Rīgā 2004. gada 31. martā

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2003. gada 4. ceturksnī bija 10.1% no iekšzemes kopprodukta (IKP; iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 10.0%). Attiecībā pret IKP preču negatīvais saldo nemainījās, pakalpojumu un ienākumu pozitīvais saldo samazinājās, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo kāpums sedza pakalpojumu un ienākumu pozitīvā saldo kritumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 4. ceturksnī turpināja augt, lai gan kāpuma temps gada beigās palēninājās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 4. ceturksnī preču eksporta pieaugums (17.8%) bija lielāks nekā importa kāpums (15.7%). Pusi eksporta pieauguma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu izvedums.

Preču eksporta pieaugumu 4. ceturksnī noteica preču fiziskā apjoma palielināšanās (par 10.5%), saglabājoties eksportētājiem labvēlīgai eksporta cenu dinamikai. Eksporta vienības vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.6%, un to noteica augstais eiro kurss. Šāda situācija joprojām pozitīvi raksturoja Latvijas eksportētāju konkurētspējas nosacījumus nozīmīgākajos ārvalstu tirgos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visu preču ievedums, izņemot minerālos produktus, kuru imports samazinājās. Visvairāk pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu, metālu un to izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas ievedums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 9.9 milj. latu. Saņemto pakalpojumu apjoma pieaugumu (un attiecīgi pakalpojumu pozitīvā saldo samazinājumu) galvenokārt noteica lielāks saņemto braucienu pakalpojumu apjoms. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo nedaudz samazinājās (par 5.6 milj. latu). Straujais rezidentu ārvalstu ceļojumu tēriņu kāpums noteica braucienu pakalpojumu negatīvā saldo pieaugumu (12.0 milj. latu). Strauji palielinoties nerezidentiem sniegto citu pakalpojumu apjomam (par 33.0%; galvenokārt būvniecībā un finanšu pakalpojumos), citu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 7.7 milj. latu.

Ienākumu pozitīvais saldo, galvenokārt palielinoties nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 10.1 milj. latu. Taču nozīmīgākā tiešo investīciju ienākumu daļa tika reinvestēta uzņēmumu attīstībā.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo palielinājās par 37.6 milj. latu. Valdības saņemto kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo pieauga par 9.8 milj. latu, bet citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo palielinājās par 27.8 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo sasniedza 173.1 milj. latu. Finanšu resursi Latvijā galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju un citu ieguldījumu veidā.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 47.3 milj. latu. Latvijā ārvalstu tiešo investīciju veidā tika ieguldīti 50.4 milj. latu, t.sk. uzņēmumu pašu kapitālā - 31.0 milj. latu.

Portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs (24.4 milj. latu). Rezidentu ieguldījumi līdzdalības un parāda vērtspapīros 4. ceturksnī samazinājās par 9.2 milj. latu. Savukārt, palielinoties nerezidentu īpašumā esošo rezidentu (galvenokārt banku un valdības) emitēto vērtspapīru portfelim, Latvijā ieplūda 15.2 milj. latu.

Citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (78.2 milj. latu). Galvenokārt bankām piesaistot pieprasījuma noguldījumus un veicot aizņēmumus (termiņnoguldījumus), bet valdībai atmaksājot iepriekš saņemtos aizņēmumus, rezidentu citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 216.6 milj. latu. Bankām palielinot aizdevumu un pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstīs, rezidentu citu ieguldījumu aktīvi pieauga par 138.4 milj. latu.

Rezerves aktīvi 4. ceturksnī, galvenokārt Latvijas Bankai izpildot valūtas mijmaiņas darījumu saistības, samazinājās par 13.0 milj. latu.


2003. gadā
maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 9.2% no IKP (2002. gadā - 7.6%). To noteica preču negatīvā saldo kāpums (no 17.1% no IKP 2002. gadā līdz 19.4% no IKP 2003. gadā), jo preču imports palielinājās straujāk nekā preču eksports, atspoguļojot joprojām augošo iekšzemes pieprasījumu un stabilo ārējo pieprasījumu. Pakalpojumu pozitīvā saldo samazinājumu un ienākumu negatīvā saldo pieaugumu attiecībā pret IKP sedza kārtējo pārvedumu saldo būtiskais kāpums attiecībā pret IKP.

