en

Rīgā 2004. gada 30. septembrī

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2004. gada 2. ceturksnī sasniedza 308.5 milj. latu jeb 17.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2003. gada 2. ceturksnī - 136.7 milj. latu jeb 8.8%). Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu galvenokārt noteica preču negatīvā saldo kāpums sakarā ar strauji augošo importa apjomu mēnešos pirms Latvijas pievienošanās ES, kā arī kuģu iegādēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 20.0%, bet imports - par 30.9%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk palielinājās metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas izvedums. Mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksporta kāpumu nodrošināja šo preču fiziskā apjoma pieaugums, bet metālu un to izstrādājumu un koksnes un tās izstrādājumu izveduma kāpumu - cenu paaugstināšanās. Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos lata kursa svārstības būtiski neietekmēja, un kopumā eksporta preču konkurētspēja saglabājās.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga visu preču grupu imports, bet visvairāk - importā dominējošajās preču grupās. Transportlīdzekļu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un plastmasu un izstrādājumu no tām ieveduma kāpumu noteica šo preču fiziskā apjoma pieaugums, bet cenu celšanās vairāk ietekmēja metālu un to izstrādājumu un minerālo produktu ieveduma palielināšanos.

Paplašinoties ES, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar ES valstīm 2. ceturksnī palielinājās un sasniedza 79.4% no eksporta kopapjoma un 74.9% no importa kopapjoma, attiecīgi sarūkot tirdzniecības apgrozījumam ar pārējām valstīm.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 2. ceturksnī, palielinoties citu pakalpojumu pozitīvajam saldo, kā arī samazinoties pārvadājumu pakalpojumu pozitīvajam saldo un braucienu pakalpojumu negatīvajam saldo, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka nenozīmīgi. Turpināja samazināties sniegto kravu pārvadājumu pakalpojumu apjoms jūras transportā, un kritumu noteica rezidentiem piederošo kuģu frakts likmju un ekspluatācijā esošo kuģu skaita samazināšanās. Savukārt, pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā, braucienu pakalpojumu negatīvais saldo saruka par 4.2 milj. latu.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 50.0 milj. latu, ievērojami palielinoties nerezidentu gūto tiešo investīciju ienākumu apjomam Latvijā.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt pieaugot citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto kārtējo pārvedumu apjomam, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 12.9 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 237.5 milj. latu. Finanšu resursi vienlīdz lielā mērā ieplūda ārvalstu tiešo investīciju, portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu veidā.

Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2. ceturksnī sasniedza 101.3 milj. latu, un vienlaikus rezidentu veikto tiešo investīciju apjoms ārvalstīs bija 20.9 milj. latu. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa (galvenokārt finanšu starpniecībā, tirdzniecībā un būvniecībā) tika veikta reinvestētās peļņas veidā.

Portfeļieguldījumu saldo, galvenokārt valdībai 2. ceturksnī emitējot jaunas un dzēšot 1999. gadā emitētās eiroobligācijas, bija pozitīvs (112.4 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 111.4 milj. latu. Rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs bija 96.7 milj. latu, galvenokārt bankām palielinot aizdevumu apjomu ārvalstu nebankām un kāpinot pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs. Saistības pret nerezidentiem bija 208.1 milj. latu, galvenokārt bankām piesaistot nerezidentu pieprasījuma noguldījumus un aizņēmumus (termiņnoguldījumus), kā arī uzņēmumiem aizņemoties ārvalstīs.

Rezerves aktīvi 2. ceturksnī palielinājās par 75.3 milj. latu, un kāpumu galvenokārt noteica ar eiroobligācijām veikto darījumu rezultātā saņemto līdzekļu ieskaitīšana Valsts kases kontā Latvijas Bankā un Latvijas Bankas veiktās valūtas intervences.

