en

Rīgā 2004. gada 30. decembrī

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2004. gada 3. ceturksnī sasniedza 232.7 milj. latu jeb 12.2% no iekšzemes kopprodukta (IKP; 2003. gada atbilstošajā periodā - 9.3%). Eksportam augot daudz straujāk nekā importam, preču negatīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās (no 20.1% līdz 18.6% no IKP). Tekošā konta negatīvā saldo kāpumu 3. ceturksnī noteica pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecības pret IKP samazināšanās un ienākumu negatīvā saldo būtisks pieaugums.

2004. gada 3. ceturkšņa maksājumu bilances vērtējums

2004. gada 3. ceturksnī turpinājās iepriekšējos ceturkšņos novērotā tendence, proti, gan preču eksporta, gan importa pieaugums attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu sasniedza aptuveni 30%, kas vērtējams kā ļoti augsts rādītājs. Tomēr jāatzīmē, ka lielā mērā šādu pieauguma tempu ir noteikušas ievērojamās eksporta un importa cenu izmaiņas, ko ietekmēja gan atsevišķu produktu cenu kāpums pasaules tirgos, gan eiro kursa nostiprināšanās pret latu. Izslēdzot šo cenu izmaiņu ietekmi, gan eksporta, gan importa pieaugums reālajā izteiksmē ir 13-14%. Tomēr arī šāds kāpums ir samērā augsts. Tas liecina, ka, no vienas puses, Latvijas ražotāji saglabā konkurētspēju galvenajos noieta tirgos, bet no otras puses, arvien pastāv stiprs iekšzemes pieprasījums.

Spēcīgs iekšzemes pieprasījums, pastiprināta preču uzkrājumu veidošana gada pirmajā pusē un vairāku investīciju projektu ietvaros veiktais kapitālpreču imports ir iemesli, kuru iespaidā pirmajos trijos šī gada ceturkšņos - gan katrā atsevišķi, gan visos kopā - Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts ir sasniedzis līdz šim augstāko līmeni. Pozitīvi ir vērtējams Latvijā veikto tiešo investīciju pieaugums, kas šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir gandrīz dubultojies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu. Tomēr arī tekošā konta deficīta apjoms iepriekš minēto iemeslu dēļ ir pieaudzis gandrīz divas reizes, līdz ar to tekošā konta deficīta segums ar ārvalstu tiešo investīciju saldo ir palicis nemainīgs - ap 30%.

Nākamgad vairāku minēto faktoru ietekme uz tekošā konta deficīta apmēru, visticamāk, mazināsies vai pat izzudīs. Nav sagaidāma šopavasar vērotā ilglietošanas preču krājumu veidošana, arī tāds kapitālpreču imports kā šogad. Taču sagaidāma virkne citu investīciju projektu, kas saistīti ar ES strukturālo fondu apguvi. Turklāt arī iekšzemes pieprasījums saglabāsies pietiekami spēcīgs. Šo iemeslu dēļ nākamajā gadā būtiskas tekošā konta deficīta izmaiņas nav gaidāmas. Šajos apstākļos, lai mazinātu ar makroekonomisko stabilitāti saistītos riskus un novērstu maksājumu bilances tekošā konta deficīta turpmāku palielināšanos, valsts fiskālajai politikai ir jābūt virzītai uz sabalansēta budžeta veidošanu. Tas nozīmē nepieciešamību nākamā gada fiskālā deficīta mērķa līmeni noteikt vēl zemāku par pašlaik ieplānoto.

Skaidrojumi maksājumu bilancei 2004. gada 3. ceturksnī un gada pirmajos deviņos mēnešos

Latvijas ārējā tirdzniecība 3. ceturksnī turpināja dinamiski attīstīties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports pieauga par 28.8%, bet imports - par 20.8%, saglabājoties un pat palielinoties gan ārējam, gan iekšējam pieprasījumam. Paaugstinājās pasaules ekonomiskā aktivitāte, pieauga eksporta pasūtījumu apjoms, un turpinājās strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga minerālo produktu, metālu un to izstrādājumu, lauksaimniecības un pārtikas preču, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un koksnes un tās izstrādājumu eksports. Eksporta pieaugumu noteica gan cenu kāpums, gan fiziskā apjoma palielināšanās.

Latvijas nozīmīgākās partnervalstis preču eksportā bija Lielbritānija (13.9% no eksporta kopapjoma), Vācija (11.4%), Zviedrija (10.5%), Lietuva (9.3%), Igaunija (7.7%) un Krievija (7.0%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču ieveduma pieaugumā dominēja minerālie produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, metāli un to izstrādājumi un lauksaimniecības un pārtikas preces. Importa pieaugumu galvenokārt noteica fiziskā apjoma kāpums, lai gan palielinājās arī cenas.

