en

Rīgā 2004. gada 31. martā


Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar baravikas attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Latvijas Banka turpina dažādot Latvijas naudas dizainu ar ierobežotas tirāžas viena lata monētām, iekaļot tajās Latvijai raksturīgas zīmes, tēlus, notikumus. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Tātad turpmāk varēsim lietot četru veidu vienlatniekus - ar laša, stārķa, skudras un baravikas attēlu.

 

Kādēļ nokaltas jaunas 1 lata monētas

Ņemot vērā iepriekš nokalto jauno apgrozības monētu popularitāti, Latvijas Banka turpina dažādot lata veidolu. Nauda nav tikai ekonomiska kategorija. Tā ne tikai kalpo norēķiniem un uzkrāšanai, bet ar savu dizainu liecina par valsti un cilvēkiem, kas to lieto. Latvijas naudu rotā tās dabai, kultūrai, dzīvesziņai un eksistencei būtiski simboli un vērtības. 2001. gadā tiem pievienojās stārķis, 2003. - atjaunotā lata desmitajā jubilejas gadā - skudra, tagad baravika - viena no populārākajām, skaistākajām un vērtīgākajām Latvijas mežu sēnēm.

 

Kā tika izvēlēts monētas dizains

2003. gadā Latvijas Banka rīkoja monētas reversa grafiskā dizaina konkursu, kas noritēja divās kārtās. Izvērtējot atklātajam konkursam profesionālu mākslinieku un mākslas studentu iesniegtos 195 darbus, žūrijas komisija nolēma 1. prēmiju nepiešķirt. 2. prēmiju par darbu "Apšu beka" ieguva autoru grupa Māris Putns, Dāvids Rubins un Artis Zvirgzdiņš. Dizaina izvēlei, pamatojoties uz konkursam iesniegtajiem ideju priekšlikumiem, Latvijas Banka rīkoja papildu slēgto konkursu, kurā piedalījās minētā autoru grupa un citi mākslinieki. Žūrija pirmo prēmiju piešķīra Guntara Sietiņa iesniegtajam darbam ar devīzi "Tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien", kā pamatā bija baravikas motīvs. Viņš arī izstrādāja monētas dizainu līdz tādai gatavībai, lai varētu veidot ģipša modeli un veikt nākamos ar monētas kalšanu saistītos darbus.

 

Ar ko atšķiras jaunā 1 lata monēta no iepriekšējām

Jaunajai 1 lata monētai ir atšķirīgs reverss - tajā attēlota baravika. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads - 2004. Citu atšķirību - monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā - starp jauno monētu un citām viena lata apgrozības monētām nav.

 

Vai iepriekšējo laidienu vienlatniekus nepieciešams mainīt pret jaunajiem

Apgrozībā turpmāk atradīsies kā jaunā, tā iepriekšējo laidienu vienlatnieki. Gan jaunā monēta ar baravikas attēlu, gan iepriekš kaltās ar laša, stārķa un skudras attēlu ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Cilvēkiem nav nepieciešamības mainīt vecās monētas pret jaunajām.

 

Cik daudz jauno monētu nokalts

Monētas tirāža ir 500 000 monētu. Šī - līdzīgi kā monētas ar stārķa un skudras attēlu - ir īpaša apgrozības monēta, un tās tirāža netiks papildināta, kā tas notiek ar citām dažādu nominālu apgrozības monētām. Pusmiljons ir pietiekams skaits, lai monētu pietiktu cilvēkiem, kuri to vēlēsies uzglabāt, taču apgrozībā (maksājumos) tā parādītos reti.

 

Kur kalti jaunie vienlatnieki

Jaunās 1 lata monētas kaltas Somijas monētu kaltuvē Rahapaja Oy. Tur darinātas arī daudzas citas Latvijas monētas - 1 lata monēta ar stārķa un skudras attēlu, 100 latu zelta apgrozības monētas un vairākas jubilejas monētas, tostarp pirmā nacionālā monētu programma, kas veltīta Latvijas valsts 75 gadu jubilejai, jaunās nacionālās monētu programmas "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" monētas "Zeme", "Debess" un "Liktenis". Pēdējā nesen uzvarēja prestižā starptautiskā konkursā kā vismākslinieciskākā 2003. gada monēta.

 

Ko darīt, ja, veicot maksājumu, jauno monētu atsakās pieņemt

Kā jau teikts, tagad četru veidu 1 lata monētas ir oficiāls maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Par atteikšanos pieņemt Latvijas naudas zīmes samaksai par precēm un pakalpojumiem ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādu pārkāpumu lietas izskata un naudas sodu piemēro Valsts ieņēmumu dienests.