Rīgā 2004. gada 30. jūnijā

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2004. gada 1. ceturksnī bija 152.2 milj. latu jeb 9.5% no iekšzemes kopprodukta, kas aprēķināts saskaņā ar Eurostat metodoloģiju (2003. gada 1. ceturksnī - 71.3 milj. latu jeb 5.0%). Tekošā konta negatīvā saldo kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica preču negatīvā saldo pieaugums. Preču eksports palielinājās par 19.2%, bet preču imports - par 23.8%. Importa straujo kāpumu ietekmēja joprojām augstais iekšzemes pieprasījums un strauji augošais eksports, kā arī uzņēmēju veiktā lielāku uzkrājumu izveide pirms 1. maija, kad bija paredzams ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstinājums vairākās preču grupās.

Lai gan tautsaimniecības attīstība Eiropā vēl arvien bija mērena, Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm 1. ceturksnī pieauga par 20.1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Eksporta kāpums uz NVS valstīm bija neliels, bet strauji eksports palielinājās uz pārējām valstīm (galvenokārt Igauniju, Lietuvu un ASV).

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā importā lielāko pieaugumu sasniedza kapitālpreces un starppatēriņa preces. Importā nozīmīgākās preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, minerālie produkti un metāli un to izstrādājumi. Visvairāk auga no Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas sūtīto preču imports.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī, pasliktinoties pārvadājumu pakalpojumu saldo un uzlabojoties braucienu pakalpojumu saldo, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 12.2 milj. latu. Samazinājās sniegto jūras transporta kravu pārvadājumu pakalpojumu ieņēmumu apjoms, jo pasaules tirgos kritās ilgāk ekspluatētu tankkuģu frakts likmes. Savukārt, pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā, braucienu pakalpojumu negatīvais saldo saruka par 4.9 milj. latu.

Ienākumu saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, galvenokārt augot nerezidentu Latvijā gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, pasliktinājās par 18.2 milj. latu un kļuva negatīvs. Gandrīz visi nerezidentu gūtie tiešo investīciju līdzdalības ienākumi tika reinvestēti.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt pieaugot citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto pārvedumu apjomam, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 21.5 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 166.5 milj. latu. Finanšu resursi galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī bankām saņemot aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un samazinot ieguldījumus parāda vērtspapīros (portfeļieguldījumu aktīvos).

Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 58.2 milj. latu un sedza 38.2% tekošā konta negatīvā saldo. Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms sasniedza 74.1 milj. latu. Lielāko veikto ieguldījumu daļu veidoja investoru reinvestētā peļņa un no ārvalstu investoriem saņemtie aizņēmumi (tirdzniecības kredīti).

Sarūkot portfeļieguldījumu aktīviem (banku ieguldījumiem obligācijās un parādzīmēs) ārvalstīs un pieaugot nerezidentu ieguldījumiem rezidentu emitētajos līdzdalības vērtspapīros, portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs (45.6 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 44.6 milj. latu. Bankas no nerezidentiem saņēma 69.1 milj. latu. Bankas veica aizņēmumus (piesaistīja termiņnoguldījumus) 48.7 milj. latu apjomā, kā arī piesaistīja pieprasījuma noguldījumus un nedaudz lielākā apjomā izvietoja pieprasījuma noguldījumus ārvalstīs. Bankas arī samazināja aizdevumu apjomu nerezidentiem. Uzņēmumu (citu sektoru) citu ieguldījumu saldo bija negatīvs (22.9 milj. latu). Uzņēmumi palielināja nerezidentiem izsniegto tirdzniecības kredītu apjomu un samazināja noguldījumu un aizdevumu apjomu ārvalstīs.

Rezerves aktīvi 1. ceturksnī samazinājās par 19.2 milj. latu. Latvijas Banka izpildīja valūtas mijmaiņas darījumu saistības pret bankām un atmaksāja no tām iepriekš saņemto ārvalstu valūtu. Martā, banku kotētajam ASV dolāra un eiro kursam attiecībā pret latu tuvojoties Latvijas Bankas intervenču koridora apakšējai robežai, Latvijas Banka veica arī intervences, valūtas tirgū no bankām pērkot ārvalstu valūtu.

2004. gada 1. ceturkšņa maksājumu bilances vērtējums

Latvijas maksājumu bilance 2004. gada 1. ceturksnī bija negatīva un tiešās ārvalstu investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls pilnībā nesedza tekošā konta deficītu. Strauji palielinoties iekšzemes pieprasījumam un tādējādi arī preču importam, maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 1. ceturksnī palielinājās. Īpaši jāatzīmē importa kāpums aprīlī, kad viens no šāda importa pieauguma iemesliem bija arī uzņēmēju veiktā lielāku uzkrājumu izveide pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kad bija paredzams ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstinājums vairākās preču grupās.