Nozīmīgākās partnervalstis preču importā 3. ceturksnī bija Lietuva (14.9% no importa kopapjoma), Vācija (13.6%), Zviedrija (8.0%), Igaunija (7.4%) un Krievija (7.4%).

Pakalpojumu pozitīvais saldo 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz saruka. Saldo samazinājumu noteica saņemto pārvadājumu pakalpojumu (īpaši kravu), kā arī citu saņemto pakalpojumu apjoma palielinājums. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo turpināja samazināties, palielinoties nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjomam.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 37.8 milj. latu, ievērojami palielinoties nerezidentu gūto tiešo investīciju ienākumu apjomam Latvijā.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 231.5 milj. latu. Finanšu resursi ieplūda ārvalstu tiešo investīciju un citu ieguldījumu veidā.

Pieaugot Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjomam, tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 68.8 milj. latu. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa (rūpniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, finanšu starpniecībā) Latvijā tika veikta reinvestētās peļņas veidā.

Portfeļieguldījumu saldo 3. ceturksnī bija negatīvs (112.5 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 313.0 milj. latu. Rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs pieauga, galvenokārt bankām palielinot pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs un palielinot ārvalstu kredītiestādēm izsniegto īstermiņa aizdevumu apjomu. Saistības pret nerezidentiem pieauga, galvenokārt bankām piesaistot nerezidentu aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un pieprasījuma noguldījumus.

Rezerves aktīvi 3. ceturksnī palielinājās par 77.9 milj. latu, un kāpumu galvenokārt noteica Latvijas Bankas veiktās valūtas intervences.

2004. gada pirmajos deviņos mēnešos maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 13.1% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 7.8%). Preču negatīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās, jo imports auga straujāk nekā eksports. Pakalpojumu pozitīvais saldo kritās, straujāk palielinoties saņemto pakalpojumu (galvenokārt pārvadājumu pakalpojumu) apjomam. Ienākumu negatīvais saldo ievērojami pieauga, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo būtiski nemainījās.

Lai gan preču eksports 3. ceturksnī strauji palielinājās, 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos importa kāpums tomēr bija lielāks. Visvairāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, minerālo produktu un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports. Savukārt importa kāpumu noteica mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, minerālo produktu, transportlīdzekļu un metālu un to izstrādājumu izveduma pieaugums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinoties pārvadājumu pakalpojumu pozitīvajam saldo un braucienu pakalpojumu negatīvajam saldo, kā arī palielinoties citu pakalpojumu pozitīvajam saldo, saruka par 24.6 milj. latu.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 102.2 milj. latu), galvenokārt ievērojami palielinoties nerezidentu Latvijā gūto tiešo investīciju ienākumu apjomam.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 652.0 milj. latu. Finanšu resursi ieplūda galvenokārt ārvalstu tiešo investīciju un citu ieguldījumu veidā.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 210.6 milj. latu. Lielākā Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju daļa bija reinvestētās peļņas veidā.

Nedaudz pieaugot portfeļieguldījumu aktīviem ārvalstīs un Latvijas valdībai dzēšot 1999. gadā emitētās eiroobligācijas, portfeļieguldījumu saldo 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos bija pozitīvs (49.4 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 471.3 milj. latu. Saistības pret nerezidentiem pieauga vairāk nekā rezidentu citu ieguldījumu apjoms ārvalstīs.

Rezerves aktīvi 2004. gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 134.1 milj. latu.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkstošos latu)

 

2003

     

2004

   

 

I II III IV I II III

TEKOŠAIS KONTS

-70,518

-136,694

-149,144

-164,286

-151,137

-308,535

-232,704

  Preces

-224,993

-268,411

-322,982

-324,614

-296,795

-402,149

-354,199

    Kredīts (eksports)

403,861

465,480

452,129

486,946

481,544

558,346

582,236

    Debets (imports)

-628,854

-733,891

-775,111

-811,560

-778,339

-960,495

-936,435

  Pakalpojumi

93,901

86,244

85,774

64,241

78,825

85,156

77,308

    Kredīts (eksports)

201,968

219,626

235,323

207,845

201,263

241,745

262,977

    Debets (imports)

