Rīgā 2004. gada 8. novembrī

Latvijas Banka laiž apgrozībā "Laika monētu" - unikālu 1 lata bimetāla piemiņas monētu. Monētas centrālā daļa kalta no neierastas krāsas un mazpazīstama metāla - dūmakaini zilā niobija -, ko ietver sudraba aplis. Īpaši ir arī "Laika monētas" tēli - heraldiskā pieclapu roze un astronomiskais pulkstenis, kura centrs ir atstāts brīvs ar iespēju monētas īpašniekam veikt personisku gravējumu.

Monētu izgatavošanai niobiju tikai pirms dažiem gadiem sāka izmantot Austrijas kaltuve Münze Österreich, novērtējot tā spēju mainīt krāsu elektroķīmiska procesa rezultātā, jo, lai gan krāsainas monētas numismātikas pasaulē pazīstamas jau sen, tās veidotas, metālu pārklājot ar emalju vai krāsu.

Niobijam ir arī īpaša saikne ar Latviju, proti, tā atklājējs un nosaukuma devējs ķīmiķis Heinrihs Roze savu karjeru un pirmos pētījumus 19. gs. sākumā sāka kā māceklis Jelgavas aptiekā.

"Laika monēta" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža - 5,000.

"Laika monēta" iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs - Ls 27.00.