en

Rīgā 2000. gada 29. decembrī


Maksājumu bilances tekošā konta deficīts jeb negatīvais saldo 2000. gada 3. ceturksnī  samazinājās līdz 63.4 milj. latu jeb 5.8% no iekšzemes kopprodukta (2. ceturksnī - 75.5 milj. latu jeb 7.0% no iekšzemes kopprodukta). Tekošā konta negatīvā saldo samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu galvenokārt  noteica ienākumu un pakalpojumu saldo uzlabošanās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā  gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 11.1%, bet imports - par 9.9%. Eksports pieauga visās svarīgākajās preču grupās. Preču negatīvais saldo palielinājās par 12.1 milj. latu galvenokārt minerālo produktu grupā, ko noteica šo produktu straujais importa kāpums naftas produktu cenu celšanās rezultātā. Preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu nedaudz uzlabojās.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 66.2 milj. latu un sedza 39.5% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar  iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu saldo palielinājās par 13.8 milj. latu,  jo  uzlabojās pārvadājumu un citu pakalpojumu saldo. Pārvadājumu  pakalpojumu  pozitīvais saldo palielinājās par 4.5 milj. latu. Ceļojumu pakalpojumu negatīvais saldo pieauga par 7.9 milj. latu, palielinoties rezidentu izdevumiem ārvalstīs. Par 17.1 milj. latu uzlabojās citu pakalpojumu saldo, kas 3. ceturksnī kļuva pozitīvs. To galvenokārt noteica sniegto  sakaru un finanšu pakalpojumu apjoma pieaugums.

Ienākumu saldo 3. ceturksnī kļuva pozitīvs, sasniedzot 21.8 milj. latu. To noteica gan pieaugošie rezidentu no ārvalstīm gūtie ienākumi, gan  mazie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām.  No ārvalstīm  gūtie ienākumi  sasniedza 36.2 milj. latu, savukārt nerezidentu ienākumi Latvijā veidoja 14.3 milj. latu, un tajos dominēja ienākumi no  noguldījumiem Latvijas  bankās.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo bija 16.0 milj. latu un sedza 9.6% no preču negatīvā saldo.

Kapitālu un finanšu konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī bija 65.4 milj. latu un sedza tekošā konta  negatīvo saldo.

Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos 3. ceturksnī palielināja par 51.2 milj. latu. Lielākās investīcijas nerezidenti veica finanšu starpniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādājošā rūpniecībā.

3. ceturksnī Latvijas rezidenti turpināja palielināt investīcijas ārvalstu vērtspapīros, un līdz ar to portfeļieguldījumu konta  negatīvais saldo sasniedza 31.3 milj. latu. Latvijas rezidenti palielināja ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros. Ārvalstu īstermiņa kapitāla ieplūde portfeļieguldījumu veidā Latvijā saglabājās minimāla.

Latvijas rezidenti citus ieguldījumus ārvalstīs palielināja par 36.1 milj. latu, bet nerezidenti Latvijā - par 83.6 milj. latu. Latvijas bankas šajā laika periodā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjomu palielināja par 79.0 milj. latu un pārējos pasīvus - par 31.7 milj. latu, galvenokārt tām nodoto līdzekļu pārvaldīšanā apjoma pieauguma rezultātā. Savukārt Latvijas bankas samazināja no ārvalstu kredītiestādēm piesaistīto ilgtermiņa līdzekļu apjomu, veicot kredītu atmaksu (par 27.2 milj. latu). Ārvalstu  kredītiestādēs Latvijas  bankas noguldījumu apjomu palielināja par 70.1 milj. latu, noguldot līdzekļus galvenokārt pieprasījuma noguldījumos. Daļu no piesaistītajiem līdzekļiem Latvijas  bankas investēja nerezidentu vērtspapīros, tādā veidā nodrošinot atbilstošu aktīvu un pasīvu termiņu un valūtas struktūru.

Uzņēmumu sektors citu ieguldījumu veidā savas ārējās saistības palielināja par 8.8 milj. latu, bet ārējos aktīvus samazināja par 4.0 milj. latu. Galvenās  izmaiņas skāra tirdzniecības kredītus.

Kopumā 3. ceturksnī Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, kā rezultātā maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 2.3 milj. latu, un Latvijas Banka atmaksāja kredītu Starptautiskajam Valūtas fondam.

 

Latvijas maksājumu bilance

2000. gada 3. ceturksnis
(tūkstošos latu)

 

 

2000. gads

 

1. cet. *

2. cet. *

3. cet.

       
TEKOŠAIS KONTS

-36 304

-75 533

-63 425

  Preces

-111 605

-157 936

-167 548

    Kredīts (eksports)

296 341

316 229

311 235

    Debets (imports)

-407 946

-474 165

-478 783

  Pakalpojumi

76 950

76 172

66 229

    Kredīts (eksports)

174 087

188 236

190 725

    Debets (imports)

-97 137

-112 064

-124 496

  Ienākumi

-13 121

-6 508

21 849

    Kredīts

23 900

33 816

36 185

    Debets

-37 021

-40 324

-14 335

  Kārtējie pārvedumi (transferti)

11 471

12 740

16 044

    Kredīts

26 510

25 182

34 842

    Debets

-15 038

-12 442

-18 798

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

3 000

4 826

2 866

    Kredīts

3 563

5 094

3 454

    Debets

-563

-268

-588

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

31 687

62 317

62 577

  Tiešās investīcijas

49 632

52 625

48 620

    Ārvalstīs

-2 126

-2 341

-2 589

    Latvijā

51 758

54 966

51 209

  Portfeļieguldījumi

-61 565

1 640

-31 323

    Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-70 964

-2788

-38243

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-3 210

-1 036

-4 923

      Parāda vērtspapīri

-67 754

-1 751

-33 321

        Obligācijas un parādzīmes

-79 681

-16 314

-33 482

        Naudas tirgus instrumenti

11 922

14 946

-271

        Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi)

5

-384

433

    Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

9 399

4 428

6 921

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

2 588

4 349

-3 185

      Parāda vērtspapīri

6 811

79

10 105

        Obligācijas un parādzīmes

6 843

2 416

11 290

        Naudas tirgus instrumenti

14

-2 329

-1 085

        Atvasinātie finanšu instrumenti (derivātdarījumi)

-46

-8

-100

  Citi ieguldījumi

56 796

-3 751

47 579

    Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-50 272

-87 171

-36 064

      Monetārās iestādes

13 334

1 473

824

      Valdība

-619

356

-578

      Bankas

-65 166

-91 728

-40 291

      Citi sektori

2 179

2 728

3 981

    Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

107 068

83 419

83 643

      Monetārās iestādes

-2 269

-1 637

-2 287

      Valdība

-351

-567

-6 368

      Bankas

100 868

56 695

83 523

      Citi sektori

8 819

28 929

8 775

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

-13 176

11 803

-2 299

 

 

 

 

NOVIRZE

1 617

8 390

-2 018

 

* Dati ir precizēti.