2004. gada 1. pusgadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 13.6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 7.0%). To galvenokārt noteica preču negatīvā saldo kāpums, jo preču importa pieaugums bija straujāks nekā preču eksporta kāpums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 16.2 milj. latu, samazinoties pārvadājumu pakalpojumu pozitīvajam saldo.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 64.5 milj. latu), galvenokārt ievērojami palielinoties nerezidentu Latvijā gūto tiešo investīciju ienākumu apjomam.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 33.7 milj. latu, galvenokārt palielinoties citu sektoru saņemto kārtējo pārvedumu apjomam.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. pusgadā bija 420.5 milj. latu. Finanšu resursi vienlīdz lielā mērā ieplūda ārvalstu tiešo investīciju, portfeļieguldījumu un citu ieguldījumu veidā.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 141.8 milj. latu un sedza 30.9% no tekošā konta negatīvā saldo. Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms ievērojami pieauga. Lielākā ieguldījumu daļa tika veikta reinvestētās peļņas veidā. Ārvalstīs veikto tiešo investīciju apjoms sasniedza 37.6 milj. latu.

Sarūkot portfeļieguldījumu aktīviem ārvalstīs un valdībai 2. ceturksnī veicot darījumus ar eiroobligācijām, portfeļieguldījumu saldo 1. pusgadā bija pozitīvs (161.9 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 158.2 milj. latu. Rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs bija 322.3 milj. latu, galvenokārt bankām palielinot pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs un izsniegto aizdevumu apjomu ārvalstu nebankām. Saistības pret nerezidentiem sasniedza 480.6 milj. latu, galvenokārt bankām piesaistot nerezidentu pieprasījuma noguldījumus un aizņēmumus (termiņnoguldījumus), kā arī uzņēmumiem aizņemoties no nerezidentiem.

Rezerves aktīvi 1. pusgadā palielinājās par 56.2 milj. latu.

2004. gada 1. pusgada maksājumu bilances vērtējums
Latvijas maksājumu bilance 2004. gada 1. pusgadā bija pozitīva, kapitāla ieplūdēm pārsniedzot tekošā konta deficītu. Lai gan ārējais pieprasījums nedaudz palielinājās, atspoguļojoties augstākā preču eksporta izaugsmē, arī iekšzemes pieprasījums turpināja augt un 1. pusgadā bija vērojams netradicionāli straujš preču importa kāpums. Tas arī noteica preču un tekošā konta deficīta pieaugumu. Importa kāpumu galvenokārt izraisīja uzņēmēju veiktā lielāku uzkrājumu izveide pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai sakarā ar paredzamo ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstinājumu un šajā periodā īstenoti atsevišķi nozīmīgi vienreizēja rakstura investīciju projekti. Atzīmējams, ka tiešo investīciju ieplūdes Latvijā šī gada pirmajā pusē pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un sasniedza 5.3% no IKP, tomēr to loma tekošā konta deficīta finansēšanā samazinājās.

Tekošā konta deficīts 2004. gadā tiek prognozēts ap 10% no IKP. Salīdzinoši straujais importa pieaugums 1. pusgadā neliek šo prognozi mainīt. Vairākām preču grupām importa pieaugums saistāms ar paaugstinātu pieprasījumu pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, kas, prognozējams, gada laikā izlīdzināsies, kā arī 1. pusgadā ir jau īstenoti nozīmīgākie plānotie investīciju projekti. Tekošā konta deficītu noteiks arī sagaidāmais importa pieaugums sakarā ar Eiropas Savienības strukturālo fondu projektu īstenošanu gada otrajā pusē.

Lai gan tekošā konta deficīts lielākoties atspoguļo Latvijas tautsaimniecības modernizāciju, kas veicina kapitāla preču importu, tomēr vērojamais patēriņa preču grupu importa pieaugums apliecina arī noturīgu iekšzemes patēriņu. Vienlaikus vērojama arī tekošā konta deficīta seguma ar ārvalstu tiešajām investīcijām samazināšanās, kas padara Latvijas tautsaimniecību atkarīgāku no investoru vērtējuma. Šādos apstākļos joprojām liela loma ir augstu kredītu izsniegšanas standartu nodrošināšanai un uz ilgtermiņa makroekonomisko stabilitāti orientētai valsts fiskālajai politikai, tostarp arī konsekventai rīcībai plānotā fiskālā deficīta samazināšanā šim un nākamajam gadam. Tie nenoliedzami ir nozīmīgi instrumenti makroekonomisko risku, tai skaitā ārējās nesabalansētības un ievainojamības mazināšanai.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkstošos latu)

 

2003

     

2004

 
  I1 II1 III1 IV1 I1 II
TEKOŠAIS KONTS

-70518

-136694

-149144

-164286

-151137

-308535

  Preces

-224993

-268411

-322982

-324614

-296795

-402149

    Kredīts (eksports)

