Konkursā 1. vieta piešķirta pētījumam "Raspberries vs Wheat: Economic Sophistication as a New Predictor of Income Volatility" ("Avenes pret kviešiem: ekonomiskā sarežģītība kā jauns ienākumu svārstību noteicējs"); šā darba autori ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Filips Drazdovs (Filip Drazdou) un Darja Laboka (Darya Labok)). Darbā analizēts, vai eksporta diversifikācija un unikalitāte ir izlaides svārstīgumu ietekmējoši faktori. Autori secinājuši, ka produkcijas izlaide ir mazāk svārstīga valstīs, kas eksportē unikālus produktus, savukārt eksporta diversifikācijas pakāpei nav sakarības ar izlaides svārstīgumu. Secināts arī, ka produkcijas izlaides svārstīgums pozitīvi saistīts ar ārējās tirdzniecības apjomu, tirdzniecības nosacījumu svārstīgumu un privātā sektora kredīta atlikumu.

2. vietu ieguvis darbs "The Effect of Personal Income Tax Progressivity on Output Volatility: the Role of Non-linearity" ("Iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitātes ietekme uz produkcijas izlaides svārstīgumu: nelineārā efekta klātbūtne"); tā autori ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Oskars Baltais un Rihards Braķis. Darbā vērtēts, vai pastāv sakarība starp iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti un iekšzemes kopprodukta svārstīgumu un vai šī sakarība ir lineāra. Autori secinājuši, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāte samazina iekšzemes kopprodukta svārstīgumu un šī sakarība ir lineāra. Turklāt iekšzemes kopprodukta svārstīgumu palielina ārējās tirdzniecības apjoms.

Savukārt 3. vietā ierindoti trīs pētījumi.

Darbā "The Role of Institutional Quality in Economic Growth: Implications for the Baltic States" ("Institucionālās kvalitātes loma ekonomiskajā izaugsmē: secinājumi Baltijas valstīm") autores – Rīgas Ekonomikas augstskolas studentes Anna Marija Radzeviča un Krista Bulderberga – vērtējušas vairāku institucionālo faktoru ietekmi uz ekonomisko izaugsmi 113 pasaules valstīs. Darba rezultāti parāda šādu faktoru statistiski nozīmīgu pozitīvu ietekmi uz ekonomisko izaugsmi: valdības efektivitāte, reglamentējošā kvalitāte, nodokļu slogs, monetārās politikas brīvība, finanšu brīvība, starptautiskās tirdzniecības atklātība, revīzijas un audita standartu līmenis. Šie rezultāti attiecināti uz Baltijas valstīm, lai sniegtu atbilstošus ierosinājumus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Pētījumā "The Determinants of Economic Growth in the EU NUTS2 Regions" ("Ekonomiskās izaugsmes faktori Eiropas Savienības reģionos NUTS 2 līmenī") autori – Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Aleksejs Srebnijs un Maksims Sičs – vērtējuši, kādi faktori nosaka tautsaimniecības izaugsmi Eiropas Savienības reģionu dalījumā, un secinājuši, ka augstāks izglītības līmenis un labāka izglītības kvalitāte, kā arī lielāks vidēja vecuma iedzīvotāju īpatsvars, lielāka informāciju tehnoloģiju patentu daļa un lielāks apstrādes rūpniecības īpatsvars ir pozitīvi saistīti ar turpmāko ekonomisko izaugsmi.

Pētījumā "Finanšu cikla novērtējums Latvijā" (autors – Latvijas Universitātes students Rūdolfs Krēgers) secināts, ka no 2000. gada līdz 2008. gadam Latvijā bija finanšu cikla izaugsmes periods un cikla virsotnes sasniegšana 2008. gadā pastiprināja ekonomiskās krīzes izraisītās sekas. 2015. gadā sācies jauns finanšu cikla izaugsmes periods, un pašlaik ir tā sākuma stadija. Secināts, ka Latvijas gadījumā finanšu ciklu spēcīgāk raksturo izsniegto kredītu un nekustamā īpašuma cenu dinamika. Autors secinājis, ka jāpievērš uzmanība finanšu cikla izaugsmes periodam nākamajos gados, lai varētu laikus īstenot tā stabilizēšanai atbilstošu makroekonomisko politiku.

Veicināšanas balva piešķirta pētījumam "The Exit from Unconventional Monetary Policy: Is the European Central Bank at Risk?" ("Atteikšanās no netradicionālās monetārās politikas: vai ir risks Eiropas Centrālajai bankai?"). Tā autori – Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti Antons Nartovs (Anton Nartov) un Malika Jusupova (Malika Yousupova) – analizējuši, kādā veidā eiro zonā notiks atteikšanās no netradicionālās monetārās politikas un kādi ir ar to saistītie riski.

Pasākuma dalībniekus sveica Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa. Viņa uzsvēra, ka jau tradicionālajā konkursā iesniegti ļoti kvalitatīvi darbi, kas būs noderīgi diskusijās par piemērotāko ekonomisko politiku. "Ar šo konkursu cenšamies savienot augstskolas solā dzimušās akadēmiskās un profesionālās intereses ar valsts, nozares, arī valsts centrālās bankas nepieciešamību pēc gaišiem prātiem un jaunām idejām," sacīja Zoja Razmusa.

Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas un balvā – kolekcijas monētu "Kalējs kala debesīs".

Apbalvošanas ceremonijas laikā notika godalgoto darbu apspriešana un diskusija par Latvijas tautsaimniecības aktualitātēm.

Latvijas Banka 2017./2018. studiju gadā rīkoja gadskārtējo – nu jau 16. – Latvijas augstskolu studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu. Tā mērķis – veicināt Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, iesaistot šajā darbā spējīgākos jaunos ekonomistus.

Šogad konkursā iesniegti 13 darbi. Tas ir par vienu darbu vairāk nekā pagājušajā gadā, turklātar katru gadu aug iesniegto darbu kvalitāte. Autori ir 21 students (dažiem darbiem ir divi autori) no četrām Latvijas augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Banku augstskolas).

Sīkāka informācija par konkursu, t.sk. 2017. gada rezultātiem

Konkursa materiāli šodien tiks ievietoti Latvijas Bankas interneta vietnēs bank.lv un makroekonomika.lv.