Gandrīz pusi no eksporta kāpuma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu izvedums. Būtiski palielinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un metālu un to izstrādājumu eksports, bet samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) un koksnes papīrmasas, papīra un kartona izvedums. Eksporta kāpumu vienlīdz nozīmīgi ietekmēja gan to fiziskā apjoma, gan cenu pieaugums.

Palielinājās visu preču imports, visvairāk - kapitālpreču un starppatēriņa preču ievedums. Gandrīz divas trešdaļas importa pieauguma noteica to fiziskā apjoma kāpums.

Latvijas nozīmīgākās ārējās tirdzniecības partneres preču eksportā un importā bija ES valstis (attiecīgi 61.8% un 51.0% no kopapjoma). Lai gan ekonomiskā izaugsme Eiropā nebija strauja, Latvijas eksports uz ES valstīm palielinājās pat par 20.0%. Eksporta pieaugums uz NVS un pārējām valstīm nebija tik nozīmīgs.

Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās. 2003. gadā pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo, visvairāk pieaugot sniegto dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu apjomam, palielinājās. Braucienu negatīvais saldo, straujāk pieaugot ārvalstu ceļojumu tēriņiem, palielinājās par 17.9 milj. latu. Savukārt citu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga par 8.2 milj. latu, galvenokārt palielinoties nerezidentiem sniegto būvniecības un finanšu starpniecības pakalpojumu apjomam.

Ievērojami pieaugot nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem Latvijā, ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar 2002. gadu palielinājās par 29.1 milj. latu. Veiksmīga tiešo investīciju uzņēmumu darbība nodrošināja nerezidentu tiešo investīciju ienākumu pieaugumu par 45.0 milj. latu. Būtiski palielinājās arī ārvalstīs nodarbināto rezidentu ienākumu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2003. gadā sasniedza 494.8 milj. latu. Kapitāls Latvijā galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī piesaistot nerezidentu noguldījumus un veicot aizņēmumus. Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 187.4 milj. latu jeb 3.2% no IKP. Rezidentiem palielinot ieguldījumus parāda vērtspapīros, portfeļieguldījumu saldo, tāpat kā 2002. gadā, bija negatīvs (131.8 milj. latu). Citu ieguldījumu veidā rezidenti (galvenokārt bankas) piesaistīja 831.5 milj. latu, bet, rezidentiem izvietojot līdzekļus ārvalstīs, citu ieguldījumu aktīvi 2003. gadā pieauga par 376.6 milj. latu. Banku citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 481.3 milj. latu, bet citu sektoru pozitīvais saldo - 41.2 milj. latu.

Rezerves aktīvi 2003. gadā palielinājās par 38.5 milj. latu.


2003. gada maksājumu bilances vērtējums
Latvijas maksājumu bilance 2003. gadā kopumā ir pozitīva, un tekošā konta deficīts joprojām tiek finansēts ar tiešajām ārvalstu investīcijām un citu ilgtermiņa kapitālu. Gada laikā ir augušas arī Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezerves. Jāizceļ Latvijas eksports, kas dinamiski attīstās, neraugoties uz lēno ekonomikas attīstību galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Eiropas Savienībā. Eksporta pieaugums uz ES pat apsteidz eksporta kopējo pieaugumu.

Lai gan pretēji tradicionāli novērotajam tekošā konta deficīts 4. ceturksnī nepārsniedza iepriekšējo ceturkšņu rādītājus, tomēr salīdzinājumā ar 2002. gadu tekošā konta deficīts gadā kopumā ir pieaudzis. Jāatzīmē, ka viens no faktoriem, kas sācis iespaidot tekošā konta deficītu, ir straujais iekšējā pieprasījuma pieaugums un kreditēšanas attīstība. Šai tendencei Latvijas Banka pievērš īpašu uzmanību, un tā arī bija viens no apsvērumiem nesenajam Latvijas Bankas refinansēšanas likmes paaugstinājumam. Nākotnē šī faktora ietekmi gan varētu mazināt ārējo ekonomisko apstākļu uzlabošanās, resp., ātrāka ES ekonomikas izaugsme, kas tiek prognozēta šī gada beigās.