403861

465480

452129

486946

481544

558346

    Debets (imports)

-628854

-733891

-775111

-811560

-778339

-960495

  Pakalpojumi

93901

86244

85774

64241

78825

85156

    Kredīts (eksports)

201968

219626

235323

207845

201263

241745

    Debets (imports)

-108068

-133382

-149549

-143604

-122438

-156589

  Ienākumi

4569

-22583

-9138

14736

-9936

-72538

    Kredīts

49775

50484

55160

55063

54352

57408

    Debets

-45206

-73067

-64298

-40327

-64288

-129945

  Kārtējie pārvedumi

56006

68056

97203

81350

76769

80996

    Kredīts

98187

119548

147893

160274

143032

148652

    Debets

-42181

-51492

-50690

-78924

-66263

-67656

 

 

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

7355

11500

11318

13151

13906

12596

    Kredīts

7932

12118

11832

13518

14344

13841

    Debets

-577

-617

-514

-367

-439

-1245

 

 

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

58522

98912

137870

168520

169128

224872

  Tiešās investīcijas

60063

51103

6353

33861

61463

80364

    Ārvalstīs

-4343

-1974

-9564

-4758

-16668

-20936

    Latvijā2

64407

53077

15917

38619

78130

101300

  Portfeļieguldījumi

-33561

-24781

-89671

21413

49506

112364

    Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-41799

-33175

-100625

9460

35631

-18119

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

375

-678

1796

2043

-1223

-49

      Parāda vērtspapīri

-42174

-32497

-102421

7416

36854

-18069

        Obligācijas un parādzīmes

-41646

-26266

-105924

5780

36397

18354

        Naudas tirgus instrumenti

-527

-6231

3503

1636

457

-36424

    Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

8238

8394

10954

11953

13875

130483

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

1266

6150

1436

13038

14443

-1851

      Parāda vērtspapīri

6972

2244

9518

-1085

-567

132334

        Obligācijas un parādzīmes

6962

2340

9518

-1032

-960

132727

        Naudas tirgus instrumenti

10

-95

0

-53

392

-392

  Atvasinātie finanšu instrumenti

-5090

4429

1236

2945

-7802

-3979

    Aktīvi

-1946

-2153

1545

-74

-521

-1267

      Monetārās iestādes

-1908

135

-138

577

-561

-1993

      Valdība

0

0

0

0

0

0

      Bankas

-463

-2348

1685

-653

39

733

      Citi sektori

425

61

-1

1

0

-7

    Pasīvi

-3144

6581

-309

3019

-7281

-2712

      Monetārās iestādes

-2973

4227

305

926

-5335

-1102

      Valdība

0

0

0

0

0

0

      Bankas

-157

2354

-614

2093

-1946

-1714

      Citi sektori

-14

0

0

0

0

105

  Citi ieguldījumi

-52188

141461

287360

97344

46795

111449

    Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-27953

-95510

-114519

-149017

-225630

-96686

      Monetārās iestādes

61

88

-17

147

-60

-808

      Valdība

-724

-155

147

817

174

-4

      Bankas

-2777

-83987

-118971

-151926

-195256

-98369

      Citi sektori

-24514

-11456

4322

1945

-30488

2495

    Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

-24235

236971

401878

246361

272425

208134

      Monetārās iestādes

-1663

-1341

-1231

-1614

-1687

8505

      Valdība

-10348

-2356

294

-23897

41

-2872

      Bankas

-5408

209696

377734

256905

264327

118249

      Citi sektori

-6816

30973

25081

14967

9745

84252

 

 

 

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

89298

-73300

-67408

12958

19166

-75326

 

 

 

 

 

 

 

NOVIRZE

4641

26281

-44

-17385

-31896

71066

1Dati precizēti.
2Sākot ar 2004. gadu, Latvijā veikto tiešo investīciju pašu kapitāla dati tiek atspoguļoti pēc iespējas tuvāk tirgus cenām. Novērtējot biržā kotēto uzņēmumu vērtību, tiek izmantoti Rīgas Fondu biržas dati, bet biržā nekotēto uzņēmumu vērtību iegūst, izmantojot Eiropas Centrālās bankas rekomendēto pašu kapitāla metodi (pašu kapitāls bilances vērtībā).