiro procentu likmes.

Tika mainīta nākotnes perspektīvas norāde, tajā vairs neietverot piebildi par galveno eiro procentu likmju samazināšanu.

Tajā pašā laikā Eirosistēma turpina īstenot īpaši stimulējošu monetāro politiku, lai veicinātu ekonomikas attīstību un panāktu inflāciju, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. Galvenās eiro procentu likmes joprojām saglabājas rekordzemos līmeņos,  un tiek turpinātas aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 miljardi eiro.

Pievēršos Latvijas tautsaimniecībai.

Straujāka eiro zonas izaugsme ir palīdzējusi arī mūsu ekonomikai un eksportētājiem.

PK-090617-3

2016. gada beigās un 2017. gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies, 2017. gada 1. ceturksnī IKP kāpumam sasniedzot 4%, kas ir pēdējo gadu straujākais pieauguma temps. Paātrinājumu noteica labāka situācija apstrādes rūpniecībā, enerģētikā un – kopš 2017. gada sākuma – arī būvniecībā, tirdzniecībā un transportā.

PK-090617-4

Tomēr jāņem vērā, ka pieauguma tempa kāpumu nosaka arī zemā iepriekšējā gada bāze un vairāki vienreizēji faktori, kuru ietekme nākamajos ceturkšņos nebūs tik izteikta.

Virkne faktoru ļauj prognozēt, ka arī turpmāk izaugsme saglabāsies noturīga. Ārējā ekonomiskā vide pakāpeniski uzlabojas, par ko liecina gan ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas dati, gan ekonomikas dalībnieku noskaņojuma rādītāji. Arī Latvijas apstrādes rūpniecības un ārējās tirdzniecības dati norāda uz ārējā pieprasījuma nostiprināšanos.

Papildus tam lēnām turpina atkopties kreditēšana un darba tirgū vērojamas tālākas uzlabošanās pazīmes – mazinās bezdarbs, algu kāpums saglabājas noturīgs, šā gada sākumā tam pat nedaudz pieaugot.

Eiropas struktūrfondu apgūšana līdz šim ir kavējusies, tomēr šī gada laikā paredzama tāsaktivizēšanās, kas pozitīvi ietekmētu būvniecību un ar to saistītās nozares, kā arī kopējo investīciju aktivitāti. 

PK-090617-5

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Latvijas Bankas padome ir paaugstinājusi IKP prognozi 2017. gadam. Saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem IKP 2017. gadā varētu augt par 3.3% (iepriekšējā prognoze – 3%). Savukārt 2018. gadā IKP varētu augt līdzīgā tempā – par 3.4%. 

PK-090617-6

Situācija globālajos naftas un pārtikas tirgos stabilizējās, tomēr lielāka ekonomiskā aktivitāte un tādējādi arī atalgojuma kāpums liek mums paaugstināt inflācijas prognozi šim gadam no 2.7% uz 2.9%.

Visbeidzot, pievēršoties diskusijai par nodokļu sistēmas nākotni, gribu atgādināt, kāpēc februāra beigās nācām klajā ar "Nodokļu stratēģiju 20/20":

    •     kā galveno mērķi izvirzījām Latvijas uzņēmumu konkurētspējas, ekonomikas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanu, vienlaikus nodrošinot pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu;
    •     rosinājām samazināt darbaspēka nodokļu slogu, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20% apmērā esošo 23% vietā;
    •     aicinājām vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļa likmes 20% līmenī (esošo 10-15% vietā) un
    •     reformēt esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, padarot to vienkāršu un caurskatāmu, ieviešot 0% likmi reinvestētai peļņai un 20% izmaksātajām dividendēm.

PK-090617-7

Līdz ar to nodokļu likmes visiem ienākumu veidiem tiktu izlīdzinātas 20% līmenī. Un mūsu piedāvājums paredzēja, ka līdz 2020. gadam nodokļu sistēma, likmes nemainītos, ko atspoguļo nosaukums "Nodokļu stratēģija 20/20". Viegli administrējama, viegli saprotama.

Nodokļu likmju samazinājuma negatīvo efektu valsts budžeta ieņēmumiem kompensētu straujāka tautsaimniecības izaugsme. Nākamajā gadā 3.4% kopprodukta pieaugumam, ko nupat minēju, nāktu klāt 0.6%, un rezultātā 2017. gada IKP pieaugums, varētu būt 4%.

Nodokļu reforma tika papildināta ar sociālā bloka priekšlikumiem, tā plānojot papildu izdevumus un samazinot budžeta potenciālos ieņēmumus, kas palielina budžeta deficītu.

