Ņemot vērā to, ka iekšzemes pieprasījumam saglabājas lejupvērsta ietekme uz inflāciju un ka iezīmējusies virkne citu faktoru ar prognozējamu lejupvērstu ietekmi uz inflāciju, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

Pēdējos mēnešos jau redzama inflācijas pierimšanas tendence, un tikai vairāku nodokļu likmju kāpums neļāva cenām samazināties vēl straujāk – šī gada inflāciju par trešdaļu noteikusi nodokļu paaugstināšana. Pasaules energoresursu un pārtikas cenām stabilizējoties un pieņemot, ka valdība turpmāk necels nevienu nodokli, nākamgad prognozējams jūtams inflācijas samazinājums. Iekšzemes pieprasījums pieaug lēni un nerada risku cena kāpumam, turklāt pieaug varbūtība, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad kļūs lēnāka, globālās parādu krīzes dēļ mazinoties pieprasījumam ārējos tirgos.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.


Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

 

Spēkā no

% gadā

Latvijas Bankas refinansēšanas likme

24.03.2010.

3.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 5 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

7.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

15.0

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot vairāk nekā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

30.0

Banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.25

Banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.375

 

Latvijas Bankas padome apstiprināja "Sistēmas noteikumus dalībai EKS" jaunā redakcijā. Noteikumu jaunā redakcija stāsies spēkā ar 21.11.2011.

Galvenās pārmaiņas "Sistēmas noteikumos dalībai EKS" saistītas ar Elektroniskās klīringa sistēmas dalībnieku loka paplašināšanu, ieviešot netiešo dalību sistēmā. Tādējādi sistēmā varēs piedalīties ne tikai bankas un Valsts Kase, bet arī netiešie dalībnieki – tādi kā pasta komersants un krājaizdevu sabiedrība. Tāpat  veiktas pārmaiņas EKS klīringa eiro funkcionalitātē, dodot iespēju sistēmas dalībniekiem veikt norēķinus maksājumiem arī lielākiem par 50 tūkstošiem eiro ar nosacījumu, ka šiem lielajiem maksājumiem EKS dalībnieks ir nodrošinājis attiecīgo summu savā kontā. Palielināts arī klīringa norēķinu ciklu skaits - no 3 uz 4 klīringa cikliem  dienā eiro maksājumiem -, kas ļaus EKS sistēmas dalībniekiem piedāvāt saviem klientiem ātrākus un efektīvākus pakalpojumus un mazinās sistēmas darbības riskus.

EKS ir Latvijas Bankas maksājumu sistēma, ar kuras palīdzību bankas un citi sistēmas dalībnieki veic maksājumus latos un eiro klientu vārdā – tā ir infrastruktūra jeb ceļš, pa kur notiek maksājumi starp bankām. No 2008. gada 1. janvāra Latvijas komercbankas, izmantojot Latvijas Bankas EKS, var veikt ātrus un efektīvus norēķinus klientu iekšzemes  maksājumiem eiro un no 2010. gada 9. novembra – klientu maksājumiem Eiropā (SEPA telpā).