Izveidots 16.02.2011

Laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19.0% un šā gada sākumā bija 937.9 miljoni latu.

Skaidrās naudas pieprasījuma dinamika 2010. gadā ir būtiski mainījusies – līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas normalizēšanos, tostarp lielāku stabilitāti finanšu tirgū un patērētāju noskaņojuma (konfidences) uzlabošanos, skaidrās naudas pieprasījums pieauga visa gada garumā. Jau kopš 2010. gada jūnija skaidrās naudas apgrozībā bija vairāk nekā pirms gada, un decembra beigās skaidrās naudas gada pieauguma apjoms sasniedza 150 miljonus latu (2009. gadā skaidrās naudas apjoms apgrozībā samazinājās par 230 miljoniem latu). Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai, tomēr noguldījumi bankās gada laikā auguši nedaudz lēnāk – par 8.3%, līdz ar to palielinoties skaidrās naudas īpatsvaram plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos. 2010. gadā tas pieauga no 11.4% līdz 12.3%.

Tomēr tieši norēķinu procesā skaidrās naudas loma relatīvi mazinājusies, jo vēl straujāks (gada laikā par 28.2%) bijis pieprasījuma noguldījumu, proti, iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontos esošās naudas pieaugums. Naudas piedāvājuma koncentrēšanās likvīdākajos – skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu segmentos norāda uz ekonomikas dalībnieku piesardzīgu attieksmi pret ilgāka termiņa uzkrājumu veidošanu, kas varētu būt saistīta gan ar vēl arvien sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, gan ar neskaidro nākotnes ainu attiecībā uz nodokļiem, kā energoresursu, pārtikas u.c. cenām. Atsākoties stabilākai tautsaimniecības izaugsmei un stabilizējoties nodokļu politikai valstī, skaidrās naudas un pieprasījuma noguldījumu kāpumu papildinās arī ilgāka termiņa uzkrājumu pieaugums, tādējādi apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoma attiecība pret kopējo naudas piedāvājumu pakāpeniski samazināsies.

876.6 miljoni latu jeb 93.5% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 61.3 miljoni latu jeb 6.5% ir monētas. Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20, 5 un 10 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk – 50 un 100 latu banknošu skaits, taču atsevišķu nominālu īpatsvars kopējā naudas daudzumā nav nozīmīgi mainījies. Palielinājies arī visu monētu skaits apgrozībā.

Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c. Latvijas Bankas filiāles gadā no bankām saņem un apstrādā vairāk nekā 5 reizes lielāku banknošu skaitu nekā apgrozībā esošais, tādējādi panākot kvalitatīvas, tīras skaidras naudas apriti.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā 


Nomināls

2010. g. 1. janvāris

2011. g. 1. janvāris

Summas relatīvās pārmaiņas

Summa

(tūkst. Ls)

Procentos no

kopsummas

Summa

(tūkst. Ls)

Procentos no

kopsummas

Ls 5

61,312.7

8.4%

66,273.1

7.6%

8.1%

Ls 10

63,321.5

8.6%

68,573.8

7.8%

8.3%

Ls 20

388,305.4

53.1%

471,147.3

53.7%

21.3%

Ls 50

61,163.4

8.4%

79,636.8

9.1%

30.2%

Ls 100

94,336.9

12.9%

118,389.9

13.5%

25.5%

Ls 500

62,841.5

8.6%

72,548.5

8.3%

15.4%

Kopā papīra

naudaszīmes

731,281.4

100%

876,569.4

100%

19.9%

 

2. tabula. Monētas apgrozībā


Nomināls

2010. g. 1. janvāris

2011. g. 1. janvāris

Summas relatīvās pārmaiņas

Summa

(tūkst. Ls)

Procentos no

kopsummas

Summa

(tūkst. Ls)

Procentos no

kopsummas

Ls 2

7,985.4

14.0%

8,317.2

13.6%

4.2%

Ls 1

27,937.0

49.1%

31,358.7

51.1%

12.2%

50 santīmi

7,676.7

13.5%

7,819.5

12.7%

1.9%

20 santīmi

4,286.9

7.5%

4,480.9

7.3%

4.5%

10 santīmi

2,637.5

4.6%

2,736.2

4.5%

3.7%

5 santīmi

2,017.6

3.6%

2,092.6

3.4%

3.7%

2 santīmi

2,163.2

3.8%

2,268.3

3.7%

4.9%

1 santīms

1,619.6

2.9%

1,711.4

2.8%

5.7%

Jub. mon.

549.8

1.0%

549.9

0.9%

0.0%

Kopā monētas

56,873.7

100%

61,334.7

100%

7.8%