Mūsuprāt, papildinātajās nodokļu pamatnostādnēs minētie sociālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumi ir atbalstāmi, bet mūsu nostāja bijusi: tos var īstenot tikai tad, kad nodokļu stratēģija ir devusi pirmos augļus. Nauda vispirms jānopelna. Tad, kad nauda ir nopelnīta, to var izmantot, lai mazinātu samilzušo nevienlīdzības problēmu.

Turklāt nedrīkst būt tā, ka nodokļu reformas rezultātā pieaug budžeta deficīts un valsts parāds.

Patlaban nodokļu reforma diemžēl ir nopietni apdraudēta, jo daudzas labi aizsāktās lietas ir aizvietotas ar neziņu. Un katru dienu – jauni priekšlikumi.

Diemžēl nodokļu reforma ir kļuvusi par nesakārtotā veselības sistēmas finansējuma ķīlnieci!

Tiek piedāvāts visus konkurētspēju paaugstinošos elementus nolīdzināt līdz ar zemi, paaugstinot sociālās apdrošināšanas iemaksas (SAI) vai pievienotās vērtības nodokli (PVN)! Tas automātiski samazinās uzņēmumumu konkurētspēju un sākotnēji reformā labi iecerēto padarīs maznozīmīgu.

Līdz šim izskanējušās idejas konceptuāli neatrisinātu veselības nozares finansējuma problēmu. Tāpēc Latvijas Bankas recepte ir skaidra un nepārprotama – veselības finansējumā jāpāriet uz pastāvīgu, ilgtermiņa finansējumu: valsts obligātās apdrošināšanas modeli jeb vienā vārdā – polisi.

Ideja par 20 eiro maksājuma ieviešanu nav Latvijas Bankas priekšlikums. Latvijas Bankas priekšlikums bija ieviest 25 eiro maksājumu mēnesī, bet tikai tad, kad veselības aprūpes sistēma ir sakārtota.  

PK-090617-8

Šāds modelis nodrošinātu:

  •        veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielinājumu,
  •        kas būtu saistīts ar efektivitātes uzlabojumiem.

Finansējuma palielinājums būtu veicams tad, kad būtu izdarīti pieci mājas darbi:

  •        skaidri noteikti, izcenoti tarifi veselības aprūpes sistēmā;
  •        skaidri definēts Latvijas Republikas iedzīvotājiem pieejamais bāzes pakalpojumu grozs (Latvijas valsts šobrīd ir vienīgā Eiropā, kur ir noteikts t.s. negatīvais grozs, kur noteikts tas, kas iedzīvotājiem nepienākas, un nav skaidrības, kas pienākas. Nesakārtotā sistēmā šobrīd būtu pilnīgi nepieņemami uzlikt iedzīvotājiem papildus maksu – 20 eiro!);
  •        beidzot uzbūvēta kvalitatīva e-veselības sistēma;
  •        uz Nacionālā Veslības dienesta bāzes izveidota valsts veselības apdrošināšanas aģentūra.
  •        Tikai tad, kad veikti šādi priekšdarbi, var noteikt 25 eiro maksājumu mēnesī.

Turklāt, nevis visiem, kā tiek stāstīts, bet tikai strādājošajiem, atbrīvojot no jebkāda maksājuma bērnus, jauniešus, studentus un pensionārus. Šiem cilvēkiem polisi nopirktu valsts, nodrošinot daudz lielāku solidaritāti nekā pašlaik. Tagad iedzīvotāji, kas ir turīgāki, apiet rindas. Darbaspējīgajiem maksājot par šo polisi – ja viņi visus pieejamos pakalpojumus neizmantotu – šī nauda aizietu pakalpojumu sniegšanai bērniem, pensionāriem. Mūsuprāt, tā būtu daudz solidārāka sistēma, nekā ir šodien.

Neskaidrību šajā situācijā, kad māsiņas, cits medicīniskais personāls brauc prom un virkne operāciju zāļu var tikt slēgtas, rada lūk kas. Latvijas valdība šobrīd nav gatava cīnīties pat par 380 miljoniem eiro, ko dotu manis minētā obligātā veselības apdrošināšana un kas atrisinātu virkni problēmu. Faktiski tā ir puse no veselībai trūkstošā finansējuma, un tas jau nākamajā gadā finansējums būtu pieejams.

Tā vietā tiek izskatīts neveiksmīgāks un konkurētspēju kropļojošs priekšlikums par sociālo iemaksu un pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu. Tas gan sadārdzinātu dzīvi mazturīgajiem, gan padarītu vēl grūtāku mazo biznesu – sadārdzinot uzņēmējiem pakalpojumu un preču cenas.  

 

Preses konferences ieraksts