en

Rīgā 2004. gada 15. jūlijā

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, taču palielināja rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm no 3% uz 4% (lēmums stājas spēkā 24.07.2004.), lai mazinātu makroekonomiskos riskus valstī un nodrošinātu līdzšinējās straujās ekonomiskās izaugsmes ilgtspējību.

Pieņemot minētos lēmumus, Latvijas Bankas padome vadījusies pēc šādiem apsvērumiem.

Gada inflācija Latvijā jūnijā uzrāda - lai arī nelielu -, bet samazinājumu, taču ļoti satraucoša vēl arvien ir stiprā iekšzemes pieprasījuma ietekme uz cenām. Ņemot vērā, ka pašlaik netiek sagaidīta ekonomikas attīstības tempu samazināšanās un kreditēšanas pieauguma bremzēšanās, stiprs iekšzemes pieprasījums var izdarīt tālāku spiedienu uz inflācijas līmeni valstī.

Augstā iekšzemes pieprasījuma dēļ arī ievērojami pasliktinājusies ārējās tirdzniecības bilance - palielinājies importa pārsvars pār eksportu -, un tekošā konta saldo. Kā papildus negatīva tendence minama tekošā konta finansējuma pasliktināšanās, samazinoties ārvalstu tiešo investīciju segumam.

Šajā gadā plānotais valsts budžeta deficīts - 2.2% no iekšzemes kopprodukta - ir salīdzinoši augsts ekonomikas augšupejas posmā, arī maija dati par budžeta izpildi nav iepriecinoši, un šādi budžeta tēriņi uz parāda rēķina bez šaubām vēl vairāk palielinās spiedienu uz inflāciju un ārējo nesabalansētību - importa pārsvaru pār eksportu.

Nolūkā mazināt dažādu makroekonomisko risku - augsta budžeta deficīta, augstas inflācijas, ārējās nesabalansētības - ietekmi uz tautsaimniecību šā gada martā Latvijas Banka palielināja refinansēšanas likmi par 0.5 procentu punktiem - līdz 3.5%. Tas tomēr būtiski neietekmēja izsniegto kredītu apjomu pieauguma tempu, jo arvien vairāk aizņēmēju izvēlējās kredītus ārvalstu valūtās, nevis latos un līdz ar bankām uzņēmās tā saucamo valūtas risku. Lai gan latu likmes tirgū pēc Latvijas Bankas refinansēšanas likmes celšanas īslaicīgi pieauga, tomēr pēc nozīmīgām ārvalstu valūtas ieplūdēm Latvijas naudas tirgus likmes ir atgriezušās iepriekšējā līmenī.

Lai mazinātu iekšzemes pieprasījumu, Latvijas Banka paaugstina banku rezervju normu par 1% punktu līdz 4%. (Kredītiestāžu obligātās rezerves ir daļa no uzņēmumiem un iedzīvotājiem jeb nebankām piesaistītajiem noguldījumiem, kas jāglabā Latvijas Bankā.) Rezervju normas palielināšana liks bankām un ārvalstu banku filiālēm turēt lielākus līdzekļu apjomus Latvijas Bankā, tādējādi samazinot kreditēšanai pieejamos resursus.

Plānotā banku rezervju normas samazināšana līdz ES noteiktajiem 2% notiks pakāpeniski saistībā ar minēto risku mazināšanos.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 3.5% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
                        - septiņām dienām - 2.0% gadā,
                        - četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
                        - līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
                        - 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
                        - sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsit Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.