2011. gada 1. ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums palielinājās līdz 52.7 milj. latu jeb 1.7% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzlabojās gan preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance, gan ienākumu bilance.

1_cet_2011

Preču un pakalpojumu tirdzniecības negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, jo eksports sezonālu faktoru dēļ saruka nedaudz mazāk nekā imports. Preču un pakalpojumu eksporta un importa gada pieauguma temps bija līdzīgs, nedaudz pārsniedzot 30%. Pozitīvas pārmaiņas bija vērojamas pakalpojumu eksportā –auga sniegto pārvadājumu pakalpojumu (īpaši dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu) vērtība.

Ienākumu konta saldo arī 2011. gada 1. ceturksnī bija negatīvs (0.5% no prognozētā IKP), un to noteica ārvalstu investoru uzņēmumu Latvijā gūtā peļņa, kā arī dažādu tautsaimniecības sektoru procentu maksājumi par aizņēmumiem, taču negatīvais saldo bija daudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tas palielinājās sakarā ar dividenžu izmaksāšanu.

Kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo samazinājās (nedaudz pārsniedzot 3% no prognozētā IKP), jo palielinājās Latvijas iemaksas ES budžetā, kā arī saruka privātpersonu saņemtie pārvedumi. Tomēr būtiski pieauga no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņemtās subsīdijas.

Finanšu un kapitāla konta saldo 1. ceturksnī bija negatīvs (50.0 milj. latu jeb 1.6% no prognozētā IKP). Salīdzinājumā ar 2010. gadā vērotajām visai nozīmīgajām Kohēzijas fonda līdzekļu ieplūdēm 1. ceturksnī šo līdzekļu ieplūde Latvijā bija niecīga, taču to pieprasījumi gada laikā varētu tikt iesniegti. Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde pieauga par 184.3 milj. latu. Lai gan ārvalstu investoriem joprojām ir liela interese par finanšu sektoru un darbībām ar nekustamo īpašumu, ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde palielinājās arī vairākās citās nozarēs, t.sk. energoresursu apgādē, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Valdībai neuzņemoties papildu ārējās saistības un kredītiestādēm samazinot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa saistības, salīdzinājumā ar 2010. gada 4. ceturksni saruka Latvijas bruto ārējais parāds.

Atsevišķu Latvijas tirdzniecības partnervalstu pašreizējās ekonomiskās grūtības (piemēram, iekšzemes kopprodukta sarukums Dānijā divus ceturkšņus pēc kārtas, ar Baltkrievijas tālāko ekonomikas politiku saistītās neskaidrības) varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Tomēr gaidāms, ka Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu (piemēram, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas) straujā ekonomiskā izaugsme un daļēji arī izdevīgās eksporta cenu pārmaiņas svarīgās preču grupās 2011. gadā nodrošinās Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības bilances saglabāšanos tuvu sabalansētam stāvoklim. Tekošā konta pārpalikuma samazinājumu gadā kopumā galvenokārt noteiks ienākumu konta pārmaiņas. Lai gan politiskās aktualitātes Latvijā, iespējams, varētu apgrūtināt savlaicīgu nākamā gada budžeta apstiprināšanu un īslaicīgi atturēt investorus no investīciju lēmumu pieņemšanas, tomēr atsevišķu starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējuma uzlabošanās un joprojām izdevīgais cenu līmenis rosinās ārvalstu investoru intereses pieaugumu par investīciju iespējām Latvijā.



 

Latvijas maksājumu bilance  (28.00 Kb)   

Preses paziņojums  (207.89 Kb)