Būtiska ietekme uz importa pieaugumu 2004. gadā paredzama arī vairākiem plānotiem vienreizējiem darījumiem - tā ir kuģu iegāde a/s "Latvijas Kuģniecība" un tālāka termoelektrostacijas Rīgas "TEC-1" modernizācija. Kopumā šogad paredzam līdzīgu maksājumu bilances attīstību kā 2003. gadā.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkst. latu)

2003

I II III 1 IV
TEKOŠAIS KONTS

-542943

-71256

-149667

-156684

-165336

Preces

-1137803

-224866

-268411

-321837

-322689

Kredīts (eksports)

1808543

403988

465480

452129

486946

Debets (imports)

-2946346

-628854

-733891

-773966

-809635

Pakalpojumi

334074

95443

86404

86795

65433

Kredīts (eksports)

871970

203411

221594

237633

209332

Debets (imports)

-537896

-107968

-135191

-150839

-143899

Ienākumi

-33931

4141

-32931

-17092

11950

Kredīts

208238

48971

49801

54864

54602

Debets

-242169

-44830

-82732

-71956

-42651

Kārtējie pārvedumi

294717

54027

65271

95450

79970

Kredīts

518653

96211

117399

146160

158883

Debets

-223936

-42184

-52128

-50710

-78914

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

19211

1270

5619

4965

7358

Kredīts

22150

1951

6305

6005

7888

Debets

-2938

-681

-686

-1040

-531

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

475626

57306

113041

139542

165737

Tiešās investīcijas

187417

62435

62358

15365

47258

Ārvalstīs

-18136

-4072

-1676

-9268

-3119

Latvijā

205553

66508

64034

24634

50378

Portfeļieguldījumi

-131831

-38409

-19866

-97933

24378

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-166413

-41799

-33172

-100625

9184

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

3275

375

-678

1796

1782

Parāda vērtspapīri

-169688

-42174

-32494

-102421

7401

Obligācijas un parādzīmes

-168026

-41647

-26266

-105924

5810

Naudas tirgus instrumenti

-1661

-527

-6228

3503

1591

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

34582

3390

13305

2692

15195

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

16314

641

6150

515

9007

Parāda vērtspapīri

18268

2749

7156

2176

6188

Obligācijas un parādzīmes

18407

2739

7251

2176

6241

Naudas tirgus instrumenti

-139

10

-95

0

-53

Atvasinātie finanšu instrumenti

3520

-5090

4429

1236

2945

Aktīvi

-2627

-1946

-2153

1545

-74

Monetārās iestādes

-1334

-1908

135

-138

577

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-1779

-463

-2348

1685

-653

Citi sektori

486

425

61

-1

1

Pasīvi

6147

-3144

6581

-309

3019

Monetārās iestādes

2485

-2973

4227

305

926

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

3676

-157

2354

-614

2093

Citi sektori

-14

-14

0

0

0

Citi ieguldījumi

454972

-50929

139421

288281

78198

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-376568

-28349

-95459

-114398

-138361

Monetārās iestādes

279

61

88

-17

147

Valdība

85

-724

-155

147

817

Bankas

-357660

-2777

-83987

-118971

-151926

Citi sektori

-19271

-24909

-11405

4442

12601

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

831540

-22580

234880

402680

216559

Monetārās iestādes

-5850

-1663

-1341

-1231

-1614

Valdība

-61959

-10348

-2356

294

-49549

Bankas

838927

-5408

209696

377734

256905

Citi sektori

60422

-5161

28882

25883

10818

 

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

-38452

89298

-73300

-67408

12958

 

 

 

 

 

NOVIRZE

48106

12680

31007

12178

-7759

1 Dati precizēti.