Ņemot vērā to, ka iekšzemes pieprasījumam saglabājas lejupvērsta ietekme uz inflāciju un ka iezīmējusies virkne citu faktoru ar prognozējamu lejupvērstu ietekmi uz inflāciju, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

Pēdējos mēnešos jau redzama inflācijas pierimšanas tendence, un tikai vairāku nodokļu likmju kāpums neļāva cenām samazināties vēl straujāk – šī gada inflāciju par trešdaļu noteikusi nodokļu paaugstināšana. Pasaules energoresursu un pārtikas cenām stabilizējoties un pieņemot, ka valdība turpmāk necels nevienu nodokli, nākamgad prognozējams jūtams inflācijas samazinājums. Iekšzemes pieprasījums pieaug lēni un nerada risku cena kāpumam, turklāt pieaug varbūtība, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad kļūs lēnāka, globālās parādu krīzes dēļ mazinoties pieprasījumam ārējos tirgos.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

 

Spēkā no

% gadā

Latvijas Bankas refinansēšanas likme

24.03.2010.

3.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 5 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

7.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

15.0

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot vairāk nekā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

30.0

Banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.25

Banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.375

 

Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Kredītu reģistra noteikumos", kas stāsies spēkā ar 25.11.2011. (atsevišķi punkti ar 01.02.2012.). Grozījumi veikti, lai precizētu ziņu ievadīšanas un labošanas kārtību, ja Kredītu reģistra dalībnieks zaudē dalībnieka statusu, kā arī ziņu izsniegšanas kārtību no Kredītu reģistra.

Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas informācijas sistēma, kas nodrošina ziņu par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu vākšanu, centralizētu uzkrāšanu un glabāšanu ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt informāciju Kredītu reģistra dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un pašiem aizņēmējiem (fiziskajām un juridiskajām personām).

Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Dalības kārtībā Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā" un "Dalības kārtībā sistēmā TARGET2-Latvija", kas stājas spēkā ar 21.11.2011.

Grozījumi veikti, lai Latvijas Bankas uzturētajās maksājumu sistēmās SAMS un TARGET2-Latvija iekļautu procedūras, kas nodrošinātu Latvijas Bankas un sistēmu dalībnieku rīcību gadījumos, kad Eiropas Savienība (ES) ievieš administratīvus vai ierobežojošus pasākumus (piemēram, ES sankcijas pret kādu trešo valsti). Papildus tam grozījumi TARGET2-Latvija nodrošinās Latvijas Bankai iespēju atteikt, apturēt vai izbeigt dalībnieka dalību, kā arī ierobežot vai izbeigt dalībnieka piekļuvi dienas kredītam, ja tiek uzskatīts, ka saskaņā ar piesardzības principu dalībnieks rada riskus, t.i., uz tiem apsvērumiem, kuri tiek ņemti vērā saskaņā ar piesardzības principu, apturot iestādes dalību Eirosistēmas monetārajās operācijās.

Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (SAMS) darbojas kā visas latu maksājumu sistēmas centrs, nodrošinot liela apjoma starpbanku maksājumu savstarpējos norēķinus un Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus, kā arī veic citu maksājumu sistēmu gala norēķinus. SAMS ir Latvijas Bankas reālā laika bruto norēķinu sistēma, kas nodrošina starpbanku norēķinu veikšanu latos reālajā laikā.

Eiro maksājumu sistēma TARGET (saīsinājums no Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System) ir reālā laika maksājumu sistēma, ko Eiropas Monetārās savienības ietilpstošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku (Eirosistēma) izmanto, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu eiro maksājumu sistēmas raitu darbību. ES bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Latvijas Banka ar TARGET2-Latvija saviem dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru eiro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot dalībnieku eiro noguldījumus Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumos", kas stājas spēkā ar 01.01.2012.

Grozījumi veikti, lai nodrošinātu atbilsmi jaunajai Eiropas Centrālās bankas regulai Nr. 883/2011, kas nosaka jaunus naudas tirgus fonda identifikācijas kritērijus un koriģē monetāro finanšu iestāžu definīciju. Saskaņā ar grozījumiem elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija, ir iekļaujamas monetāro finanšu iestāžu kategorijā.

"Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi" nosaka kārtību, kādā monetārās finanšu iestādes sagatavo un iesniedz mēneša bilances pārskatu.