Lai gan tekošā konta deficītam ir objektīvs iemesls - Latvijas tautsaimniecības modernizācijai nepieciešams liels finanšu resursu apjoms, kas veicina arī kapitāla preču importu -, jāatzīst, ka daļēji to ietekmē arī straujā iekšzemes patēriņa attīstība. Augošais tekošā konta deficīts, kas finansēts ar ārvalstu uzkrājumiem, padara Latvijas tautsaimniecību arvien atkarīgāku no ārējā vērtējuma - investoru skatījuma uz Latvijas makroekonomiskajiem riskiem. Tāpēc svarīgi turpināt samazināt valsts budžeta deficītu un joprojām nodrošināt augstus banku kredītu izsniegšanas standartus, ierobežojot privātā patēriņa kāpumu.

Kā jau tika prognozēts, tekošā konta deficīts 2004. gadā varētu tuvoties 10% no IKP. 1. ceturkšņa dati neliek šo prognozi mainīt, jo vairākām preču grupām (piemēram, automobiļiem un degvielai) importa pieaugums saistāms ar paaugstinātu pieprasījumu, gaidot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet gada laikā tam būtu jāizlīdzinās. Turklāt 2004. gadā tekošā konta deficītu ietekmēs arī plānotie investīciju projekti (piemēram, vairāku uzņēmumu rekonstrukcija), kā arī saistībā ar Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem īstenotie projekti.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkst. latu)

 

 

2003

 

 

2004

 

I

II

III

IV

I

TEKOŠAIS KONTS

-71256

-149667

-156684

-165336

-152188

Preces

-224866

-268411

-321837

-322689

-296864

Kredīts (eksports)

403988

465480

452129

486946

481544

Debets (imports)

-628854

-733891

-773966

-809635

-778408

Pakalpojumi

95443

86404

86795

65433

83194

Kredīts (eksports)

203411

221594

237633

209332

204710

Debets (imports)

-107968

-135191

-150839

-143899

-121516

Ienākumi

4141

-32931

-17092

11950

-14066

Kredīts

48971

49801

54864

54602

53897

Debets

-44830

-82732

-71956

-42651

-67963

Kārtējie pārvedumi

54027

65271

95450

79970

75548

Kredīts

96211

117399

146160

158883

141826

Debets

-42184

-52128

-50710

-78914

-66278

 

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

1270

5619

4965

7358

6673

Kredīts

1951

6305

6005

7888

8872

Debets

-681

-686

-1040

-531

-2199

 

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

57306

113041

139542

165737

159816

Tiešās investīcijas

62435

62358

15365

47258

58186

Ārvalstīs

-4072

-1676

-9268

-3119

-15911

Latvijā1

66508

64034

24634

50378

74097

Portfeļieguldījumi

-38409

-19866

-97933

24378

45644

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-41799

-33172

-100625

9184

36267

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

375

-678

1796

1782

-1117

Parāda vērtspapīri

-42174

-32494

-102421

7401

37383

Obligācijas un parādzīmes

-41647

-26266

-105924

5810

36926

Naudas tirgus instrumenti

-527

-6228

3503

1591

457

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

3390

13305

2692

15195

9377

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

641

6150

515

9007

14442

Parāda vērtspapīri

2749

7156

2176

6188

-5064

Obligācijas un parādzīmes

2739

7251

2176

6241

-5457

Naudas tirgus instrumenti

10

-95

0

-53

392

Atvasinātie finanšu instrumenti

-5090

4429

1236

2945

-7802

Aktīvi

-1946

-2153

1545

-74

-521

Monetārās iestādes

-1908

135

-138

577

-561

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-463

-2348

1685

-653

39

Citi sektori

425

61

-1

1

0

Pasīvi

-3144

6581

-309

3019

-7281

Monetārās iestādes

-2973

4227

305

926

-5335

Valdība

0

0

0

0

0

Bankas

-157

2354

-614

2093

-1946

Citi sektori

-14

0

0

0

0

Citi ieguldījumi

-50929

139421

288281

78198

44622

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-28349

-95459

-114398

-138361

-216029

Monetārās iestādes

61

88

-17

147

-60

Valdība

-724

-155

147

817

174

Bankas

-2777

-83987

-118971

-151926

-195256

Citi sektori

-24909

-11405

4442

12601

-20887

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

-22580

234880

402680

216559

260651

Monetārās iestādes

-1663

-1341

-1231

-1614

-1687

Valdība

-10348

-2356

294

-49549

41

Bankas

-5408

209696

377734

256905

264327

Citi sektori

-5161

28882

25883

10818

-2029

 

 

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

89298

-73300

-67408

12958

19166

 

 

 

 

 

 

NOVIRZE

12680

31007

12178

-7759

-14301

1Sākot ar 2004. gadu, Latvijā veikto tiešo investīciju pašu kapitāla dati tiek atspoguļoti pēc iespējas tuvāk tirgus cenām. Novērtējot biržā kotēto uzņēmumu vērtību, tiek izmantoti Rīgas Fondu biržas dati, bet biržā nekotēto uzņēmumu vērtību iegūst, izmantojot Eiropas Centrālās bankas rekomendēto pašu kapitāla metodi (pašu kapitāls bilances vērtībā).