Ivars LapiņšIvars Lapiņš
A/s "Multibanka" viceprezidents

Izsniedzot kredītu, kredītiestādes un kredītņēmēja savstarpējās attiecības nosaka rakstisks līgums, un tā pareiza noformēšana, noslēgšana un izpilde ir svarīga kredītriska vadīšanas sastāvdaļa.

Civillikums kreditēšanas darījumus tieši regulē tikai 12. nodaļas 1. apakšnodaļā "Aizdevuma līgums", kas vien minimāli ieskicē aizdevuma līguma saturu.

Savukārt "Kredītiestāžu likuma" 54. pants nosaka obligātos noteikumus, kas ietverami līgumā, proti, tajā norādāms kredīta mērķis, apmērs, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtība, procentu likme un procentu aprēķināšanas kārtība, kredīta nodrošinājums un citi nosacījumi, kuru izstrādāšanai, formulēšanai un ietveršanai kredītlīgumā jāpievērš pienācīga uzmanība.

Par savu kredītspēju pārliecinātie aizņēmēji, īpaši, ja darījuma summa un termiņš nav liels, parasti neiedziļinās kredītlīguma detaļās un līgumā ietvertajās bankas tiesībās attiecībā pret aizņēmēju, jo apzinās, ka, savlaicīgi atdevuši kredītu un samaksājuši procentus, saistības pret banku ir izpildījuši. Turpretim liela apjoma vai ilgtermiņa darījumos potenciālie kredītņēmēji rūpīgi izskata kredītlīguma nosacījumus, bieži izmantojot kvalificēta jurista palīdzību. Šāda attieksme pārsvarā ir gadījumos, kad klients vēl nav sadarbojies ar banku un nav izveidojusies savstarpēja uzticēšanās.

Līguma sagatavošanā noteicošais ir bankas kā aizdevēja viedoklis. Banka dažkārt nevar piekrist aizņēmēja argumentiem un mainīt kādu no līguma nosacījumiem, jo standartlīgumi apstiprināti bankas darbību reglamentējošos dokumentos (kredītpolitika, nolikumi, procedūras u.c.) un klienta pieprasītās līguma pārmaiņas jāapstiprina ar kredītkomitejas vai valdes lēmumu, kas ir laikietilpīgs process, jo nepieciešama papildu juridiskā vērtēšana. Tomēr, ja banka ir ieinteresēta nezaudēt esošu vai iegūt jaunu spēcīgu klientu, tā, nepārkāpjot savas kredītpolitikas noteikumus, ņems vērā klienta prasības, protams, ievērojot likumdošanas aktus un drošības apsvērumus. Bieži šādi individuāli izstrādāti līgumi būtiski atšķiras no bankas standartlīgumiem, un bankas darbiniekiem šo līgumu sagatavošanā un kontrolē jābūt īpaši uzmanīgiem.

Likumdošanas aktos nav noteikta kredītlīguma struktūra. Lai gan līgumā nav iespējams paredzēt visus riskus un iespējamās nianses, tomēr pieredze liecina, ka atbildīga attieksme līguma sagatavošanā un tā nosacījumu apsvēršanā ir svarīgs kvalitatīvas kreditēšanas vadīšanas un kredītriska samazināšanas priekšnoteikums. Līguma noteikumus var mainīt, tomēr banka kā aizdevēja vienmēr ir tiesīga tajā iekļaut dažus nozīmīgus punktus, lai novērstu domstarpības ar nekorektu vai negodīgu klientu par līguma izpildi vai tā teksta interpretāciju līguma darbības laikā.

