en
Izveidots 05.03.2012

2011. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 170.9 milj. latu jeb 1.2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan 4. ceturksnī bija tekošā konta pārpalikums (46.2 milj. latu), tomēr gada kopējo bilanci būtiski ietekmēja atsevišķi lieli 3. ceturksnī veikti investīciju preču iepirkumi, kas nozīmīgi palielināja preču importu. Tekošā konta deficītu palielinošs faktors bija arī veiksmīgāka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu darbība.

4_cet_2011_www

2011. gada 4. ceturksnī preču un pakalpojumu kopējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo bija 82.0 milj. latu. Samazinājās preču ārējās tirdzniecības deficīts, jo preču importa apjoms saruka straujāk nekā mazinājās preču eksporta vērtības pieaugums. Pakalpojumu tirdzniecības bilances pozitīvais devums 4. ceturksnī pieauga, pakalpojumu eksportam turpinot palielināties, bet importam sarūkot (viskrasākais bija pārvadājumu un saņemto braucienu pakalpojumu samazinājums). Tomēr pakalpojumu tirdzniecības bilances pozitīvais saldo pilnībā nekompensēja preču tirdzniecības bilances negatīvo saldo.

2011. gadā kopumā preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts bija 474.9 milj. latu jeb 3.4% no prognozētā IKP. Preču eksports palielinājās par 25.7%, bet preču imports – par 30.5%, savukārt pakalpojumu tirdzniecībā eksports pieauga straujāk (kāpums – 14.4%) nekā imports (11.0%). Pakalpojumu eksporta pieaugumu veicināja pārvadājumu sektora pozitīvā dinamika, vairāk nekā par trešdaļu augot dzelzceļa un autotransporta sniegto pakalpojumu vērtībai, kā arī braucienu pakalpojumu, finanšu pakalpojumu un informācijas un datorpakalpojumu eksporta palielināšanās.

Ienākumu kontā deficīts vērojams jau kopš 2010. gada 2. pusgada, un arī 2011. gadā kopumā šā konta saldo bija negatīvs (132.9 milj. latu jeb 0.9% no prognozētā IKP); to galvenokārt noteica ārvalstu investoru ieguldījumu ienākumu pieaugums.

2011. gadā kārtējo pārvedumu konta pārpalikums bija 437.0 milj. latu jeb 3.1% no prognozētā IKP. Kārtējo pārvedumu kontā nozīmīga bija Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde, īpaši no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņemtie līdzekļi (195.8 milj. latu) un Eiropas Sociālā fonda līdzekļi (91.2 milj. latu).

Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde 2011. gadā nozīmīgi ietekmēja arī kapitāla konta pozitīvo saldo, tam sasniedzot 301.2 milj. latu jeb 2.1% no prognozētā IKP. Līdzekļu aizplūdi finanšu kontā 2011. gadā galvenokārt noteica banku parādsaistību samazināšanās un aktīvu pieaugums, savukārt to ieplūdi – ārvalstu tiešās investīcijas. Investoru uzticības pieaugumu apliecina šo investīciju nozīmīgs kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (783.0 milj. latu; gandrīz četras reizes). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mainījās ārvalstu tiešo investīciju struktūra. Nozīmīgi palielinājās investīcijas tirdzniecībā un transporta un sakaru nozarē, savukārt apjoma ziņā vislielākā šo investīciju ieplūde bija finanšu starpniecībā un operācijās ar nekustamo īpašumu un citos komercpakalpojumos.

2012. gadā kopumā varētu saglabāties neliels tekošā konta deficīts. Pēc veiksmīgā 2011. gada galvenokārt ārējā pieprasījuma mazināšanās dēļ eksportētājiem jārod jauni risinājumi, lai saglabātu un palielinātu tirgus daļas ārvalstīs. Preču importa pieaugumu 2012. gadā var veicināt gan ar Eiropas Savienības projektiem saistītu līdzekļu ieplūde kapitāla kontā, gan privātā kapitāla ieplūde saistībā ar investīciju projektu īstenošanu, turklāt šie kapitālieguldījumi veicinās ražošanas un eksporta kāpumu.


Latvijas maksājumu bilance  

Preses paziņojums