en
Izveidots 12.05.2011

Ņemot vērā pakāpenisku tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī to, ka pašreizējie inflācijas riska faktori nav saistīti ar pieprasījuma kāpumu un ka pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

Jaunākie Latvijas ekonomiskie rādītāji arī pašlaik apstiprina pakāpenisku, bet lēnu tautsaimniecības atkopšanos.

Inflācijas pieaugumu gada sākumā nosaka piedāvājuma puses faktori – globālo naftas un pārtikas cenu kāpums, kā arī administratīvie lēmumi – nodokļu paaugstināšana. Pieprasījuma puse joprojām darbojas kā inflāciju ierobežojošs faktors: algu un patēriņa attīstība ir pavisam mērena, nedaudz samazinās, bet saglabājas augsts bezdarbs un joprojām samazinās banku kreditēšana. Tādējādi pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā nav nozīmīgi, un, apstājoties energoresursu un pārtikas cenu pieaugumam ārējos tirgos, prognozējama inflācijas samazināšanās un stabilizēšanās jau zemākā līmenī – pie nosacījuma, ja vēl netiks palielināti nodokļi.

Vairāk – Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegtajā ziņojumā Latvijas Bankas interneta lapas jaunumos.

 

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

 

Spēkā no

% gadā

Latvijas Bankas refinansēšanas likme

24.03.2010.

3.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 5 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

7.5

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

15.0

Latvijas Bankas aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot vairāk nekā 10 darba dienas iepriekšējās 30 dienās

09.12.2008.

30.0

Banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.25

Banku noguldījumu iespējas uz 7 dienām Latvijas Bankā procentu likme

24.11.2010.

0.375

 

Latvijas Bankas padome apstiprināja grozījumus "Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumos", maksu par rezervju prasību neizpildi nosakot atbilstoši Eiropas Centrālās bankas regulējumam – 2.5 procentu punktus virs aizdevumu iespējas uz nakti likmēm un atkārtotas neizpildes gadījumā 5 procentu punktus virs šīs likmes. Tāpat atbilstoši Eiropas Centrālās bankas regulējumam noteikts, ka par atkārtotu rezervju prasību neizpildi tiks uzskatīta rezervju prasību neizpilde vairāk nekā divas reizes jebkurā 12 mēnešu periodā.
Rezervju prasības nozīmē to, ka kredītiestādēm noteikta daļa no piesaistītajiem noguldījumiem jāglabā Latvijas Bankā. Rezervju prasības kā monetārās politikas instruments nodrošina lielāku naudas pieprasījuma stabilitāti un veicina tirgus operāciju efektivitāti, novēršot pārmērīgas starpbanku procentu likmju svārstības ikdienā.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ņemot vērā, ka šā gada 11. maijā stājas spēkā likuma "Par grāmatvedību" grozījumi, kas nosaka kārtību, kādā bankas izsniegts konta izraksts var tikt uzskatīts par attaisnojuma dokumentu, kā arī Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums nosaka, kāda informācija sniedzama maksājumu pakalpojuma izmantotājam saistībā ar darbībām maksājumu kontā, Latvijas Bankas padome atzina par spēku zaudējušiem "Bankas konta izrakstu sagatavošanas noteikumus". Noteikumi bija izstrādāti 1998. gadā ar mērķi veicināt pāreju no maksājumu informācijas apmaiņas papīra dokumentu veidā uz maksājumu informācijas apmaiņu Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmās elektroniskā veidā.
Noteikumi zaudēs spēku 2011. gada 13. maijā.

Ņemot vērā, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā nosaka, ka termins "kredītiestāde" vairs neietvers elektroniskās naudas iestādes un turpmāk prasības elektroniskās naudas iestādes darbībai noteiks Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Latvijas Bankas padome apstiprināja jaunā redakcijā ""Kredītiestāžu maksājumu statistikas pārskata" sagatavošanas noteikumus" un apstiprināja grozījumus "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumos", veicot dokumentos virkni redakcionālu pārmaiņu.
Abi dokumenti stāsies spēkā 2011. gada 20. maijā.

Latvijas Bankas padome veica grozījumus "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos", kuros ietvertas arī jaunas prasības ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas kapitālsabiedrībām.
Ņemot vērā, ka fizisko personu datu izpaušana ir nopietns pārkāpums, un to, ka fizisko personu datu apstrādes mērķis ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, Latvijas Bankas licencēšanas komisijai noteiktas tiesības lemt par licences apturēšanu vai anulēšanu, ja kapitālsabiedrība pārkāpj normatīvo aktu prasības fizisko personu datu apstrādes jomā.
Noteikumos novērsta iespēja, ka klientam tiek pārdota valūta, kas izņemta no apgrozības attiecīgajā valstī. Pastiprinātas arī prasības naudas zīmju pārbaudei pret viltošanu, kā arī veikta virkne citu pārmaiņu.
Šī komercdarbības veida licencēšanas mērķis ir nodrošināt speciālo prasību izpildi, kas izvirzītas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai kā finanšu pakalpojumam, t.sk. klientu fiziskās drošības un darījumu konfidencialitātes jomā, patērētāju tiesību ievērošanas jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, kā arī nodrošināt Latvijas Republikas finanšu darījumu tirgus reputāciju komercdarbības jomā, kas saistīta ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu.
Grozījumi stāsies spēkā 2011. gada 1. septembrī.