en
Izveidots 02.09.2011

2011. gada 2. ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 31.8 milj. latu jeb 0.9% no prognozētā IKP – tuvu iepriekšējā ceturkšņa rādītājam[1].

2_cet_2011_www

Preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās, jo imports absolūtā izteiksmē pieauga vairāk nekā eksports. Preču importa pārsvars pār eksportu galvenokārt palielinājās jūnijā, atsevišķiem uzņēmumiem veicot kapitālpreču iepirkumu. Pakalpojumu eksports sasniedza vēsturiski augstāko līmeni, un pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo pieauga līdz 235.7 milj. latu. Pakalpojumu eksporta kāpumu būtiski ietekmēja nerezidentiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu vērtības pieaugums, un palielinājās arī braucienu (sezonālu faktoru dēļ), finanšu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.

Ienākumu konta negatīvā saldo pieaugumu līdz 85.9 milj. latu galvenokārt noteica dividenžu izmaksa, ko uzņēmumi bieži veic gada 2. ceturksnī pēc gada pārskatu apkopošanas.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo palielinājās līdz 140.4 milj. latu. No ES fondiem saņemto subsīdiju un citu ES fondu līdzekļu apjomam būtiski nemainoties, kārtējo pārvedumu konta saldo uzlabošanos noteica citu privāto pārvedumu pieaugums.

Finanšu konta negatīvais saldo 2. ceturksnī būtiski saruka (līdz 7.7 milj. latu). Uzlabojoties Latvijas starptautiskajam kredītreitingam, Latvijas valdība pirmo reizi kopš 2008. gada 1. ceturkšņa spēja aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū, emitējot parāda vērtspapīrus 500 milj. ASV dolāru vērtībā. Savukārt kopējā ārējā parāda pieaugumu mazināja kredītiestāžu īstermiņa un ilgtermiņa saistību kritums.

Neto ārvalstu tiešās investīcijas 2. ceturksnī pieauga par 186.1 milj. latu (līdzīgi kā iepriekšējā periodā). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījās ieplūdušo neto ārvalstu tiešo investīciju struktūra, palielinoties pašu kapitālā ieguldītajai daļai. 2. ceturksnī lielākās neto ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes bija finanšu starpniecībā (galvenokārt reinvestētās peļņas veidā), darbībās ar nekustamo īpašumu, tirdzniecībā (galvenokārt cita kapitāla veidā kā saistības pret tiešo investoru) un apstrādes rūpniecībā (galvenokārt investīcijas pašu kapitālā).

Ārējās ekonomiskās vides riski pastiprinājušies un liecina par iespējamu ārējā pieprasījuma samazinājumu nākamajos ceturkšņos, kas apgrūtinās eksportu. Savukārt pieejamā informācija par lieliem infrastruktūras projektiem liecina, ka vidējā termiņā gaidāms stabils būvmateriālu un satiksmes līdzekļu importa apjoms (šie projekti bieži saistīti ar Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi periodā līdz 2015. gadam). Tomēr nevar apgalvot, ka paredzamā ārējās tirdzniecības apstākļu pasliktināšanās nozīmīgi mainīs tekošā konta saldo dinamiku, jo prognozējams, ka globālie apstākļi tekošo kontu ietekmēs arī pretējā virzienā. Lēnāka globālās tautsaimniecības attīstība var kavēt patēriņa pieaugumu iekšzemē un tādējādi ierobežot gan patēriņa preču importu, gan ārvalstu investoru uzņēmumu peļņas iespējas Latvijā, tādējādi nepalielinot ienākumu konta negatīvo saldo.



[1] Sākot ar 2010. gada 1. ceturksni, dati precizēti.


Latvijas maksājumu bilance   (28.50 Kb)

Preses paziņojums   (199.91 Kb)