Līguma priekšmetā jāparedz, ka kredītņēmējs pēc tam, kad banka ir izsniegusi aizdevumu, ne tikai apņemas aizdevumu atdot, bet to arī pieņem, lai nepieļautu negodīga parādnieka formālu aizbildināšanos, ka viņš nemaz nav gribējis ņemt kredītu, bet banka viņam to uzspiedusi. Nosacījums attiecināms uz tādām atveramām naudas aizdevuma kredītlīnijām, kuru ietvaros banka dod, bet klients pieņem un apņemas atdot aizdevumu, sedzot bankas aizdevuma konta debeta saldo. Precīzi jānorāda, ka aizņēmējs atdod bankai aizdevumu saskaņā ar līgumā vai tam pievienotajā grafikā noteikto kārtību, un maksājuma summas un termiņi jānosaka skaidri un nepārprotami.

Līgumā tiek fiksētas arī bankas tiesības pirms termiņa lauzt līgumu un atprasīt visu kredīta summu un citus līgumā paredzētos maksājumus, ja banka nesaņem kredītnodrošinājumu vai kredītnodrošinājums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja līgums satur nepatiesu informāciju vai līguma saistības tiek pārkāptas, atzītas par spēkā neesošām, vai, dodot nodrošinājumu, banka tikusi maldināta.

Līgumā jānosaka, kādā secībā ieskaitāmas bankai atdotās naudas summas, proti, vispirms tiek dzēsts līgumsods, pēc tam - procenti un no atlikušās summas - aizdevums. Attiecībā uz līgumsodiem, t.sk. tādiem, kuri nav tieši saistīti ar aizdevuma atdošanu un procentu maksāšanu, bet ir saistīti ar kādu darbību izpildi, piemēram, noteiktas finansiālās un saimnieciskās informācijas sniegšanu, bankas norēķinu konta apgrozījuma minimālā apjoma uzturēšanu vai - gluži pretēji - atturēšanos no kādu darbību veikšanas, piemēram, uzņēmuma darbības virzienu, amatpersonu vai īpašnieku maiņas, īpašuma nesankcionētas atsavināšanas vai ieķīlāšanas, jāparedz, ka šo līgumsodu samaksa neatbrīvo aizņēmēju no kredīta atdošanas un citu līguma saistību izpildes.

Īpaši svarīgi ir precīzi formulēt bankas saistības aizdevuma izsniegšanā, nosakot, cik ilgā laikā, pēc kādu dokumentu saņemšanas un kādā veidā izsniedzams aizdevums. Kredīta izsniegšana saistāma ar tā nodrošinājuma, parasti ķīlas, noformēšanu un reģistrēšanu, kā arī attiecīgu apliecinājumu uzrādīšanu. Lai bankai nebūtu jāizsniedz aizdevums situācijā, kad aizņēmējs nepilda līgumsaistības, tiek noteikts, ka banka izsniedz naudas līdzekļus, ja aizņēmējs pilnībā un līgumā paredzētajos termiņos izpildījis līguma noteikumus. Ja aizņēmējs pilnībā vai daļēji pārkāpis līguma noteikumus, bankai ir tiesības nenodot aizņēmējam aizdevumu pilnībā vai nenodotās aizdevuma daļas apmērā.

Nosacījumos līguma pirmstermiņa laušanai var iekļaut ne tikai tādus pamatfaktorus kā terminēto maksājumu kavējumi un jau minētie aizdevuma nodrošinājuma saistību pārkāpumi, bet arī citus nosacījumus, pret kuriem banka vēlas nodrošināties (kļūdas un neprecizitātes parādnieka finanšu pārskatos, kredītspējas pasliktināšanās, tiesvedība pret parādnieku par ievērojamām summām u.c.).

Ļoti būtiska ir strīdu izšķiršanas instance. Pēdējā laikā īpašu popularitāti iemantojušas dažādas šķīrējtiesas, jo savlaicīgi tiek noteiktas tiesas sēdes un atbildētājs nevar ļaunprātīgi novilcināt tiesas procesu. Domstarpību novēršanai kredītlīgumā tiek noteikts tiesā izskatāmā strīda priekšmets, šķīrējtiesnešu skaits, strīda izskatīšanas valoda un sprieduma raksturs.