-108,068

-133,382

-149,549

-143,604

-122,438

-156,589

-185,669

  Ienākumi

4,569

-22,583

-9,138

14,736

-9,936

-72,538

-46,925

    Kredīts

49,775

50,484

55,160

55,063

54,352

57,408

68,726

    Debets

-45,206

-73,067

-64,298

-40,327

-64,288

-129,945

-115,650

  Kārtējie pārvedumi

56,006

68,056

97,203

81,350

76,769

80,996

91,111

    Kredīts

98,187

119,548

147,893

160,274

143,032

148,652

154,001

    Debets

-42,181

-51,492

-50,690

-78,924

-66,263

-67,656

-62,890

 

 

 

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

7,355

11,500

11,318

13,151

13,906

12,596

38,028

    Kredīts

7,932

12,118

11,832

13,518

14,344

13,841

38,857

    Debets

-577

-617

-514

-367

-439

-1,245

-830

 

 

 

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

58,522

98,912

137,870

168,520

169,128

224,872

193,430

  Tiešās investīcijas

60,063

51,103

6,353

33,861

61,463

80,364

68,757

    Ārvalstīs

-4,343

-1,974

-9,564

-4,758

-16,668

-20,936

-9,636

    Latvijā 1

64,407

53,077

15,917

38,619

78,130

101,300

78,393

  Portfeļieguldījumi

-33,561

-24,781

-89,671

21,413

49,506

112,364

-112,454

    Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-41,799

-33,175

-100,625

9,460

35,631

-18,119

-105,574

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

375

-678

1,796

2,043

-1,223

-49

-1,848

      Parāda vērtspapīri

-42,174

-32,497

-102,421

7,416

36,854

-18,069

-103,726

        Obligācijas un parādzīmes

-41,646

-26,266

-105,924

5,780

36,397

18,354

-105,768

        Naudas tirgus instrumenti

-527

-6,231

3,503

1,636

457

-36,424

2,042

    Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

8,238

8,394

10,954

11,953

13,875

130,483

-6,880

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

1,266

6,150

1,436

13,038

14,443

-1,851

433

      Parāda vērtspapīri

6,972

2,244

9,518

-1,085

-567

132,334

-7,313

        Obligācijas un parādzīmes

6,962

2,340

9,518

-1,032

-960

132,727

-7,313

        Naudas tirgus instrumenti

10

-95

0

-53

392

-392

0

  Atvasinātie finanšu instrumenti

-5,090

4,429

1,236

2,945

-7,802

-3,979

2,005

    Aktīvi

-1,946

-2,153

1,545

-74

-521

-1,267

1,465

      Monetārās iestādes

-1,908

135

-138

577

-561

-1,993

565

      Valdība

0

0

0

0

0

0

0

      Bankas

-463

-2,348

1,685

-653

39

733

1,085

      Citi sektori

425

61

-1

1

0

-7

-185

    Pasīvi

-3,144

6,581

-309

3,019

-7,281

-2,712

540

      Monetārās iestādes

-2,973

4,227

305

926

-5,335

-1,102

1,515

      Valdība

0

0

0

0

0

0

0

      Bankas

-157

2,354

-614

2,093

-1,946

-1,714

-978

      Citi sektori

-14

0

0

0

0

105

3

  Citi ieguldījumi

-52,188

141,461

287,360

97,344

46,795

111,449

313,046

    Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-27,953

-95,510

-114,519

-149,017

-225,630

-96,686

-395,795

      Monetārās iestādes

61

88

-17

147

-60

-808

59

      Valdība

-724

-155

147

817

174

-4

199

      Bankas

-2,777

-83,987

-118,971

-151,926

-195,256

-98,369

-376,383

      Citi sektori

-24,514

-11,456

4,322

1,945

-30,488

2,495

-19,670

    Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

-24,235

236,971

401,878

246,361

272,425

208,134

708,841

      Monetārās iestādes

-1,663

-1,341

-1,231

-1,614

-1,687

8,505

-3,028

      Valdība

-10,348 -2,356 294 -23,897 41 -2,872

738

      Bankas

-5,408

209,696

377,734

256,905

264,327

118,249

653,506

      Citi sektori

-6,816 30,973 25,081 14,967 9,745 84,252 57,625

      Rezerves aktīvi

89,298

-73,300

-67,408

12,958

19,166

-75,326

-77,925

      Novirze

4,641

26,281

-44

-17,385

-31,896

71,066

1,247

1sākot ar 2004. gadu, latvijā veikto tiešo investīciju pašu kapitāla dati tiek atspoguļoti pēc iespējas tuvāk tirgus cenām. novērtējot biržā kotēto uzņēmumu vērtību, tiek izmantoti rīgas fondu biržas dati, bet biržā nekotēto uzņēmumu vērtību iegūst, izmantojot eiropas centrālās bankas rekomendēto pašu kapitāla metodi (pašu kapitāls bilances vērtībā).

width=" 66"="" nowrap="" style="">