en
Izveidots 14.12.2012
Dzejniekam Aleksandram Čakam veltītā Latvijas monēta, kas tika pieteikta starptautiskajam monētu konkursam Coin of the Year, ieguvusi vienu no galvenajām balvām. "Miglā asaro logs" (mākslinieki Ilmārs Blumbergs, Ligita Franckeviča) uzvarēja nominācijā "Gada mākslinieciskākā monēta". Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 3. februārī Pasaules naudas izstādē Berlīnē.

Pasaulē vadošā numismātikas literatūras izdevēja Krause Publication rīkotais konkurss notika jau trīsdesmito gadu. Starptautiska žūrija, kurā pārstāvēti dažādu valstu mākslinieki, vēsturnieki, kolekcionāri, kaltuvju un banku eksperti vērtēja vairākus simtus no teju visām pasaules valstīm konkursam iesniegto monētu un izvirzīja 99 no tām desmit dažādām nominācijām. Nominēto monētu vidū bez "Miglā asaro logs" bija arī Latvijas monētas "Hanzas pilsētas. Rīga", "Akmens monēta" un īpašais vienlatnieks "Alus kauss". Nākamajā vērtēšanas kārtā tika noskaidrotas uzvarētājas – tostarp arī I. Blumberga veltījums A. Čakam. Šobrīd notiek vērtēšanas pēdējā kārtā, kad žūrija no nomināciju uzvarētājām izraugās galvenās balvas ieguvēju – Pasaules gada monētu. Turēsim īkšķus!

Latvijas monētas arī iepriekš bija uzvarējušas šai konkursā – 2001. gadā par novatoriskāko monētu atzina monētu "Millennium" ("Pogu") (mākslinieki G. Cīlītis, J. Strupulis), 2004. gadā monēta "Liktenis" (mākslinieki J. Petraškēvičs, L. Franckeviča) ieguva Mākslinieciskākās monētas titulu, "Brīvības cīņas" (mākslinieki I. Grundulis un L. Franckeviča) bija 2008. gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta, bet zvaigžņu stundu piedzīvojām 2010. gadā, kad T. Zaļkalna veidotā "Latvijas monēta" kļuva ne tikai par Gada zelta monētu, bet arī par Pasaules gada monētu.

Vairāk par šī gada konkursu "Coin of the Year"

 http://www.numismaster.com/ta/numis/Article.jsp?ad=article&ArticleId=26169

Vairāk par Latvijas monētu balvām

Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau vairāk nekā 80 jubilejas un piemiņas monētu, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.

2008. gada februārī, sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma monētu pasaules "Oskara balvu" - izdevniecības Krause Publications balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta "Poga" šīs izdevniecības konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003. gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" – par gada mākslinieciskāko monētu. Lielākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca 2010. gadā – pēc T. Zaļkalna 1922. gada ieceres un veidojuma 2008. gadā kaltā "Latvijas monēta" izdevniecības Krause Publications konkursā atzīta par Pasaules gada monētu un arī par Gada labāko zelta monētu.

2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.

Bimetāla monēta ar zilo niobiju – "Laika monēta" saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā.

"Barons Minhauzens" 2006. gadā izstādē Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā gada izcilākā monēta, 2008. gadā 2. balvu nominācijā par labāko veltījumu arhitektūrai saņēma monēta "Sigulda," savukārt 2012. gadā monētu "Rīgas Doms" atzina par gada labāko arhitektūrai veltīto monētu.

Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs" par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" uzvarētāju 2007. gadā tika atzīta "Ciparu monēta" un 2008. gadā – "Dzīvības monēta". 2009. gadā "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu. "Ūdens monēta" uzvarēja 2010. gadā nominācijā "Unikāls idejas risinājums".

2011.gadā turpat galvenās balvas savās nominācijās ieguva visas trīs Latvijas pieteiktās monētas. Nominācijā "Unikāls idejas risinājums" uzvarēja "Laika monēta III", nominācijā "Oriģināla tehnoloģija" – "Dzintara monēta", un nominācijā "Monētu klasika" – monēta "Hercogs Jēkabs".

2012. gadā monēta "Miglā asaro logs" uzvarēja nominācijā "Unikāls idejiskais risinājums", monēta "Rīgas Doms" – nominācijā "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums", bet otrās vietas diplomus saņēma monētas "Akmens monēta" un "Rundāles pils" attiecīgi nominācijās "Oriģināla tehnoloģija" un "Monētu klasika".

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004. gadā "Laika monēta" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2005. gadā "Barons Minhauzens" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2006. gadā "Ciparu monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2007. gadā "Laika monēta II" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2008. gadā "Laimes monēta" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2009. gadā "Ūdens monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2010. gadā – "Dzintara monēta" (A. Bikše)", 2011. gadā – "Miglā asaro logs" (I. Blumbergs).

Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas" , aptaujā "Latvijas gada monēta 2008" – Arvīdam Priedītem par monētu "Dziesmu svētki", aptaujā "Latvijas gada monēta 2009" – Ilmāram Blumbergam par "Ūdens monētu" un aptaujā "Latvijas gada monēta 2010" – Aigaram Bikšem par "Dzintara monētu".